Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Pēc iedzīvotāju lūguma gatavi samazināt atkritumu izvešanas reizes

Lielu ažiotāžu iedzīvotājos raisījušas SIA “Lautus vide” nosūtītās vēstules ar aicinājumu līdz 8. novembrim parakstīt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Par to jau rakstījām 29. oktobra laikrakstā. Tagad, atsaucoties uz šo publikāciju, redakcija saņēmusi vēl arī citu iedzīvotāju pausto viedokli par nosacījumiem jaunajā atkritumu apsaimniekošanas līgumā. Iebildumus pret jaunajiem nosacījumiem saņēmusi arī Alūksnes novada pašvaldība, tādēļ veikusi grozījumus saistošajos noteikumos un aicina iedzīvotājus līdz 18. novembrim paust viedokli par tiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iebildumi privātmāju iedzīvotājiem

Ar atsevišķiem jaunā atkritumu apsaimniekošanas līguma nosacījumiem neapmierināti pārsvarā ir pilsētas privātmāju iemītnieki. Līdz šim viņi varēja pieteikt atkritumu izvešanu ne retāk kā vienu reizi ceturksnī. Arī tad ne vienmēr konteiners, lai arī paša mazākā iespējamā tilpuma, bija pilns. Jaunie nosacījumi, kurus SIA “Lautus vide” aicināja parakstīt līdz 8. novembrim, pēc Alūksnes novada pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu novadā paredzēja, ka privātmāju iemītniekiem atkritumu izvešana turpmāk būs jāveic ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos. Ar to nav mierā īpaši tie alūksnieši, kuri savās privātmājās dzīvo vieni un ir raduši atkritumus akurāti šķirot.

Kurš gan cits, ja ne pašvaldība

“Saprotu, ka atkritumu apsaimniekošanas procesā ir iesaistītas gan Eiropas Savienības, valsts, pašvaldību, gan privātās institūcijas. Katrai no tām ir savas funkcijas un intereses, jāievēro normatīvais regulējums – likums par atkritumu apsaimniekošanu valstī. Savukārt mums, atkritumu radītājiem, visi saražotie atkritumi jānodod un par tiem godprātīgi jāsamaksā. Nedrīkstam dedzināt un mest, kur pagadās. Vairāk neko atkritumu likums mums nenosaka, pārējais paliek pašvaldības izvērtēšanā, lai izdotu atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus, kuros noteiktu arī minimālo atkritumu izvešanas skaitu. Protams, kurš gan cits, ja ne vietējās pašvaldības vislabāk zina savu iedzīvotāju paradumus un iespējas,” saka alūksnietis Jānis Cīmiņš, kurš dzīvo privātmājā.

Viņš uzskata, ka vietējās pašvaldības interese par iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanu ir vien tāda, lai tos nemet krūmos, lai nededzina, lai ir svaigs gaiss, lai ap privātmājām nelido mušas un nesavairojas grauzēji. “Tas arī viss. Ja to iedzīvotāji ievēro, kāda pašvaldībai starpība, cik bieži atkritumi tiek izvesti? Tādēļ jāieklausās iedzīvotājos,” domā alūksnietis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rūpīgi šķiro

0,7 m3 lielu sadzīves atkritumu konteineru Cīmiņu ģimenei, kad viņi vēl dzīvoja divatā, bija nepieciešams izvest sešas reizes gadā, un arī ne vienmēr tie bija pilni. Tagad, kad Jānis palicis viens, viņš šādu apjomu divos mēnešos piepildīt nevar. Turklāt viņš ir arī viens no tiem, kurš atkritumus rūpīgi šķiro. J. Cīmiņš uzskaita, ka cilvēks pārsvarā atkritumos izmet nonēsātu apģērbu un apavus, preču iepakojumus un to, ko neapēd. Kārtīgi atkritumus šķirojot, plastmasa, papīrs, stikls un tagad arī tekstils nonāk šķirojamajos konteineros, par kuru izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā. Pārtikas un zaļajiem atkritumiem privātmāju iedzīvotāji ierīkojuši komposta kaudzes. “Es atkritumus ražoju maz. Man ir pavisam nedaudz pārtikas iepakojuma, bet kartupeļu un ābolu mizas es aiznesu uz komposta kaudzi. Arī apkārtnē esošo koku sausās lapas aizvedu uz komposta kaudzi, kuru šim nolūkam izmanto arī citi kaimiņi. No tā videi nerodas nekāda vaina,” stāsta J. Cīmiņš. Līdz ar to sadzīves atkritumu paliek pavisam maz, un konteineri būtu jāizved vēl retāk.

Izvešanas skaits aktuāls apsaimniekotājam

Lai vide būtu ilgtspējīgi tīra, mums mazāk jātērē dažādi resursi. “Pārvedot komposta kaudzi uz zaļo atkritumu laukumu, jātērē degviela, rodas autotransporta nodilums, papildu izdevumi un slodze uz vidi. Cilvēkiem nevajag piedāvāt atkritumu konteineram paralēli arī vēl pirkt atkritumu uzkrāšanai polietilēna maisus,” domā J. Cīmiņš. Viņš izpētījis, ka pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos nav normatīva, kas norādītu arī uz nevēlamām smakām, kas varētu izplatīties no konteineriem. “Būtībā minimālais atkritumu izvešanas skaits jāattiecina uz uzņēmumu, kurš apsaimnieko atkritumus. Tas ir laika periods, kurā apsaimniekotājs nedrīkst atteikties izvest iedzīvotāju radītos atkritumus, ja viņi to vēlas. Savukārt, ja iedzīvotāji nav saražojuši atkritumus, viņiem nevar piespiest izvest pustukšus konteinerus un maksāt par to,” norāda J. Cīmiņš. Viņš uzskata, ka optimālais variants būtu tad, ja atkritumu apsaimniekotāja transports reizi divos vai trīs mēnešos konkrētā dienā izbrauktu cauri kādai no ielām un savāktu visus pilnos konteinerus no tām privātmājām, kur tie ir nolikti izvešanai. “Tagad pēc atkritumiem uz vienu un to pašu ielu brauc un šim nolūkam tērē resursus vai katru dienu, jo vienas un tās pašas ielas māju iedzīvotājiem ir noteikts dažāds atkritumu izvešanas laiks – dažās mājās dzīvo daudzbērnu ģimenes, kuri atkritumus saražo vairāk, bet citās vientuļie pensionāri vai nelielas ģimenes,” norāda alūksnietis.

Liek lietā nekaunību

Neapmierinātību ar atkritumu apsaimniekošanas kārtību pauž arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Kāds portāla “aluksniesiem.lv” lietotājs raksta tā, citēju: “Uzskatu, ka arī privātmāju iedzīvotājiem jāsāk reizi maksāt godīgi par savu radīto atkritumu izvešanu. Tiem, kuri dzīvo dzīvokļos, vispār nav izvēles un, pateicoties tam, ka pilsētā pietiek nekaunīgu iedzīvotāju, kuri savus atkritumus izmet vai atstāj pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem, tur dzīvojošie iemītnieki to visu apmaksā. Uz mūsu dzīvokli aprēķināts, ka esam radījuši 0,7m3 atkritumu katru mēnesi. Par to maksājam 20 līdz 25 eiro mēnesī. Pēc jaunajām cenām tie būs 30 eiro, bet pēc jaunā gada vēl vairāk. Kad interesējamies, kāpēc tik daudz atkritumu, kaut vai konteineri ir slēgti, atbilde ir ļoti vienkārša – visu, kas tiek atstāts pie mājas, konteineriem pierēķina klāt un izdala uz dzīvokļu skaitu, neskatoties uz to, ka šos atkritumus ir radījuši cilvēki, kam ar minētajām mājām nav nekāda sakara. Es ceru, ka kādreiz, nākotnē, mēs nonāksim pie sistēmas, kad katrs dzīvoklis godīgi samaksā par savu radīto atkritumu izvešanu, nevis “kopējais katls” tiek sadalīts uz dzīvokļu skaitu vai deklarētajām personām tajā, kas arī nav godīgi. Bieži dzīvokļi tiek izīrēti, tur deklarēts viens cilvēks, bet izīrētāji ir četru cilvēku ģimene, kuri par to nepaziņo atkritumu apsaimniekotājam. Arī šādā gadījumā pārējie dzīvokļi apmaksā šo cilvēku radītos atkritumus. Skaidrs, ka atkritumu apsaimniekošana ir pārvērtusies par biznesu ar skaļiem saukļiem par tīrību.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atrisināt var elementāri

Arī tā diemžēl ir problēma, tomēr risināma. Ja daudzdzīvokļu ēkai ir mājas apsaimniekotājs, iedzīvotājiem viņam jāpieprasa nodrošināt, lai pie atkritumu konteineriem nepiekļūst svešas personas un neatstāj savus atkritumus. “0,7 m3 nozīmē, ka ir izmesti 70 desmit litru ietilpības satura spaiņi katru mēnesi. Tas nav normāli, bet atrisināt šo jautājumu var elementāri – netālu no konteineriem iespējams uzstādīt novērošanas kameras, negodīgās personas noskaidrot un saukt pie atbildības,” iesaka J. Cīmiņš, kuram savulaik, strādājot SIA “Alūksnes nami”, jau nācies saskarties ar šādām problēmām. To pašu iespējams darīt arī to māju iedzīvotājiem, kuri savus īpašumus pārvalda paši. “Savukārt citām mājām, kur nenotiek atkritumu vešana “no malas”, jāseko līdzi, lai konteineru skaits būtu pakārtots mājas iedzīvotāju skaitam, lai nav jāmaksā par izvesto tukšo gaisu,” piebilst alūksnietis.

Aicina izteikt viedokli

Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis apstiprina, ka arī pašvaldībā alūksnieši vērsušies galvenokārt ar iebildumiem pret atkritumu izvešanas minimālā skaita palielināšanu. Uzklausot iedzīvotāju viedokli par to, ka, paplašinoties atkritumu šķirošanas iespējām, samazinās nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, pašvaldība piekrīt samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu minimālo izvešanas biežumu individuālajās dzīvojamajās mājās Alūksnē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka individuālās dzīvojamās mājās kā pilsētas, tā pagastu teritorijā minimālais izvešanas biežums būs vienu reizi ceturksnī. Veikti arī citi grozījumi, ar kuriem pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties saistošajos noteikumos “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā” un izteikt savu viedokli pašvaldībai līdz 18. novembrim.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pēc iedzīvotāju lūguma gatavi samazināt atkritumu izvešanas reizes “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.