Pagājušajā nedēļā apritēja gads, kopš darbu sāka Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) vadītā valdība. Kā tai veicies mūsu lasītāju vērtējumā?
Strādā labāk nekā iepriekšējāsPāvels Melnis, lauksaimnieks:
“Jaunā valdība strādā daudz labāk nekā visas iepriekšējās, bet rodas sajūta, ka ir divi premjerministri. Otrs, neformālais premjers, ir Jānis Bordāns. Cits viņa vietā neuzņemtos risināt Kristīnes Misānes lietu. Bet, protams, vēl redzēsim, vai viņam izdosies panākt viņas izdošanu Latvijai un prokuratūras sakārtošanu.
Ja pie valdības pieskaitām Valsts prezidentu, tad mani pozitīvi pārsteidza, ka Egils Levits amnestēja Ansi Ataolu Bērziņu. Manuprāt, pret Ilgu Šuplinsku ir par daudz vērstas kritikas. Viņai šobrīd ir neiespējamā misija – pārvērst izglītības sistēmu par tādu, kur skolās mācītu darboties ar dažādiem darbarīkiem, vietējiem resursiem un kaut ko arī saražot, vismaz pašpatēriņam. Tā būtu patiesā kompetenču pieeja. Es gan izglītības ministra vietā, pirmkārt, sakārtotu ēdināšanu skolās, lai tā būtu 100% bioloģiska. Ja mēs atļaujamies indēt mūsu bērnus ar sintētiskiem minerālmēsliem un pesticīdiem, aizbildinoties, ka neviens mums nepienes uz paplātes pierādījumus par to kaitīgumu, tad kāda ir starpība, kā šodien strādā valdība? Līdz ar bioēdināšanu sakārtotos arī sekmība, jaunatne mīlētu šo zemi vairāk kā naudu un nedotos prom uz Rietumiem, lai tur vienkāršu strādnieku amatos pelnītu algas mūsu ministriem.
Satiksmes nozarē, manuprāt, ir pareizs lēmums nacionalizēt ostas. Kā nacionalizētās ostas attīstīsies, ir cits jautājums. Pats gaidu no satiksmes ministra vairāk rīcības biogāzes degvielas ieviešanā un bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu. Bet es saprotu, ka solījumus jebkurš politiskais spēks var īstenot tik lielā mērā, cik procentu vēlētāju par viņiem nobalsojuši. Lai piedalītos valdības veidošanā, ir daudz jāpiekāpjas tiem citiem. No pārējiem valdībā esošajiem politiskajiem spēkiem es negaidu neko tādu, kas pēdējo 30 gadu laikā jau nebūtu pieredzēts.”
Saprot situācijuEdvīns Fricis Svars, Alūksnes invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs:
“Manuprāt, valdība šī gada laikā ir parādījusi, ka saprot situāciju, kādā esam, un tā nav no pateicīgākajām. Eiropas Savienībā mēs vienmēr esam pēdējā trijniekā jebkuros rādītājos. Šonedēļ bija publicēti dati par finansējumu katram iedzīvotājam medicīnā. Mēs ļoti atpaliekam no igauņiem. Domāju, ka valdība nav iegrimusi eiforijā, tāpēc arī secinājums, ka mums ir nepietiekami ekonomikas attīstības tempi. Kur gan citur ņemt naudu, ko pēc tam likt budžetā?
Tā kā vadu invalīdu biedrību un esmu pensionārs, man vairāk interesē sociālā joma. Ir jau arī plusi. Pagājušā gada pensiju indeksācija bija lielākā, kāda jebkad bijusi. Nebija runa vairs par diviem, trim eiro, bet 20 – 30 eiro pielikumu nelielajām pensijām. Nedaudz paaugstināja iztikas minimumu. Cerams, ka 2020. gadā pensiju indeksācija būs vēl jūtamāka.
Mums ļoti svarīga ir veselības aprūpe. Valdībai pārmetumi var būt par zāļu cenu noregulēšanu. Darbojos arī SUSTENTO valdē, jau gadus sešus runājam par to un ministri, kuri nāk uz mūsu tikšanās reizēm, vienmēr solījuši rezultātu. To vēl nav. Kā teica veselības ministre, esot ļoti grūti cīnīties ar zāļu lieltirgotājiem. Ja neizdevās pirmajā gadā, varbūt izdosies otrajā vai trešajā. Veselības budžets noapaļojot ir ap miljardu. Tā ir milzīga nauda. Ilzei Viņķelei ir milzu slogs pārvaldīt šos līdzekļus. Kā tos izlietos, atkarīgs no godīgo cilvēku īpatsvara, kuri strādā šajā jomā.
Kā mīnuss jāmin pārsteidzīgie likumi par OIK, mediķu algām, izglītības darbinieku algām, ko valdība pašlaik nevar izpildīt. Manuprāt, pietiekami efektīvs nav tieslietu sistēmas darbs.
Ir radusies pārliecība, ka valdības līmenī ir cilvēki, kuri meklē “spraudziņas”. Kaut vai Ramonas Petravičas apgalvojums, ka viņa var veiksmīgi strādāt gan Saeimā, gan par ministri. Ja tiešām deputāti grib kalpot tautai, kā solījuši, dodot zvērestu, ir jāizvēlas viens amats un jāstrādā ar pilnu atdevi.”
◆ “Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir 40. Latvijas vēsturē.
◆ Pēc 2018. gada oktobrī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām parlamentā ievēlētie
politiskie spēki ilgi nevarēja vienoties par Ministru prezidenta amata kandidātu.
◆ K. Kariņš bija trešais nominētais premjera kandidāts.
Avots: LETA
