Pagājušajā nedēļā laikrakstā pētījām, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju cenu veidošanās mehānisma dēļ Latvijā ir dārgākie medikamenti Baltijā.
Cenu veido komponentes
Šo situāciju komentē arī aptieku tīkla “Apotheka” komunikācijas vadītāja Inga Cīrule, kuras atbildes uz saviem jautājumiem saņēmām pēc raksta publikācijas. “Zāļu cenu Latvijā nosaka likumdošana, un tā ir stingri regulēta. Medikamentu gala cena veidojas no šādām komponentēm – ražotāja cenas, vairumtirgotāja un aptiekas piecenojuma, kas ir reglamentēts Ministru kabineta noteikumos Nr.803, un pievienotās vērtības nodokļa (PVN),” viņa skaidro.
Ir pieejami analogi
Taču viņa uzsver, ka cilvēku vajadzības un viedokļi mēdz būt dažādi par medikamentu dārdzību, bet kvantitatīvu viedokļu apkopojums neesot veikts. “Tiem, kuriem bažas rada cena – ir medikamenti, kuriem pieejami analogi: zāles ar vienādu aktīvo vielu, devu un iepakojuma lielumu. Analogus ražo dažādi ražotāji, tāpēc to cenas var būt atšķirīgas. Dažbrīd lētākas, dažbrīd dārgākas. Tāpat pacientu grupas, diagnozes, kompensācijas apmēru un zāles, kas tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.
Savukārt, ja pacients vēlas iegādāties citu medikamentu, pēc pašreizējiem noteikumiem ārsts ir tiesīgs receptē norādīt konkrētu medikamentu vai zāļu vispārīgo nosaukumu, kā arī noteikt to, zāles drīkst vai nedrīkst aizvietot. Farmaceits aptiekās vadās pēc receptē norādītās informācijas,” skaidro I. Cīrule.
