669 523 pilsoņi referendumā nobalsoja par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
669 523 pilsoņi referendumā nobalsoja par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Vairums no viņiem cer, ka dzīve kļūs labāka. Daudzi pensionāri balsoja aiz izmisuma: sliktāk, kā tagad, nevar būt, droši vien būs labāk.
Mūsu līdzšinējais dzīves līmenis ir pilnībā bijis atkarīgs no valsts varas īstenotās tautsaimnieciskās un sociālās politikas. Vai Eiropas Savienības sastāvā plauks mūsu labklājība (kā cer eirooptimisti), vai grimsim vēl dziļākā nabadzībā (no kā brīdināja eiroreālisti), to rādīs laiks. Taču varas cilvēku – likumdevēju un valdības – rīcība arī turpmāk būs mūsu dzīves kvalitāti būtiski ietekmējošs faktors.
Eiropas valstīs praksē īsteno sabiedrības iesaistīšanu valsts politikas veidošanā ar nolūku atrast optimālākos un sabiedrības interesēm atbilstošākos risinājumus. Slēdz sadarbības līgumus starp valsts un pašvaldību institūcijām no vienas puses un sabiedriskajām organizācijām no otras puses, nododot tām arī daļu no varas funkcijām līdz ar finansējumu. Turpretim Latvijā vara ir atsvešinājusies no sabiedrības vairākuma un “pagriezusi tautai muguru”. To Latvijai pārmet arī ES institūcijas, norādot uz nepieciešamību mazināt dziļo plaisu starp varu un sabiedrību.
Latvijas iedzīvotāju apvienības (iepriekš iedzīvotāju apvienība “Rīdzinieki”) aktīvisti neatlaidīgi ir centušies veidot dialogu ar varu, lai rastu risinājumu iedzīvotāju vairākumam būtiski svarīgās problēmās, taču nesekmīgi. Vara nepieļauj sabiedrības līdzdarbošanos, tā vēlas netraucēti vadīt pār sabiedrību un pakļaut to.
11 mēnešus ilgajā pastāvēšanā vara nav ieklausījusies mūsu viedoklī par absurdo, diskriminējošo, ļaunprātīgi izkropļoto pensiju likumu, par bezatbildīgi pieņemtajiem masu denacionalizācijas un īres likumiem un citu. Vara “sadarbojas” vienīgi ar tām sabiedriskajām organizācijām, kas veidotas “no augšas”, lai radītu šķietamību, ka vara “ieklausās” sabiedrības viedoklī. Vairākumā gadījumu vara arī finansē šīs organizācijas un tās ir gatavas jebkurā gadījumā “atbalstīt” varas viedokli. Tipisks piemērs tam ir Latvijas Pensionāru federācija.
Latvijas iedzīvotāju apvienība ir jauna, “no apakšas”, pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas veidota sabiedriska organizācija. Tās mērķis ir organizēt un vienot visplašākos sabiedrības slāņus savu interešu un tiesību aizstāvībai.
Kā ES dalībvalsts pilsoņi centīsimies izmantot tās pozitīvās iezīmes, ko paredz ES – pilsoniskās sabiedrības līdzdalību valsts politikas veidošanā. Redzēsim, vai mūsu valsts vara kā ES dalībvalsts vara arī turpmāk būs noraidoša pret sabiedrības viedokli, vai tomēr varēsim piespiest varu mūs respektēt. Ja nespēsim, pēdējo vārdu tomēr teiks pilsoniskā sabiedrība – 2005.gada pašvaldību vēlēšanās un 2006.gada Saeimas vēlēšanās.
Latvijas iedzīvotāju apvienība paredz vēl šogad rīkot seminārus Latvijas novados saviem biedriem un citiem interesentiem par to, kā veidot dialogu, formulēt savu viedokli un izvirzīt prasības saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.
Latvijas iedzīvotāju apvienības nodaļas darbojas Alūksnē, Apē, Aucē, Balvos, Bēnē, Blontos, Dobelē, Iecavā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kurmālē, Lapmežciemā, Liepājā, Līvānos, Ludzā, Malnavā, Mērdzenē, Mežvidos, Ogrē, Preiļos, Rīgā, Salaspilī, Sesavā, Skultē, Smiltenē, Tomē, Vallē, Valmierā, Vecumniekos un Ventspilī.
Organizācijas: Baldonē, Jaunolainē, Ķekavā, Limbažos, Sabilē, Siguldā.
Aicinām piedalīties! Mums pašiem jātiecas izmantot demokrātijas piedāvātās iespējas dzīves veidošanā. Ne valsts vara, ne Eiropas Savienība to mūsu vietā nedarīs!
