Agita Bērziņa
Ja cilvēks ir izlēmis kļūt par saimnieku sunim vai kaķim, lielākoties ir divas iespējas – izvēlēties lolojumu kādā no patversmēm jeb dzīvnieku mājām vai nopirkt to no privātpersonas vai audzētāja. Dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” darbinieki novērojuši, ka pēdējā laikā mazinājusies interese par pamestiem dzīvniekiem un tā vietā jaunos mīluļus meklē sludinājumos dažādās platformās. Īpaši aktuāli tas ir, izvēloties kaķēnu.
Kādā no patversmēm Latvijā veikts pat eksperiments. Aicinājumam adoptēt kaķēnu patversmes “Facebook” kontā neviens neatsaucās, savukārt privātpersonas piedāvājumam iegādāties šo pašu kaķēnu atsaukušās vairākas personas. Patversmē strādājošajiem šai tendencei nav izskaidrojuma.
Dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” vadītāja Elīna Dambe pieļauj, ka iemesli varētu būt divi – adoptējot dzīvnieku, patversmes darbinieki uzdod dažādus jautājumus, uz kuriem topošie saimnieki reizēm nevēlas atbildēt. “Dodot dzīvnieku, vienmēr interesējamies, kādas būs viņa jaunās mājas, kur dzīvos – dzīvoklī vai mājā, vai apkārt būs mazi bērni. Tā nav mūsu ziņkārība, bet vēlamies saprast, vai dzīvniekam jaunajā vietā būs labi. Mēs savus dzīvniekus zinām un varam izvērtēt. Ļoti retos gadījumos adopciju atsakām. Piemēram, meita vēlējās kaķi adoptēt mammai. Nesatiekot pašu mammu, adopcija nevarēja notikt. Esam arī atteikuši adoptēt kaķēnu seniorei, tā vietā ierosinājuši mājās doties ar vecāku kaķi. Savukārt jaunajai māmiņai liedzām adoptēt aktīvu kucēnu. Ieteicām pie mums atnākt, kad bērniņš būs paaudzies. Viņa gan mūs nepaklausīja, pie kucēna tika citur, kam pēc kāda laika meklēja citas mājas,” stāsta E. Dambe.
Obligāta kaķu čipēšana
Otrs iemesls, kas varētu atturēt no došanās uz patversmi, – jāmaksā līdzmaksājums. “Adoptējot dzīvnieku pie mums, ir jāparaksta vienošanās, ka jaunais saimnieks uzņemas rūpes par dzīvnieku, veiks regulāru vakcināciju un nepametīs, ja radīsies kādas problēmas, bet atgriezīs dzīvnieku patversmē. Adoptējot kaķi, jāsamaksā līdzmaksājums 30 eiro. Summa no 1. jūlija ir lielāka, jo ieviesta obligāta kaķu čipēšana. Tas arī nozīmē mikročipa reģistrēšanu un Eiropas pases izsniegšanu. Patversmes rīcībā kā ziedojums paliek pavisam maza daļa no šīs summas. Nav tā, ka visi 30 eiro ir kā ziedojums patversmei. Cilvēkiem gan jāsaprot, ka ziedojumi mums palīdz segt ikdienas uzturēšanas izmaksas, jāmaksā darbiniekiem algas. Ja nebūtu šī līdzmaksājuma, iztikt nevarētu,” skaidro dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” vadītāja. Tā kā kaķu čipēšana tagad ir obligāta, cilvēkiem, ņemot kaķēnus kaut kur citur, nevis no patversmes, arī jārēķinās ar veterinārajiem izdevumiem, kuri jāmaksā, dodoties pie vetārsta.
Trūkst spēcīgu darbinieku
Pašvaldība sedz katra patversmē nonākuša kaķa sterilizāciju un izmaksas par pirmajām 14 dienām. Realitātē dzīvnieks patversmē uzturas daudz ilgāk kā noteiktās divas nedēļas, reizēm pat gadiem. Pašvaldība arī nemaksā biedrības komunālo pakalpojumu rēķinus, nepērk briketes vai malku, nemaksā algas, tostarp nodokļus, darbiniekiem. Šobrīd dzīvnieku mājās ir trīs darbinieki un trīs brīvprātīgie. “Darba roku patversmē vienmēr būs par maz. Mums ļoti vajadzētu darbinieku spēcīgu vīrieti, kurš varētu darīt fizisku darbu, piemēram, zāģēt malku, ziemā tīrīt sniegu, kurināt. Darbiniekus piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, un diemžēl šobrīd visas ir sievietes. Kandidātu vīriešu nav. Kādēļ tā, nezinu. Jā, darbam patversmē ir sava specifika. Atbildība ir lielāka, tas ir darbs ar dzīvniekiem. Nedrīkst būt vienaldzīgs. Piemēram, iebērt barību traukā un aiziet, bet dzīvnieks jāiepazīst, jāizveido kontakts,” stāsta E. Dambe.
Šovasar kaķēnu skaits strauji aug, bet nemaz ne tik strauji mazinās. “Patversmē nav tikai pieauguši kaķi, bet arī kaķēni, kurus lielā skaitā uzņemam tieši vasaras periodā. Kaķēnu laiks ir jūlijs, augusts, septembris. Katru gadu avīzē stāstām par sterilizāciju un kā rīkoties, ja pieklīdis kaķis, bet gadu no gada nekas nemainās. Situācijas un stāsti ir vieni un tie paši – pieklīdusi kaķene, un pēc kāda laika atrod kaķēnus. Sauc palīgā tikai tad, kad kaķēni piedzimuši, nevis vērsās pēc palīdzības ātrāk, kamēr kaķene bija viena. Būtu kaķeni sterilizējuši un atdevuši atpakaļ, ja cilvēki vēlas to paturēt. Rezultātā uzņemam piecus kaķēnus,” stāsta E. Dambe. Diemžēl tādu gadījumu šovasar ir daudz, katru nedēļu viens, reizēm pat vairāki. Ziņas par atrastiem kaķēniem “Astes un Ūsas” saņem ne tikai no Alūksnes novada, bet arī Gulbenes novada un Apes teritorijas.
Izdomāti stāsti
Lai arī “Astes un Ūsas” daudz darījušas sabiedrības izglītošanā, ir reizes, kad cilvēku rīcība liek brīnīties. Piemēram, interesants gadījums šovasar bijis ar peldvietā “Vējiņš” it kā atrastu kaķēnu. “Sieviete vērsās pie mums ar peldvietā atrastu kaķēnu. Stāstā gan mums dažas detaļas likās aizdomīgas, tomēr kaķēnu uzņēmām. Ievietojot sociālajos tīklos aicinājumu, vai kādam peldvietas tuvumā nav pazudis kaķēns, vairāki dzīvnieku draugi mums rakstīja, ka šim kaķēnam pirms dažām dienām kāda sieviete meklēja mājas. Papētot informāciju, atklājām, ka tā ir tā pati sieviete. Viņa par atrastu uzdeva pati savu kaķi. Atzinās, ka stāsts par kaķēna atrašanu bija izdomāts. Viņa atnesusi uz mājām kaķēnu, bet dzīvokļa saimnieks nav pieļāvis dzīvnieka turēšanu. Pasaku jeb stāstu izdomāšana ir viens no veidiem, kā atbrīvojas no nevēlamiem dzīvniekiem, otrs – atstāšana nomaļās vietās. Arī šovasar ir šāds gadījums, kad sēņotāji mežā atrada divus melnus kaķēnus. Dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir krimināli sodāma rīcība,” norāda E. Dambe. Pagājušonedēļ viens nesen dzimis kaķēns atrasts Alūksnē, Rūpniecības ielā. E. Dambe pieļauj, ka šoreiz tā varētu nebūt ļaunprātība, bet kaķene kaķēnu pazaudējusi.
Šogad adoptē kūtri
Dzīvnieku mājā šobrīd uzturas 40 pieauguši kaķi un 20 kaķēni. “Šie skaitļi nemitīgi mainās, tomēr, ja arī kāds dodas uz jaunajām mājām, ātri vien pie mums nonāk kāds cits mīlulis, kurš palicis bez pajumtes. Savukārt citreiz, piemēram, vienu kaķēnu paņem, par ko vienmēr ļoti priecājamies, bet nākamajā dienā vietā ir pieci. Šovasar patversmē kopumā esam uzņēmuši 35 kaķēnus, pagājušogad – 40,” stāsta patversmes darbiniece Natālija Šapovala. Lielākā daļa kaķēnu diemžēl vēl gaida savus jaunos saimniekus, tādēļ dzīvo patversmē.
N. Šapovala neslēpj, ka šogad kaķēnu adopcija ir kūtra. Pērn par dažiem kaķēniem, kuriem bija īpaša krāsa vai izskats, notikusi teju cīņa, kurš nu pirmais paņems uz mājām, bet šogad interese ir mazāka. “Gribētos, lai cilvēki vairāk nāktu uz patversmi un izvēlētos sev kaķīšus. Vienmēr esam pretimnākoši un, ja nevar ierasties patversmes darba laikā, pagaidām vai ierodamies laikā, kas iespējamajam saimniekam ir ērtāks,” viņa saka.
Kādēļ šogad interese par kaķiem ir mazāka, N. Šapovalai izskaidrojuma nav. Viņa min, ka sava ietekme varētu būt kovida laikam, pēc kā visās patversmēs samazinājies adoptāciju skaits, otrs iemels – arvien augošā dzīves dārdzība, kas ekonomiski liek izvērtēt, vai varēs atļauties uzturēt dzīvnieku. “Esam priecīgi par katru, kurš atnāk uz patversmi izvēlēties adopcijai dzīvnieku vai palīdzēt, piemēram, dodoties pastaigās ar suņiem, paspēlējoties ar kaķēniem, lai viņi socializētos. Ļoti cerējām, ka skolēnu vasaras brīvlaikā bērni nāks uz patversmi, diemžēl viesošanās reižu ir mazāk kā citus gadus. Trūkst cilvēkresursu. Darām paši, cik varam, bet ar to ir par maz,” teic N. Šapovala.
Reklāma