8. janvārī, vairāk nekā 40 karavīri, kuri sekmīgi
pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, sāka
dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos ar kareivja profesijas
pamatiemaņu apgūšanu Kājnieku skolā.
Šogad pirmajā
militārās pamatapmācības kursā jaunie karavīri, tai skaitā
piecas sievietes, iegūst pamatiemaņas individuālās apmācības
līmenī, apgūstot vairākus militāros priekšmetus: ieroču,
šaušanas, sakaru un ierindas apmācību, topogrāfiju,
orientēšanos, psiholoģiju, normatīvos aktus, fizisko sagatavošanu
un medicīnu, tai skaitā paplašinātās pirmās palīdzības
sniegšanu, kā arī lauka kaujas iemaņas. Savukārt kolektīvajā
apmācībā, kas sāksies pēc karavīra zvēresta došanas, karavīri
galvenokārt apgūs lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī. Pēc
pamatiemaņu apgūšanas viņu dienests turpināsies, izvēlētajā
vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo
apmācību. Informē AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente Majore Sandra Brāle.
Bruņotie spēki
šogad profesionālajā dienestā plāno pieņemt līdz 700 karavīru.
Aptuveni 500 karavīru paredzēti dienestam Sauszemes spēku
Mehanizētajā kājnieku brigādē, bet 130 – studijām Latvijas
Nacionālajā aizsardzības akadēmijā virsnieka profesijas
iegūšanai. Tāpat profesionālajā
dienestā plānots pieņemt 30 karavīrus speciālistus, kā arī
atjaunot aktīvajā dienestā aptuveni 50 savulaik rezervē
atvaļinātos karavīrus.
Jauno karavīru
dienests sākas ar kareivja profesijas, kas ir militārās karjeras
sākumposms, pamatiemaņu apgūšanu Kājnieku skolā vai Sauszemes
spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē. Šo iemaņu apgūšanai
šogad plānoti 13 militārās pamatapmācības kursi. Savukārt
kareivjiem speciālistiem plānoti divi, bet virsniekiem
speciālistiem – viens apmācības kurss.
Bruņotie spēki
aicina pieteikties profesionālajam dienestam ne tikai Latvijā, bet
arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Īpaši aicināti
dienestā tiek tie pilsoņi, kuru dzimtā puse ir Latgale – tur
izveidotajā bruņoto spēku bāzē Lūznavā tiek komplektēts
Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons. Atgriezties tiek aicināti
arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet
dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt
profesionālā dienesta līgumu.
Dienestam
speciālistu amatos un specializētajās vienībās bruņotie spēki
aicina kandidātus ar 1. līmeņa augstāko izglītību IKT jomā, 1.
vai 2. līmeņa augstāko izglītību telekomunikāciju jomā, vidējo
tehnisko izglītību vai pieredzi autotransporta apkopes un remonta
jomā, kā arī kandidātus ar transportlīdzekļa vadītāja
kategorijām B, C un D un traktortehnikas vadītāja kategorijām TR1
un TR2 speciālās militārās tehnikas vai speciālo militāro
transportlīdzekļu vadīšanai.
Savukārt
pieteikties studijām aizsardzības akadēmijā var ne tikai
vidusskolu absolventi studēšanai trijās profesionālā bakalaura
programmās, kā arī kandidāti ar 2. līmeņa profesionālo
augstāko izglītību studijām programmā “Komandējošā sastāva
virsnieks”, bet arī ārsti, juristi un informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju eksperti studijām karjeras kursā
“Virsnieka speciālista pamatkurss”. Tajā uzņem augstskolas
absolventu, kurš ir ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē, ārsta grādu
un kvalifikāciju ārsta specialitātē un akadēmisko vai otrā
līmeņa profesionālo augstāko izglītību informācijas
tehnoloģiju, datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas,
telemātikas, kiberdrošības, datorvadības vai datorzinātnes
specialitātē.
Izvēloties
profesionālo dienestu, karavīri iegūst stabilitāti,
konkurētspējīgu un motivējošu atlīdzību, sākot no 900 eiro
mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās
garantijas, tai skaitā valsts apmaksātu veselības aprūpi un
garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80% no
saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību
specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās
jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā
arī starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības
ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.
2016. gada 16.
jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības
koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500
militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā
dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
