Valsts meža dienests pagājušonedēļ organizēja semināru reģionālo preses izdevumu pārstāvjiem Kalsnavas pagastā, kas pirmo reizi netradicionāli norisinājās mežā.
Valsts meža dienests pagājušonedēļ organizēja semināru reģionālo preses izdevumu pārstāvjiem Kalsnavas pagastā, kas pirmo reizi netradicionāli norisinājās mežā.
Žurnālisti iepazinās ar aktualitātēm meža politikā, paši praktiski izmēģināja noteikt koka vecumu, bet pasākuma kulminācija bija žurnālistu piedalīšanās medībās.
Semināru vadīja Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Semināra dalībnieki iepazinās ar Kalsnavas meža pētīšanas stacijas meža sēklu kontroles laboratoriju un uzzināja, ka Latvijas Austrumu reģionā sēklas ir augstvērtīgākas nekā citos. O.Žvagiņš aicināja žurnālistus būt atraktīviem un atbildēt uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kā mežs izskatījies pirms 135 gadiem, kā dažādi izcirtumi izskatīsies pēc 100 gadiem.
“Mežu nevar uzskatīt par statisku lietu, kas pazūd. Saka, ka Latvijas mežus daudz cērt, taču daļa no ciršanas rezultātā iegūtā produkta rodas, mežu kopjot. Kopšanas cirte pēc savas būtības ir koku skaita samazināšana, lai palikušajiem kokiem radītu labvēlīgu vidi augšanai,” norāda O.Žvagiņš.
Viņš žurnālistus iepazīstināja ar 1976. izdotu pavēli “no augšas” par atteikšanos no koku retināšanas tīraudzēs. “To izdeva ar mērķi, jo nebija kur likt ciršanas rezultātā iegūto produkciju. Papīrmalkas tirgus, kāds tas ir šodien, nebija, tehnoloģiskās skaidas izmantoja nepietiekami. Šīs pavēles efektu var izjust un diemžēl jutīs vēl nākamās paaudzes,” norāda ģenerāldirektors.
O.Žvagiņš iepazīstināja ar mežu ciršanas intensitāti Latvijā laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam. “No viena hektāra iegūtais koksnes daudzums visu laiku ir palielinājies un šobrīd ir nostabilizējies – 3,8 kubikmetri no katra hektāra,” apgalvo viņš. O.Žvagiņš minēja faktu, ka vēl intensīvāk nekā tagad Latvijā mežu cirta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, kas tolaik bijis valsts ekonomikas pamats. Viņš informēja par raksturīgākajiem nelikumīgu koku ciršanas gadījumiem. “No 100 kubikmetriem koksnes, kas nonāk tirgū, divi iegūti, pārkāpjot likumu. Nav pamatojuma visus privāto mežu īpašniekus uzskatīt par sliktiem,” apgalvo O. Žvagiņš.
Viņš pievērsa uzmanību arī dabas aizsardzības problēmām, kokzāģētavu darba efektivitātei, medījamo dzīvnieku populācijas dinamikai Latvijā un citām aktualitātēm.
