Kopš mirkļa, kad esmu iegādājusies skaņas pārraidītāju FM modulatoru (ierīce, ko var pieslēgt transportlīdzeklī, savienojot ar viedtālruni), esmu mūzikas pārpildīta. Tagad klausos visu, ko vien vēlos. Bieži radio stacijas neapmierina mūsu muzikālās vēlmes vai arī sevis sarūpētā mūzika ir jau novecojusi, bet tagad es brīvi varu doties ceļā (kaut vai uz darbu) un brīvi pati izvēlēties, ko vien vēlos, kad vien vēlos un pēc sava noskaņojuma. Nesaprotu, kā es iepriekš neizmantoju šo iespēju.
Kādā vakarā, dodoties mājās un atkal klausoties Intara Busuļa “Purva bridēju”, dungojot šo skanīgo meldiņu, sapratu – cik, gan maz vajag cilvēkam pilnai laimei. Mūziku. Skanīgu, baudāmu un katrai gaumei savu. Tas pierādījās arī 19. janvāra vakarā Alūksnes Kultūras centrā, kur tika uzburta muzikālā vīzija par Maestro Raimonda Paula jaunību un leģendas dzimšanu.
Protams, katram cilvēkam ir savas vājības, bet manējā ir mūzika, tas ir skaidrs. Sākot no džeza ritmiem vai Bočelli, līdz pat krievu, angļu jaunākajiem vai arī vecākajiem hitiem. Vienalga. Viss pēc noskaņojuma. Es baudu katru skaņu, katru melodiju, katru instrumentu. Man patīk mosties no rītiem ar mūziku un mirklī, kad ir klusums, roka tā vien sniedzas ieslēgt kādu skaņdarbu. Saka, ka mūzikā jābūt savai gaumei, bet man tādas nav. Es vados pēc sajūtām, ja reiz vēlos klausīties ko saldsērīgu, tad klausos un ne jau tādēļ, ka man būtu drūms noskaņojums. Vienkārši, jo tajā mirklī tā iegribas. Man ir prieks par katru apmeklēto priekšnesumu pagastos, Alūksnē, skolās, kur mūsu pašu dziedātāji “atrāda” savas balsis un kad vēl pārskrien trīsas pār ķermeni. Tad zini, jā, mūzika “uzlādē”.
Mūsu pašu “Zilais lakatiņš”. Tik patiesi un skaisti vārdi. Um pam pam, um pam pam…
Tā vien gribas iemesties dejas virpulī. Bieži vien koncertos pieķeru sevi dziedot līdzi, kādreiz skaļāk, kādreiz klusāk. Tāpat man patīk klausīties, kā ome dzied savam mazmazbērnam “Kur tu teci, gailīti mans”. Bauda, es jums saku.
Es ticu, ka mēs, latvieši, tik tiešām esam dziedošā tauta, to pierāda arī mūsu grandiozie Dziesmu svētki. 2020. gadā no 6. jūlija līdz 12. jūlijam Rīgā notiks jau XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot tūkstošiem dziedātāju un dejotāju un citus mākslinieciskos kolektīvus no visas Latvijas.
Zināms, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā. Mums ir, par ko gavilēt, mums ir, ko apdziedāt! Dziediet, baudiet un priecājieties!
