Šonedēļ portālā “Delfi” izlasīju interesantu ziņu, ar kurā ietverto vēstījumu mēs, latvieši, varam lepoties – viena no mūsu nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām, rakstainas vilnas zeķes, nokļuvušas modes skatē Milānā.
Stāsts ir par to, ka neliela Sēlijas ciematiņa Bebrenes rokdarbnieču adījumi – rakstainas vilnas zeķes un cepures – 11. janvārī piedzīvojušas uznācienu pasaulslavenā angļu modes dizainera Nīla Bareta, kuram piemīt prasme mūsdienīgi interpretēt klasiku, modes skatē Milānā. Tajā atrādītas nākamās rudens/ziemas sezonas modes aktualitātes. Viena no četrām čaklajām bebrenietēm ir Ināra Diņģele, kuras dēls Māris Diņģelis savā “Facebook.com” kontā dalījies ar šo neparasto notikumu. Modes skates vajadzībām esot pasūtīti 20 zeķu pāri un piecas cepures. No dizaineriem saņemtas skices un īpašas norādes par krāsām. Līgums par turpmākām piegādēm gan neesot noslēgts, jo pašlaik no pasūtītāja bijusi vēlme par ar rokām adītām zeķēm un cepurēm tieši skatei. Māris Diņģelis pieļauj, ka veikalos, visticamāk, būs, piemēram, mašīnadīšanas produkts no Ķīnas. Lai nu kā, bet fakts, ka tās ir latviešu zeķes, kas kolekcijai pasūtītas Latvijā, ir lielisks! Tas vēlreiz apliecina to, ka Latvijā ir izcili amata meistari un, kā zināms, labu meistaru vienmēr atradīs tas, kuram to vajag. Un – ja latviešu rakstainās vilnas zeķes gozējas modes skatē Milānā, tad paredzams, ka nākamajā sezonā tās būs viens no augstās modes elementiem. Nu ko – jāsāk adīt rakstainas vilnas zeķes!
Latviešu sievietes jau izsenis pratušas darināt ļoti skaistus rokdarbus dažādās tehnikās. Šodien muzejos, vēstures istabās un citās krātuvēs tos vienmēr aplūkoju ar lielu pietāti, izpētot struktūru un apbrīnojot smalkos darbus. Viennozīmīgi – sievietēm, kuras tos darinājušas, piemitusi apbrīnojama pacietība! Pieļauju, bez steigas un mūsdienu sabiedrotā – stresa. Mierīgi sēžot, ļaujoties sarunām, ieliekot darinājumā savu mīlestību, labās domas. Skaisti!
Šķiet, vilnas zeķes ir tas rokdarbs, ko prot (vismaz agrāk prata noteikti) uzadīt katra sieviete. Un ar to mēs, latviešu sievietes, esam īpašas – mēs protam darināt skaistas lietas, kurām ir arī praktisks pielietojums. Mēs protam to darīt skaisti, gaumīgi un izjusti. Prieks, ka šodienas laikraksta numurā kolēģes Sandras Apines rakstā Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova atzīst: arī gados jaunās sievietes interesējas un labprāt apgūst dažādas rokdarbu tehnikas. Tas apliecina, ka šīs prasmes nezudīs. Sievietes mammas – mācīsim šīs prasmes arī savām meitām!
