Šodien, 28. janvārī, Alūksnes novada dome lemj par pašvaldības budžetu 2020. gadam, taču tā apspriešana notika jau pagājušajā nedēļā. Pirms tam deputāti ar to jau bija individuāli iepazinušies un savas domas izteica apvienotajā komiteju sēdē.
Lielākie ieņēmumi un
izdevumi
Deputātus ar šogad plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem iepazīstināja Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina. Vislielākie ieņēmumi budžetā plānoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas būs 27,28 % no kopējiem ieņēmumiem. Ienākumus 21% apmērā katrs, tātad 42% kopā, veidos ieņēmumi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un atlikums uz gada sākumu, bet trešajā vietā ir valsts budžeta transferti (16,97%), kas ekonomikas un finanšu terminoloģijā ir maksājums, apmaiņā pret kuru netiek saņemta prece vai pakalpojums.
Savukārt lielākie izdevumi paredzēti izglītībai – 39,59%, pašvaldību teritoriju apsaimniekošanai 12,42% un pašvaldības ekonomiskajai darbībai 10,24%. Pamatbudžeta izdevumi vēl dalās arī pēc ekonomiskās klasifikācijas, tos veido arī ziedojumi un dāvinājumi.
Politiku veido paši
Deputāts Laimonis Sīpols atzina, ka budžets sastādīts pārskatāmi, taču ļoti īsā laikā tik apjomīgā materiālā grūti iedziļināties. Analizējot izdevumus, L. Sīpols vēlējās zināt, kādēļ uzsvērts, ka novada pašvaldības budžeta izdevumos prioritāte ir izglītībai, ja pēc skaitļiem redzams, ka izdevumi palielinājušies vien Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai, bet citās novada skolās tie palikuši nemainīgi. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādīja, ka šī pozīcija jāskatās jaunās izglītības reformas ieviešanas kontekstā, jo tā no pašvaldības budžeta prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus. “Piemēram, sākumskolā nākamajā mācību gadā pirmajās klasēs būs 55 bērni, bet atsevišķās lauku skolās tikai divi, taču izglītības iespējas jānodrošina visiem skolēniem vienādi,” teica A. Dukulis.
“Bērnu skolās paliek mazāk, arī iedzīvotāju mazāk, bet kādas investīcijas tad mēs laukos liekam iekšā, kā mēs šos cilvēkus grasāmies noturēt? Mēs jau paši, lemjot par to, kur novirzīsim budžeta līdzekļus, veidojam šo politiku, paliks cilvēki vai nē!” strikti teica L. Sīpols.
Tūrismā mazi ieņēmumi
Vairāki jautājumi par atsevišķām budžeta pozīcijām bija arī deputātam Ainaram Melderam. Viņš bija neizpratnē, ka, piemēram, Tūrisma un informācijas centrs 2020. gadā plānojis trīsreiz mazākus ieņēmumus nekā pērn – 17 000 eiro vietā šogad plānoti tikai 5000 eiro. Tāda pati tendence esot arī pagastu tautas namu (izņemot Liepnas pagasta tautas namu, kurā paredzēts gūt par 200 eiro lielākus ieņēmumus) budžeta ieņēmumu plānā.
E. Ņedaivodina norādīja, ka budžeta ieņēmumi iestādēs plānoti, ievērojot piesardzības principu. “Pašvaldība katrai iestādei gada sākumā piešķir asignējumu – naudas summu konkrētā darba veikšanai. Tas, ka iestāde plānos lielākus vai mazākus budžeta ieņēmumus gada laikā, nekādi neietekmē asignējuma lielumu, kā varbūt varētu domāt,” viņa uzsvēra. Šajā kontekstā L. Sīpols izteica savas domas par dārgajām dabas mājām Veclaicenē, kas nenesot cerētos ieņēmumus pašvaldības budžetā, bet prasa ievērojamus līdzekļus to uzturēšanai. Tāpat deputāti diskutēja par slikto ceļu stāvokli novadā un to uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem.
Plašāk par Alūksnes novada pašvaldības 2020. gada budžetu stāstīsim nākamajos laikraksta numuros.
Plānotie pamatbudžeta ieņēmumi 2020. gadā
Ieņēmumi: 18 221 046 eiro.
Saņemtie aizdevumi: 1 684 471 eiro.
Līdzekļu atlikums gada sākumā: 5 168 558 eiro.
Kopā: 25 074 075 eiro.
Pamatbudžeta izdevumi 2020. gadā
Izdevumi: 23 089 604 eiro.
Aizdevumu pamatsummu atmaksa: 1 834 471 eiro.
Atlikums gada beigās: 150 000 eiro.
Avots: Alūksnes novada pašvaldības Finanšu nodaļa
