Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā “Nacionālajā enerģētikas un
klimata plāna 2030.gadam” (NEKP 2030) projektā rosināts veicināt vēja un
saules enerģijas ražošanu.
“NEKP 2030” būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata
politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā,
konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības
attīstību.
EM norādīja, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko drošību un
nodrošinātu sabiedrību ar lētu un konkurētspējīgu enerģiju, Latvijai
jānodrošina atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara pieaugums, ko
likumsakarīgi būtu jānodrošina ar izmaksu efektīvākajām tehnoloģijām.
“Izmaksas elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos ir
ievērojami samazinājušās un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās
starp visiem jaunuzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā
tehnoloģiju, veidiem elektroenerģijas ražošanai,” piebilda ministrijā.
EM ieskatā, būtu lietderīgi nodrošināt nacionālas nozīmes
lauksaimniecības zemju un meža zemju izmantošanu vēja parku attīstībai,
kā arī izstrādāt kārtību valsts mežu zemju izmantošanai, tostarp
izstrādājot nosacījumus nomas maksai un ietekmes uz vidi mazināšanai.
“Analizējot atkrastes [jūras daļa, kurā iespējams veikt saimniecisko
darbību un kas atrodas tālāk par piekrastes joslu] vēja parku attīstības
iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu
efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības
projektus. Tāpēc, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas potenciālu pēc
iespējas izmaksu efektīvākā veidā, paredzēts īstenot projektu Eiropas
Savienošanas instrumenta kopīga Baltijas valstu atkrastes vēja parka
izveidei,” informēja EM.
Vēja parku teritorijas ar izveidotu infrastruktūru izsoļu vai
konkursa kārtībā tiktu iznomātas komersantam iekārtu uzstādīšanai un
elektroenerģijas ražošanai. Savādāks finansiāls valsts vai budžeta
atbalsts vēja enerģijas attīstībai netiek paredzēts.
Ministrijā norādīja, ka nepieciešams sekot līdzi arī tam, kā vēja
parku attīstību Latvijā ietekmē paredzētā dažādu šķēršļu novēršana un
jāizvērtē, vai nepieciešami tālāki risinājumi, kuru vidū varētu būt
papildu pasākumi, lai veicinātu pašvaldību interesi vēja parku
attīstībai lielas jaudas ne-emisiju tehnoloģijām.
Tāpat EM norādīja, ka saules enerģijas ražošana Latvijā nav
attīstījusies, tomēr pasaulē šīs tehnoloģijas ir vienas no lētākajām AER
elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, nereti konkurējot ar vēja
parkiem. Tāpēc ministrija rosina izvērtēt iespēju izveidot atbalsta
programmu finanšu instrumentu vai aizdevumu veidā saules
elektroenerģijas ražošanas un akumulācijas iekārtām, lai veicinātu
būtisku no saules enerģijas tehnoloģijām ražotas elektroenerģijas apmēra
pieaugumu.
Tāpat plānots izveidot AER veicināšanas un energoefektivitātes
uzlabošanas fondu, no kā varētu finansēt aizdevumus projektu
attīstītājiem, kā arī pēc iespējas nodrošināt granta daļu projekta
idejas attīstībai un tehniskai palīdzībai.
Jau ziņots, ka 2019.gada 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē
starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts NEKP 2030 projekts.
Bija plānots, ka plāna projekts Ministru kabinetā tiks izskatīts
pagājušā gada decembrī un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijā (EK), tomēr
plāna pieņemšana ir aizkavējusies.
Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to
pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un
neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu
pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā
arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina
ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu
mazināšanu.
Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104
pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku
energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas
veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un
atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana
siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas
pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.
Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga
enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un
notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta
gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG
emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana,
SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.
