Vai reformēs Virešu, Gaujienas, Trapenes pagastu pārvaldes?

Smiltenes novada pašvaldības domes deputātiem jālemj – vai reformēt novadā esošās pagasta pārvaldes, apvienojot divas vienā. Izmaiņas skartu arī bijušā Apes novada pagastus. Plāns ir apvienot Gaujienas un Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastus. Kopumā izveidotu četras pārvalžu apvienības. Apes pilsētas un pagastu pārmaiņas neskartu.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju iecerētās izmaiņas neatbalsta. Piedaloties pilnīgi visās iedzīvotāju sapulcēs, viņa guvusi apstiprinājumu – katrā pagastā vajag savu saimnieku. “Apes novadā biju tā amatpersona, kura strādāja pie apvienošanās projekta ar Smiltenes novadu. Izstrādājām modeli, kur katra pagasta teritorija ir kā atsevišķa pārvalde. Sākot strādāt jaunajam domes sastāvam, to deputāti ar savu balsojumu apstiprināja. Tādēļ būtu pareizi vismaz vienu sasaukumu katram pagastam strādāt savā pārvaldē, jo paši tā esam lēmuši,” Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas sēdē norādīja A. Harju un neslēpa, ka par pagastu apvienošanu nebalsos. “Darbinieki ir veikuši pamatīgu darbu, domājot un analizējot, kādas apvienotās pārvaldes varētu būt. Tas nav bijis veltīgs, ir saskatītas iespējas, kā esošās pagastu pārvaldes varētu dzīvot saimnieciskāk un, līdzsvarojot darba apjomus uz divām teritorijām, samazināt arī amatu vienības,” pauda A. Harju un vērsa uzmanību, ka Smiltenē nav sava pārvaldnieka un iedzīvotāji vairākkārt izteikuši ierosinājumu, ka tāds būtu vajadzīgs. Vienlaikus reformas rezultātā katrā pagastā sava pārvaldnieka nebūtu, un tas būtu zaudējums.

Brangs ietaupījums algās vien

Par pagastu pārvalžu apvienošanu, lai darbs būtu efektīvāks un ekonomiskāks, pašvaldībā diskutē jau kādu laiku, sēdē atzina deputāts Dainis Aļeksējevs. Viņš izpētījis dokumentus, kas saistīti ar pagastu reformu, un aprēķinājis – gadā ietaupījums algās vien būtu 150 000 eiro. “Šis ceļš ir jāiet, un, iespējams, sapratīsim, ka ir vēl kas lieks un resursus var apvienot, piemēram, tehniku. Katrai pārvaldei vajag savu pļāvēju, lai gan īstenībā tas nav simtprocentīgi noslogots. Nav pat jābūt ekonomistam, bet jādomā loģiski un saimnieciski. Es atbalstu pagastu pārvalžu apvienošanu. Veidotos daudzmaz līdzīgas teritorijas ne vien platības, bet arī iedzīvotāju skaita ziņā, arī apsaimniekojamo objektu skaits būtu vienlīdzīgs,” teica D. Aļeksējevs. Lai arī lēmums ir nepopulārs, tas, viņaprāt, būtu jāpieņem. Viņš reformu atbalsta. “Vai nu ejam uz priekšu, vai muļļājam un gaidām nākamo sasaukumu. Tas ir katra deputāta lēmums. Skaidrs, ka ekonomija būs, un tikpat skaidrs, ka būs iedzīvotāju pretestība. Lēmums un atbildība ir jāuzņemas mums, un es esmu tam gatavs,” norādīja viņš.

Trūkst izpētes

Domes deputāts Edgars Avotiņš atzina, ka šobrīd nav zināma precīza ietekme uz pašvaldības budžetu. “Šobrīd trūkst analīzes. Pirms lēmām par reformu izglītībā, diskutējām, analizējām, mērījām un rēķinājām, tikāmies ar iedzīvotājiem. Bija debates. Savukārt par šo reformu informācijas ir maz. Kāds būs ietaupījums? Varbūt jāveido lielākas pārvaldes, nav analīzes par to. Man šobrīd nav informācijas, ko pozitīvu dos šī reforma. Ir tikai saraksts ar darbiniekiem, kuri paliks un kuri zaudēs darbu, bet kas notiks ar teritorijām, ēkām, kādi būs jaunā pārvaldnieka pienākumi. Atbildēm jābūt, pirms lemjam par reorganizācijas uzsākšanu,” teica E. Avotiņš. Izpilddirektora vietniece Evija Zurģe, kura pēc vadības rīkojuma strādāja pie pārvalžu apvienošanas projekta, neslēpa, ka ļoti precīzu aprēķinu nav. Skaidrs vien, ka ietaupījums būs un resursi pārdalīsies. Viņa iecerēto reformu neatbalsta. Tāpat arī, viņasprāt, Alūksnes novads, kur visi pagasti apvienoti vienā pārvaldē, un Valkas novads, kur uz pieciem pagastiem viens pārvaldnieks, nav labākie piemēri. Teritorijas ir jāpārvalda kvalitatīvi un jāatceras par civilo aizsardzību.

Reformu neatbalsta arī deputāts Mārtiņš Vīgants. “Vispirms šis jautājums jāizdiskutē ar iedzīvotāju padomēm. Sanāksmēs saņēmām pārmetumus, ka ar iedzīvotāju padomēm netiek runāts šādu nopietnu jautājumu gadījumā. Otrs, jau pieminētais, nepieciešama plašāka analīze. Ja runājam par Variņiem un Drustiem, īsā laikā ir bijuši vairāki smagi lēmumi – esam slēguši skolas, apvienotas kultūras dzīves, arī bibliotekāru un lietvežu amati. To iedzīvotāji redz, un saņemam negatīvas atsauksmes. Ja apvienojam vēl pagasta pārvaldes, tad tur vairs nepaliek nekas,” pārdomās dalījās M. Vīgants.

Laiki mainās – cilvēku mazāk

Priekšsēdētājas vietniece Gita Mūrniece uzskata, ka reforma ir vajadzīga. Lai arī lēmums būs nepopulārs, tas ir jāpieņem. Viņa dzīvi dažos pagastos salīdzināja ar “mazajām ķeizaristēm” un kā piemēru minēja Variņus, kur iedzīvotāji norādījuši uz to, ka pagasta vadītājs slikti strādā, kas gan rezultējās ar ceļu satiksmes negadījumu un izdevumiem pašvaldībai. Viņa pieļāva, ka tādas “mazās ķeizaristes” varētu būt arī citur. Viņa kā bijusī “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētāja dalījās pieredzē, ka, apvienojoties ar uzņēmumiem Blomē un Raunā, finansiāli bija ieguvumi. “Tā nekad nebūs, ka iedzīvotāji teiks, ka vēlas apvienoties, lēmums jāpieņem deputātiem,” teica G. Mūrniece. Reformu atbalsta arī Otārs Putrālis, sakot, ka krīze ir sākusies un turpināsies, finanšu resursi ir nepieciešami un iedzīvotāju skaits arvien samazinās. “Nevaram turpināt atļauties uzturēt pārvaldības tādā līmenī, kādas tās veidotas pie cita iedzīvotāju skaita. Neapšaubāmi, iedzīvotājiem būs kāds diskomforts, bet gala rezultātā, ilglaicīgi rēķinot, iegūsim finanšu resursus. Šo soli speram ne aiz labas dzīves. Ja būtu finanšu resursi, varētu dzīvot cepuri kuldami kā agrāk,” teica O. Putrālis.

Vireši – bez iedzīvotāju padomes

Deputāts Ainārs Mežulis teica, ka jābūt reāliem un jāsaprot, ka iedzīvotāju skaits samazinās un turpinās samazināties neatkarīgi no tā, vai pagastā būs savs pārvaldnieks vai nē. “Tas nebūs noteicošais faktors, kā dēļ iedzīvotāji sāks plūst vairāk. Nebūs. Jāpieņem realitāte, ka kādā brīdī būs jādomā, ko darīt ar tukšajām ēkām, skolām, bērnudārziem, feldšerpunktiem un tā tālāk. Protams, kāda daļa iedzīvotāju būs neapmierināti, un ar to jārēķinās. Visu izšķirs cilvēkfaktors – tur, kur būs aktīvi iedzīvotāji un aktīvas iedzīvotāju padomes, lietas notiks un nāks uz domi prasīt, ko vēlas,” teica A. Mežulis. E. Zurģe vērsa uzmanību, ka Virešu pagastā nav izveidota iedzīvotāju padome, par ko novada vadība no iedzīvotājiem saņēmusi pārmetumus. Runājot par iedzīvotāju padomēm, D. Aļeksējevs kā labo piemēru minēja Gaujienu, kur padome ir aktīva. “Pašiem iedzīvotājiem ir jābūt aktīviem un nevar prasīt visu tikai no pašvaldības. Lai nav tā, kā saka par bērniem, – ir tikai tiesības, bet pienākumu nav,” piebilda D. Aļeksējevs.

Komitejas sēdē, vairākumam, pieciem deputātiem, balsojot “par”, ar reformu saistītos lēmumprojektus virzīja izskatīšanai domes sēdē. Lēmumi par pagastu pārvaldēm būs jāpieņem visiem deputātiem kopā domes sēdē, kas notiks ceturtdien.