Latvijā šogad resursu cenu un darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ pārtikas
cenas drīzāk kāps, izņēmums ir kafija un kakao, kam cenas varētu
turpināt samazināsies līdzīgi kā pērn, prognozē Lauksaimniecības tirgus
veicināšanas centra (LTVC) pārstāvji.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus
veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe aģentūrai LETA sacīja, ka
pārējās pārtikas cenas, izņemot kafiju un kakao, Latvijā, visticamāk, šā
gada turpmākajos mēnešos nesamazināsies. Līdzīgi kā pasaulē, arī
Latvijā varētu kāpt vistas gaļas, siera un cūkgaļas cenas augošā
pieprasījuma pēc tās Ķīnā dēļ. Arī piena produktu cenas ir augšupejošas,
neraugoties uz sviesta cenu kritumu pagājušā gada beigās.
Pēc viņas skaidrotā, neraugoties uz vairākām pārtikas produktu grupām
pasaulē prognozēto cenu samazinājumu, pārtikas cenām Latvijā pamatā ir
tendence kāpt tieši būtiska degvielas cenu kāpuma Latvijā dēļ. Degvielas
cenas pēdējā laikā ir strauji paaugstinājušās, neļaujot Latvijā
samazināties cenai pārtikas produktiem, kam pasaules tirgū kritušās
cenas. Tāpat arī darbaspēku izmaksu pieaugums neļauj pārtikas cenām
sarukt, jo darbaspēka izmaksas ir būtiska pārtikas pašizmaksas
pozīcija.
Pēc Gulbes teiktā, minētie apstākļi negatīvi varētu ietekmēt arī
Latvijas kopējo eksportu, jo pārtikas un lauksaimniecības nozares ir
starp lielākajām eksportējošajām sfērām valstī. “Ja degvielas, algu
kāpuma un citu iemeslu dēļ pašizmaksa aug, produkcijas cenas nav
iespējams samazināt,” sacīja Gulbe, norādot, ka tikmēr pasaules tirgū
vairākām pārtikas produktu grupām pasaulē cenas samazinās, līdz ar to
Latvijas pārtikas produkcijas konkurētspēja globālajā tirgū samazinās.
LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka 2019.gada decembrī
salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā maizei, cūkgaļai, piena
produktiem, augļiem un dārzeņiem cenas ir ievērojami augušas. Būtiski
samazinājušās tikai dažu augļu un dārzeņu, sviesta un kafijas cenas.
Pagājušā gada otrajā pusē Latvijā lielai daļai pārtikas produktu
sākās cenu kāpums, kas pamatā saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un
Eiropas tirgos. Piemēram, kefīram ar tauku saturu 2% cena gada laikā
palielinājusies par 14% no 84 centiem litrā līdz 96 centiem litrā, bet
biezpienam ar tauku saturu 5% – par 13% – no 4,98 eiro kilogramā līdz
5,62 eiro kilogramā. Savukārt sviestam ar tauku saturu 82% pēc
neadekvātā cenu kāpuma cena samazinājās par 19% – no 9,12 līdz 7,43 eiro
kilogramā. Kafijas pupiņu cena samazinājās par – 6% – no 14,99 līdz
14,10 eiro kilogramā. Rudzu maizes cena kāpusi par 25% – no 1,10 līdz
1,37 eiro kilogramā.
Gulbe norādīja, ka līdz pagājušā gada vidum pārtikas cenas Latvijā un
pasaulē bija samērā stabilas, bez būtiska cenu kāpuma. Taču gada otrajā
pusē sākās cenu pieaugums, kad dārzeņiem tas bija saistīts ar karsto
vasaru Rietumeiropā, kad daudz kas neizauga un cenas pieauga arī
reģionā, kurā atrodas Latvija. Savukārt maizes cenas kāpums daļēji ir
saistīts ar miltu cenām, bet vairāk ar citu resursu cenu kāpumu. Tāpat
maizes cepēju vidū ir ļoti liela konkurence, tāpēc ilgstoši tika turētas
zemas cenas. Cenu samazinājums saulespuķu eļļai un kafijai bija
saistīts ar pasaules tirgus cenām.
Cenu samazinājums kviešiem pērn skaidrojams ar to, ka 2018./2019.gada
sezonā kviešu tirgi ieguva no lielā prognozētā jaunās 2019./2020.gada
sezonas piedāvājuma, jo daudzās valstīs prognozēts ražošanas pieaugums.
Kopraža 2019.gadā par 5% pārsniedza 2018.gada līmeni, un tas var būt
jauns rekords. Lielāko daļu no pieauguma nodrošinās Eiropas Savienība,
Krievija un Austrālija. Starptautiskie tirgi jau reaģē uz pārmērīgā
2019./2020.gada piedāvājuma perspektīvām, un eksporta cenas kopumā
atrodas zem lejupvirzīta spiediena
Lai arī cukura ražošana pasaulē 2018./2019.gadā samazinājusies, tā
pārsniegs patēriņu. Pārpalikums būs mazāks par iepriekšējā gada
rekordlīmeni. Starptautiskās cukura cenas kopš 2019 sākuma samazinās,
pagarinot 2017.gada vidū sākušos cenu krituma periodu. Galvenais
samazinājuma cēlonis ir pārmērīgās pieejamības perspektīvas – gan
eksportētājvalstīs, gan importētājvalstīs ir lieli uzkrājumi. Cukura
cenas vājina importa ierobežojumi, eksporta veicināšana, kā arī ASV
dolāra stiprums attiecībā pret galveno eksportētāju valūtām. Taču
nesenais jēlnaftas cenu kāpums netieši noturēs cukura cenas, jo lielāki
apjomi tiks novirzīti etanola ražošanai. Līdz ar to arī Latvijā cukura
cenas kāpumam nav pamata.
Savukārt gaļas globālā ražošana 2019.gadā samazinājusies par nepilnu
procentu. Tādējādi pirmo reizi kopš 1996.gada ražošana var samazināties.
Pēdējo divu dekāžu laikā ir bijis neliels, bet stabils pieaugums. Lai
gan cūkgaļas ražošanas samazinājums Āfrikas cūku mēra dēļ, galvenokārt
Ķīnā, būs ievērojams, putnu gaļas ekspansija nodrošinās nelielu kopējo
samazinājumu. Ķīnā cūkgaļas ražošana samazināsies par apmēram 10%,
savukārt imports pieaugs par 20%.
Kafijas globālā ražošana ir palielinājusies gandrīz par 4%, bet
pieprasījuma pēc tās pieaudzis par apmēram 2%. Tomēr 2018./2019.gads būs
otrā sezona pēc kārtas, kas beigusies ar kafijas pārpalikumiem, kas ir
viens no galvenajiem pašreizējo zemo kafijas cenu cēloņiem. Arī kakao
cenas ievērojami samazinās. Lejupvirzīta cenu tendence turpināsies
saistībā ar kakao ražošanai labvēlīgajiem laika apstākliem dēļ
Kotdivuārā un Kamerūnā, kamdēļ tā ražošanas apjomi par 4,3% varētu
pārsniegs iepriekšējā gada līmeni.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas
institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai
informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem,
Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa
novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu
lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
