Pēdējos mēnešos cilvēki no citiem Latvijas rajoniem izrāda lielu interesi par brīvajām valsts rezerves zemēm Alūksnes rajonā, vēloties iegūt tās pastāvīgā lietošanā ar izpirkuma tiesībām.
Pēdējos mēnešos cilvēki no citiem Latvijas rajoniem izrāda lielu interesi par brīvajām valsts rezerves zemēm Alūksnes rajonā, vēloties iegūt tās pastāvīgā lietošanā ar izpirkuma tiesībām. Uz šā gada 1.septembri Alūksnes rajonā bija 3809 hektāri brīvās valsts rezerves zemes, bet septembrī tās ir kļuvis mazāk.
“Pašlaik mums vēl nav informācijas par to, cik daudz brīvās zemes ir nolemts piešķirt lietošanā pašvaldību septembra sēdēs. Pēdējā pusgada laikā daļā rajona pašvaldību ir izņemtas gandrīz visas valsts rezerves brīvās zemes platības. Ir pašvaldību vadītāji, kas nevēlas, lai viņu pagastā zemi paņem sveši cilvēki, tāpēc mudina to darīt vietējiem iedzīvotājiem. Pagastos, kur vietējie par to neizrāda interesi, zemi iegūst svešinieki, jo pašvaldībai nav tiesību viņiem to liegt. Ja uz zemes gabalu ir tikai viens pretendents, kas ierodas uz pagasta sēdi, tad viņam piešķir konkrēto zemes gabalu,” stāsta Valsts Zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Alūksnes biroja vadītāja Baiba Johansone.
Vērtīgu zemes platību vairs nav
Viņa atzīst, ka pretendenti nešķiro, kāds ir zemes gabals. “Ļoti vērtīgu brīvo zemes platību rajonā vairs nav. Ir krūmāji un lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas pamazām aizaug. Vairs vienviet nav arī lielu zemes gabalu. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet tieši Liepnas un Pededzes pagastā pēdējā gada laikā bija vislielākais pieprasījums pēc brīvajām zemes platībām. Iespējams, ka to var skaidrot ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES),” klāsta B.Johansone.
Viņa apgalvo, ka vairākos Alūksnes rajona pagastos, piemēram, Pededzē, ir vērojama tendence, ka vietējie cilvēki zemes lietošanas tiesības nodod citai personai, kas nav Alūksnes rajona iedzīvotājs.
Zeltiņu pagasta padomes sekretāre Elita Laiva norāda, ka pašvaldībā uz brīvajām valsts rezerves zemēm piesakās cilvēki ne tikai no citiem rajoniem, bet arī paši Zeltiņu iedzīvotāji. “Arī pašvaldība pretendē uz šīm zemēm. Pašlaik Zeltiņu pagastā ir nedaudz vairāk nekā 300 hektāri brīvo valsts rezerves zemju. Pagasta padomē ir saņemti divi iesniegumi par zemes piešķiršanu lietošanā, kur prasītāji vēlas pretendēt uz visu brīvās zemes platību,” saka E.Laiva.
Pieprasa arī aizaugušas pļavas
Pededzes pagasta padomes septembra sēdē izskatīja 15 iesniegumus par zemes piešķišanu lietošanā. 12 no tiem bija pededziešu, bet trīs – citu rajonu cilvēku iesniegumi.
“Iebraucēji prasīja lielas zemes platības. Iepriekš Valsts zemes dienestā viņi ir guvuši sīku un precīzu informāciju, cik brīvo valsts rezerves zemju pašvaldībā ir, un pretendē uz visu platību. Visus iebraucēju iesniegumus apstiprinājām un kopā pastāvīgā lietošanā ar izpirkuma tiesībām piešķīrām apmēram 25 hektārus zemes. Pededzes iedzīvotājiem piešķīrām lielākus zemes gabalus, piemēram, 28; 42; 39 hektārus. Viņu pamatojums zemes pieprasījumam galvenokārt bija piemājas saimniecības paplašināšana,” akcentē Pededzes pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina.
Viņa atzīst, ka interese par brīvajām zemēm palielinās. “Arī uz nākamo pagasta padomes sēdi palika neizskatīti iesniegumi. Jāteic, ka drīz pašvaldībā vairs nebūs brīvu zemes platību. Tagad pretendentiem vairs neinteresē, vai uz zemes gabala ir mežs un krūmi, jo pieprasa arī aizaugušas pļavas. Ir gadījumi, ka pēc neilga laika īpašnieks zemes lietošanas tiesības nodod citai personai. Kāpēc tā dara, mēs nezinām. Cilvēkiem ir tiesības tā rīkoties,”saka I.Ņikitina.
Pieļauj zemes vērtības palielināšanos
Arī Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols apstiprina, ka pašvaldībā palielinās interese par brīvajām zemes platībām gan no iebraucējiem, gan vietējiem cilvēkiem. “Manuprāt, cilvēki ir apzinājušies, ka Latvijai iestājoties ES, zemes vērtība varētu palielināties. Izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus zemju apmežošanai, lauksaimnieciskajiem maksājumiem vai ainaviskās vides saglabāšanai, būs iespējams to efektīvi apsaimniekot. Liepnas pagastā ir palikuši tikai nelieli brīvās zemes gabali, par kuriem vairs nav tik lielas intereses,” klāsta L.Sīpols.
***
Fakti
Lielākās brīvās zemes platības Alūksnes rajonā uz 1.septembri bija Veclaicenes pagastā – 401 hektārs, Mārkalnes – 410 hektāri, Mālupes pagastā – 270 hektāri, bet Virešu pagastā vairs tikai 13,4 hektāri un Gaujienas – 15,8 hektāri.
Viena zemes hektāra vidējā cena Alūksnes rajonā ir 100 lati.
Alūksnes rajona Liepnas un Pededzes pagasts ir Latvijas ārējā robeža ar Krieviju.
