Lielbritānijai šīs dienas vakarā pametot Eiropas Savienību (ES), no
praktiskā viedokļa līdz gada beigām nekas nemainīsies ne ierindas
pilsoņiem, ne uzņēmējiem, intervijā Latvijas Radio atgādināja Ārlietu
ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Pēc politiķes vārdiem, lielākās praktiskās izmaiņas būs tās, ka briti vairs nebūs pie “lielā sarunu galda” Briselē.
Tagad viena no svarīgākajām lietām būs ES un Lielbritānijai vienoties
par brīvās tirdzniecības līgumu, kas, pēc ĀM pārstāves vārdiem, būs
liels izaicinājums, kas jāpanāk šī gada laikā, bet parasti līdzīgu
līgumu tapšana ir prasījusi daudz ilgāku laiku. Ja tas neizdosies šogad,
varētu būt variants, ka šis līgums top pakāpeniski pa daļām, pieļāva
politiķe.
Kalniņa-Lukaševica atzina, ka Latvijai svarīgākā joma šajā līgumā ir
kokrūpniecība, bet šajā nozarē neesot bažas par īpaši augstiem muitas
tarifiem, ja līgums netiks noslēgts, tāpēc nozarē pārāk liela satraukuma
neesot. Līguma nenoslēgšanas gadījumā sliktāka varētu būt situācija,
piemēram, ar pārtikas produktu eksportu.
Latvijas pilsoņus Lielbritānijā ĀM joprojām aicina reģistrēties
legālam statusam šajā valstī pēc “Brexit”, ko neesot izdarījuši vēl
aptuveni 20% mūsu valsts piederīgo, kas pašlaik mīt Lielbritānijā.
Sestdien Lielbritānija pamet ES
Kā ziņots, šodien stundu pirms pusnakts (sestdien plkst.1 pēc
Latvijas laika) Lielbritānija beidzot pamet ES, tomēr, pateicoties
pārejas periodam, kas ilgs vismaz līdz 2020.gada beigām praksē nekas
īpašs vēl nemainīsies. “Mēs būsim ārā no ES, brīvi nospraust paši savu
kursu kā suverēna valsts,” uzsvēris Boriss Džonsons.
Taču kopš 2016.gada referenduma atklājies, ka nācija nav sašķelt
tikai jautājumā par attiecībām ar Eiropu, un breksits rosinājis
nerimstošas debates arī par jebko citu, tostarp par imigrāciju,
kapitālismu, impērisko mantojumu un to, ko mūsdienās nozīmē būt par
britu.
Spriedze, ko izraisījis breksits, var pat novest pie pašas Apvienotās
Karalistes sašķelšanās, jo kamēr Anglija un Velsa balsoja par
izstāšanos no ES, Skotija un Ziemeļīrija atbalstīja palikšanu blokā.
Tajā pašā laikā ES zaudē 15% no sava iekšzemes kopprodukta,
dalībvalsti, kas atvēlējusi vislielākās summas aizsardzībai, kā arī
Londonas Sitiju, pasaules finanšu galvaspilsētu.
Daļa britu breksitu sagaidīs ar gavilēm, daļa ar asarām, taču daudzi nedarīs nedz vienu, nedz otru.
Britu valdība aiziešanu no ES sveic ar 50 pensu piemiņas monētu, kurā
iekaltais teksts sola “mieru, labklājību un draudzību ar visām
valstīm”.
Breksita atbalstītāji vēlējās, lai aiziešana no ES visā valstī tiktu
sveiktu ar baznīcu zvanu skaņām, taču Bigbens tomēr klusēs, jo atzīts,
ka tā restaurācijas darbu apturēšana izmaksātu pārlieku dārgi.
Ieilgušais breksits
Ieilgušai breksits radījis mulsumu arī Lielbritānijas starptautisko
sabiedroto un investoru vidū, bažījoties par to, ko tagad viņi var
sagaidīt no valsts, kas desmitgadēm ilgi tikusi uzskatīta par Rietumu
pasaules ekonomikas un politikas uzticamu pīlāru.
Vēl salīdzinoši nesen breksits netika uztvert kā iespēja, ar kuru
vajadzētu nopietni rēķināties. 1973.gadā, kad Apvienotā Karaliste
pievienojās ES, tā tika uzskatīta par “Eiropas vājinieku”, un vēl tikai
pirms pusotras desmitgades britu līderi debatēja par to, vai
pievienoties eirozonai.
Taču eirozonas finanšu krīze, neapmierinātība ar masu imigrāciju un
virkne bijušā premjera Deivida Kamerona pieļautu kļūdu noveda pie tā, ka
2016.gada jūnijā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kamēr 48%
iestājās par palikšanu blokā.
Breksita atbalstītāji aiziešanu no ES sagaida kā “neatkarības dienu”,
kad piepildās viņu sapnis par atbrīvošanos no Vācijas kontrolētā bloka,
kas tāpat, viņuprāt, ir nolemts.
“Ļoti svarīga valsts aiziet, un ļaudīm, iespējams, pienācis padomāt
par to, kāpēc tas notiek,” norādījis Naidžels Farāžs, kas līdz ar
Džonsonu bija viens no “aizgājēju” kampaņas līderiem pirms referenduma.
“Šis eiropiešu projekts tiecas pārtapt impērijā.”
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps apsveicis breksitu kā lielisku iespēju un saprātīgu rīcību.
Tomēr daži Eiropas līderi pauduši cerības, ka kādu dienu Lielbritānija varētu atkal pārdomāt.
Pēc tam, kad “palicēju” nometnes vairākkārtējie mēģinājumi
apvienoties un gūt uzvaru vēlēšanās ir izgāzušies, eiromīļu galvenās
cerības saistītas ar to, ka breksita ekonomiskās sekas pārliecinās
nākamo paaudzi atkal atgriezties blokā.
63 gadus vecais Tomijs Smits, kas mīt Dagenemā Londonas austrumos,
kuras pilsoņi referendumā pārliecinoši nobalsoja par aiziešanu no ES,
breksita nakti gatavojas sagaidīt kādu viskija lāsīti.
Cer uz labāku Angliju
“Tas ir noticis. Es ceru uz labāku Angliju,” atzīst bijušais piegāžu
busiņa vadītājs. “Cerams, tas mazinās imigrāciju un apturēt cilvēkus,
kas šeit ierodas, lai aplaupītu valsti un atgrieztos mājās kā miljonāri.
Imigrantu ir pārāk daudz.”
“Breksits ir mūsu valsts, mūsu politikas un mūsu globālās vietas
pārdefinēšana,” savukārt norāda domnīcas “Apvienotā Karaliste mainīgajā
Eiropā” direktore Anna Menona. “Tas noteikti ir svarīgākais notikums
mūsu vēsturē kopš Otrā pasaules kara.”
Breksita pretinieki izstāšanos no ES uzskata par soli, kas apdraud
gan Apvienoto Karalisti, gan Eiropas projektu, kurš spējis apvienot
demokrātijas vārdā kontinentu, kuru iepriekš gadsimtiem plosījuši
asiņaini konflikti.
Lielbritānijai 21.gadsimtā nāksies lavierēt pasaulē, kurā dominēs
sāncensība starp ASV un Ķīnu, taču tai to nāksies darīt kā 2,7 triljonus
dolāru lielai ekonomikai, nevis kā tāda bloka loceklim, kura
tautsaimniecības apmērs sasniedz 18,3 triljonus dolāru, norāda breksita
pretinieki.
Priekšā stāv tirdzniecības sarunas ar visām pasaules lielvarām,
tostarp arī ar tikko pamesto ES, un joprojām nav skaidrs, ko Apvienotā
Karaliste nākotnē varēs piedāvāt starptautiskajiem investoriem.
