Daudzviet pasaulē šodien tiek svinēta visu mīlētāju jeb Svētā Valentīna diena, un arī Latvijā paredzēti daudzveidīgi pasākumi.
Tiek uzskatīts, ka Svētais Valentīns ir visu mīlētāju aizbildnis jeb
patrons. Katru februāri Svētā Valentīna dienā mīlētāji daudzās valstīs
dāvina cits citam saldumus, ziedus un citus mīļus niekus. “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
Valentīna dienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto
Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī diena
apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.
Katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu.
Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris.
Kad imperators Klaudijs II mūsu ēras 3.gadsimtā secinājis, ka neprecēti
vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kuriem ir sieva un ģimene, viņš
aizliedzis jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Priesteris
Valentīns, kurš sapratis lēmuma netaisnīgumu, nav pakļāvies imperatora
pavēlei un turpinājis slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna
nepakļaušanās atklāta, Klaudijs piespriedis viņam nāvessodu.
Kāda cita leģenda stāsta, ka Valentīns pats nosūtījis pirmo
apsveikumu. Cietumā ieslodzītajam priesterim bijis ļauts satikties ar
kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns
iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, kuru
parakstījis ar vārdiem “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā
paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsdienām.
Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās.
Vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi
aptuveni mūsu ēras 270.gadā. Citi savukārt apliecina, ka kristīgā
baznīca nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, mēģinot piešķirt
kristīgu garu pagāniskajam “Lupercalia” festivālam, kas noticis šajā
laikā.
“Lupercalia” festivāls sācies 15.februārī. Tie bijuši auglības un
ražības svētki, kuri tika svinēti par godu Faunam, Senās Romas
zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.
Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa “Luperci” biedri
sapulcējušies svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa
bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms
upurējuši kazu, kurai bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja
šķīstīšanos. Pēc tam zēni sagriezuši upurētās kazas ādu sloksnēs,
iemērkuši tās asinīs un viegli pātagojuši ar asiņainajām sloksnēm gan
sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes nav baidījušās no šīs
pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt
par māti.
Kā vēsta leģenda, vēlāk svētkos visas Romas jaunavas ievietojušas
zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Pēc tam katrs neprecētais vīrs
izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri
nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin bieži arī
apprecējušies.
498.gadā pāvests Gelasijs pasludinājis 14.februāri par Svētā
Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu un
aizliedza ar likumu.
Par godu svētkiem šovakar plkst.18.30 kinoteātrī “Splendid Palace”
demonstrēs filmu “Lēdijas portrets ugunī”, bet plkst.21 – septiņas
īsfilmas no Erotisko īsfilmu festivāla “Best Erotic Shorts”. Programmā
iekļautas īsfilmas no Spānijas, Brazīlijas, Francijas, Zviedrijas un
Polijas. Īsfilmas demonstrēs oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu
latviešu valodā.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs
izglītojošā Valentīndienas pasākumā veiks dzīvnieka sirds sekciju.
Pasākums notiks kultūras telpā “Autentika”, kur notiks izglītojoša
lekcija un klātienē būs skatāma dzīvnieka sirds sekcija RSU Anatomijas
un antropoloģijas institūta docētājas Marikas Garnizones izpildījumā.
Bet Dzintaru koncertzāle klausītājus šovakar aicina uz “Piektdienas
vakara muzikālo šovu” kopā ar Dināru Rudāni, Aminatu, Rūtu Dūdumu-Ķirsi,
The Ludvig, Dagni Roziņu un “The Beach Band”. Mīlestībai veltītajā
programmā skanēs 20. un 21.gadsimta pasaules mūzikas hiti un populāras
latviešu melodijas.
