Līdz ar auksto, drēgno un mitro laiku sākas ierastās rudens saslimšanas.
Līdz ar auksto, drēgno un mitro laiku sākas ierastās rudens saslimšanas. Saaukstēšanās slimību biežākās pazīmes ir iesnas, kasīšanas sajūta kaklā, sūrstēšana elpošanas laikā, sāpes rīklē, sauss, vēlāk mitrs klepus, nedaudz paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta.
Ģimenes ārste Inga Žīgure stāsta, ka saaukstēšanās slimības visvairāk saasinās mitrajā laikā. “Savukārt, kad ārā temperatūra pazeminās līdz mīnus grādiem, saslimšanu gadījumi samazinās, jo vīrusi izsalst,” paskaidro daktere.
Šobrīd visvairāk cilvēki sūdzas par sāpēm kaklā, iesnām, acu asarošanu. Samērā daudz ir angīnas slimnieku. Pieaugušajiem ir bronhīti, deguna blakus dobumu iekaisumi.
Vasarā vajag sagatavoties
Rudens nāk ar vīrusiem. Daktere Žīgure atzīst, ka ikvienam tie ir jāizslimo. Līdz piecu gadu vecumam bērna organismā antivielas pret saslimšanu izraisītājiem nav pilnībā izveidojušās. “Mums apkārt ir tik daudz vīrusu, ka pret visiem nemaz neveidojas imunitāte un nav arī vakcīnas un ārstēšanas preparātu,” stāsta I.Žīgure.
Bērnam līdz piecu gadu vecumam ir samērā slikta aizsardzība pret saslimšanām. Protams, zinot, ka nāk rudens ar vīrusinfekcijām, cilvēkiem vajadzētu sagatavoties. Imunitātes palielināšanai var lietot bronhomunālu, pneimovakcīnas. Šie preparāti simtprocentīgi negarantē, ka cilvēks neslimos vispār, bet pēc šo preparātu lietošanas ir vairāk iespēju izvairīties no sarežģītām komplikācijām.
Tuvojoties vīrusu sezonai, imūnsistēmai ir jāpalīdz sagatavoties. “Profilaktiskie līdzekļi būtu jālieto jau vasarā,” atzīst ģimenes ārste.
Viņa iesaka vasarā sauļoties, peldēties, norūdīties, atpūsties, ēst zaļumus, uzņemt vitamīnus. Tagad uzturā jālieto augļi, dārzeņi, lai uzņemtu vitamīnus, jo mūsu uzturs nav sabalansēts. Var lietot homeopātiskos līdzekļus profilaksei. “Svarīgi ir ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, tomēr pārāk satuntuļoties arī nav ieteicams. Epidēmijas laikā nav vēlams atrasties veikalos, stāvēt rindās,” iesaka daktere.
Jālieto daudz šķidruma
I.Žīgure atzīst, ka bieži vien var izlīdzēties ar tautas medicīnas preparātiem. Ja cilvēks jūt, ka tuvojas slimība, var līdzēt karsta vanna ar ārstnieciskajiem sāļiem. Slimības sākumā palīdzēs arī sauļošanās solārijā, D vitamīna uzņemšana. Pret saaukstēšanos palīdz kāju karsēšana, karstas tējas dzeršana, var dzert arī groku.
“Noteikti jālieto daudz šķidruma. Ja ir paaugstināta temperatūra, cilvēkam dienā jāizdzer pat līdz trīs litriem šķidruma. Jāuzturas siltās, bet vēdinātās telpās. Istabās var izsmidzināt ēteriskās eļļas, kas mitrina gaisu sausajos dzīvokļos,” klāsta I.Žīgure.
Daktere neiesaka pārmērīgi aizrauties ar karstajām inhalācijām. Slimnieks var dzert paracetamolu, ibuprofēnu un citus preparātus, kas palīdz pret temperatūru un drudzi. Daktere stāsta, ka viņa īsti nepiekrīt, ka pret iesnām nevajadzētu neko pilināt degunā. Viņa uzskata, ka deguna pilieni atvieglo elpošanu.
Kā ēteriskās eļļas var izmantot ķiploku un sīpolu. Daktere I.Žīgure norāda, ka noteikti nevajadzētu ķiploka un sīpola šķidrumu pilināt un smērēt degunā. “Ķiploku, sagrieztu gabaliņos, var novietot kaut kur slimnieka tuvumā. Tas iztvaiko ēteriskās eļļas, kas iznīcina vīrusus. Savukārt sīpols ir vitamīnu avots,” piebilst ārste.
Iesaka augu preparātus
Saaukstēšanās gadījumā jālieto vitamīni. Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzētu lietot divus līdz piecus gramus. Mazāk par vienu gramu lietot nav jēgas. C vitamīnu nevajadzētu šķaidīt karstā ūdenī, jo tad tas zaudē savas īpašības. Pret sāpošu kaklu labi palīdz medus. Ja slimniekam nav alerģiska reakcija pret medu, to var sūkāt, paturēt mutē. Pret klepu tautas medicīna iesaka dzert divas diennaktis ledusskapī glabātu medus un alvejas šķidrumu.
Ja sāp kakls, daktere neiesaka īpaši daudz lietot sūkājamās kakla tabletes. “Šajā gadījumā vēl pieļaujamas ir augļu tabletes, bet tabletes, kas satur antibiotiskās vielas, nav vēlamas. Cilvēks, sūkājot tās, it kā ir apārstējies, bet mikrobi, kas izraisījuši iekaisumu, paliek nejutīgi pret pierastām lietām – citām antibiotikām,” paskaidro speciāliste. Lai cīnītos ar slimību, daktere iesaka aptiekās nopērkamos augu preparātus – aerosolus un sīrupus.
“Labs ir islandes ķērpis, kas noņem kairinājumu. Pret klepu palīdz ķērpju ekstrakti, anīsa eļļa, pretiekaisuma tējas – kumelīšu, piparmētru,” iesaka daktere.
Jākonsultējas ar ārstu
“Cilvēki parasti zina, kas ir jālieto saslimšanas sākuma stadijā, tomēr, ja, piemēram, iesnas nepāriet nedēļas laikā, slimniekam vajdzētu vērsties pie ģimenes ārsta, citādi var būt nepatīkamas sekas, sākas iekaisumi – deguna blakusdobumu iekaisumi, vēlāk arī vidusauss iekaisums un smagas komplikācijas. Zīdaiņu saslimšanas gadījumos, paaugstinoties temperatūrai, nekavējoties vajadzētu vērsties pie daktera,” norāda I.Žīgure.
Zāles ir jāizvēlas atkarībā no slimības smaguma, arī no tā, cik ilgā laikā cilvēks vēlas izārstēties. Daktere atzīst, ka dārgākas zāles tomēr ir labākas. “Man patīk garās iedarbības zāles, pretiekaisuma preparāti, kam ir ilglaicīga iedarbība,” stāsta daktere.
Pirms zāļu iegādes, noteikti ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jo pret jebkuru preparātu slimnieka organismam var būt alerģiska reakcija. Daudzi preparāti rada miegainību, kas nav ieteicams to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir nepieciešama pastiprināta uzmanība un ātras reakcijas spējas. “Zāles bez miega efekta maksā nedaudz vairāk. Ir jāapzinās, kādas zāles viņš lieto un kādas blakusparādības tās var izraisīt,” piebilst I. Žīgure.
Nepieciešams potēties pret gripu
Cilvēkiem vajadzētu potēties arī pret gripu. Speciāliste iesaka noteikti potēties cilvēkiem, kuriem jau ir veselības problēmas, piemēram, onkoloģiskajiem slimniekiem, slimniekiem ar hroniskām kaitēm, kas lieto imunitāti nomācošus preparātus. Var potēt arī pavisam mazus bērnus, pirms tam to apsverot kopā ar ģimenes ārstu. Pieaugušajiem, kas strādā lielos kolektīvos un bieži kontaktējas ar citiem cilvēkiem, piemēram, pārdevējiem, skolotājiem, pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājiem, noteikti vajadzētu potēties. “Pote izmaksās lētāk nekā ārstēšanās,” ir pārliecināta daktere I.Žīgure. Ir radies nepareizs priekšstats, ka atkārtoti ar gripu nevar saslimt. Vajadzētu apzināties, ka katru gadu rodas jauns vīrusa paveids, līdz ar to pastāv risks ar to saslimt,” paskaidro daktere.
