Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno
virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, intervijā aģentūrai LETA pauda
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā
eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.
“Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju
vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām
bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki
iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi
šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās
bankas vai valsts viedokļa,” uzsvēra Kazāks.
Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt
ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt
ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu
likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk
strauji un veidojas “burbuļi”, likmes jāceļ un šis process jābremzē.
Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.
“Ja centrālās bankas pazaudē ietekmi pār naudas apriti, nododot to
“Facebook” vai kādam citam kritptoaktīvu emitētājam, tad jārēķinās, ka
centrālā banka ekonomikai nekā nevarēs palīdzēt arī krīzes brīžos. Tas
ir labi? Manuprāt, nē, jo tas līdzi nesīs arī sociālas problēmas. Ja šī
funkciju veikšana tiek deleģēta kādam citam, tad mēs nezinām, kādas ir
viņa intereses. Vai viņi nāks palīgā ekonomikai vai nē? Vai viņi
ekonomiku balstīs vai nebalstīs?,” jautāja jaunais centrālās bankas
vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka, nododot maksājumu sistēmas kādai trešajai
pusei, nodrošināt cīņu ar naudas atmazgāšanu, citiem pārkāpumiem nav
iespējams.
“Tas nozīmē kādam citam atdod kontroli pār svarīgu, stratēģisku jomu.
Tas ir ekonomisks, politisks un ģeopolitisks jautājums. Tādēļ,
manuprāt, centrālās bankas nevar vienkārši stāvēt malā. Centrālās bankas
pie šiem risinājumiem strādā, un agrāk vai vēlāk mēs redzēsim
risinājumus. Pašlaik tās vairāk vēl ir diskusijas un konkrēti risinājumi
vēl nav tapuši,” sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka Eiropas Centrālā banka par
to nav lēmusi, bet viņa personīgais viedoklis ir, ka digitālais eiro ir
tikai un vienīgi laika jautājums.
“Tas būs. Arī Eiropas Komisijā notiek ļoti aktīvs darbs jautājumā par
digitālajiem aktīviem, par to regulējumu, un tas ir ļoti svarīgi. Šī ir
lieta, kura neapstāsies, jo tehnoloģijas iet uz priekšu. Tehnoloģijas
ļaus daudz ko darīt ērtāk un lētāk, un tas vilks līdzi daudzus procesus.
Lielais jautājums gan joprojām būs – vai un cik tas būs droši?
Kiberdrošība ir ļoti svarīga. Tādēļ centrālajām bankām ir jāpiedalās
dažādu iemeslu dēļ. Gan tādēļ, lai tas būtu droši, gan tādēļ, lai būtu
pienesums ekonomikai un svarīgas funkcijas netiktu atdotas kādam
nezināmam spēlētājam, kura rīcība krīzes brīžos nav paredzama,” uzsvēra
Kazāks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nevajag domāt, ka pārskatāmā nākotnē
pazudīs skaidrā nauda, kaut gan arvien pieaug bezskaidras naudas
norēķinu apmērs.
“Visticamāk, tā tas arī turpināsies. Tajā pašā laikā nevajag domāt,
ka pārskatāmā nākotnē skaidrā nauda pazudīs, un, manuprāt, tas arī
nebūtu labi. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, skaidrā nauda ļauj
nodrošināt anonimitāti un cilvēkiem pēc tās var būt vēlme. Otrkārt,
skaidrā nauda ir nauda arī tad, kad nav elektrības, līdz ar to tas ir
arī drošības jautājums. Ir tomēr jāatceras, ka dabas kataklizmu, citu
krīžu laikā elektrība var nebūt pieejama, līdz ar to nav pieejami
elektroniskie norēķini,” skaidroja Kazāks.
Viņš arī piebilda, ka Eiropā ir redzama diezgan atšķirīgi iedzīvotāju
paradumi naudas izmantošanā. Skandināvijā ir ļoti zems skaidrās naudas
darījumu īpatsvars. Savukārt Dienvideiropas valstīs skaidrās naudas
apgrozībā ir salīdzinoši daudz.
“Arī tādās valstīs kā Vācija, Austrija skaidrās naudas īpatsvars
apgrozībā ir liels. Mēs atrodamies kaut kur pa vidu starp Skandināvijas
un Dienvidu un Viduseiropas paradumiem, Latvijas sabiedrības naudas
lietošanas paradumi ir sabalansēti,” uzsvēra Kazāks.
