Izglītības sistēmas pārmaiņas ir būtiskas inovatīvai, ilgtspējīgai
un labklājīgai valstij, vakar forumā par izglītības nākotnes
perspektīvām sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, viņš uzsvēra, ka
pārmaiņu dinamika izglītības sistēmā tikai pieaugs, un tam ir būtiska
ietekme uz dažādu izmaiņu adaptācijas procesu visā sabiedrībā.
“Latvijas izglītības sistēmas potenciālo kursu ietekmē būtiski
pārmaiņu vēji, tostarp globalizācija un digitalizācija, kā arī pāreja uz
kompetenču pieejā balstītu mācību saturu,” akcentēja deputāts. Tāpat
viņš norādīja, ka arī augstākās izglītības sistēmā pieaug sabiedrības
pieprasījums pēc arvien konkurētspējīgākas, kvalitatīvākas un
dinamiskākas izglītības.
“Ja līdz šim bieži valdīja uzskats, ka pietiek ar 17, 18 izglītības
sistēmā pavadītiem gadiem, šobrīd notiekošās pārmaiņas vēsta, ka jābūt
gataviem mācīties visu mūžu,” piebilda Ašeradens, norādot, ka daudzas
valstis arvien vairāk uzmanības pievērš mūžizglītības sistēmai, lai
nodrošinātu sabiedrības spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem.
Politiķis uzsvēra, ka būtiski ir rast vienotu atbildi uz jautājumu
par to, kāds ir izglītības sistēmas mērķis un uz kurieni notiek tās
virzība. “Aktuāls ir jautājums par efektīvu skolu tīklu, un centralizēto
eksāmenu un Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA)
rezultāti uzrāda ļoti atšķirīgu sniegumu,” sacīja deputāts, skaidrojot,
ka rezultāti lauku skolās ievērojami atpaliekot no tiem, ko uzrāda
skolēni Rīgā un citu valsts lielāko pilsētu skolās.
Viņaprāt, aktuāls ir jautājums arī par to, kā motivēt skolēnus
izvēlēties apgūt mācību priekšmetus dabaszinātņu, tehnoloģiju,
inženierzinātņu un matemātikas jomā. Ašeradens forumā sacīja, ka
augstskolu absolventu skaits humanitārajās specialitātēs pārsniedz darba
tirgus vajadzības, taču tai pašā laikā esot profesijas, kurās akūti
trūkst profesionāļu.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP),
atklājot diskusiju, uzsvēra, ka ministrija sākusi vairākus pasākumus,
kas saistīti ar izglītības kvalitātes veicināšanu, tostarp atbalstu
pedagogiem viņu kompetenču stiprināšanā.
Tāpat ministre izcēla jautājumus par vecāku lomu izglītībā, pedagogu
atalgojumu, izglītības kvalitātes monitoringu, kā arī akcentēja
mūžizglītības nozīmību.
Piektdien Saeimā notiek foruma “Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes
perspektīva” pirmā no trim diskusijām, un tā veltīta jautājumiem par
indivīda profesionālās attīstības izvēlēm un tās ietekmējošajiem
aspektiem.
Diskusiju rīko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
sadarbībā ar Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Rīgas
Tehnisko universitāti.
Izglītībai veltītais forums “Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes
perspektīva” norisināsies vēl divās janvāra piektdienās – 24.janvārī un
31.janvārī no plkst.9 līdz 13.50.
