Nomales iedzīvotāji: jūtas aizmirsti. Lai gan Alūksnes rajona tuvie kaimiņi – igauņi – pārliecinoši teikuši “jā” dalībai Eiropas Savienībā, šajā robežas pusē vairāk dzirdamas šaubas un neticība.
Nomales iedzīvotāji: jūtas aizmirsti
Lai gan Alūksnes rajona tuvie kaimiņi – igauņi – pārliecinoši teikuši “jā” dalībai Eiropas Savienībā, šajā robežas pusē vairāk dzirdamas šaubas un neticība. Jaunalūksnes pagasta Visikuma iedzīvotāji atzīst, ka viņu dzīve neatkarīgajā Latvijā ir gausa un vienmuļa. Viņi domā, ka tāpat kā līdz šim paliks nomalē. Vienīgā iestāde tā centrā ir Vētraines pasta nodaļa, kur iegriežas gandrīz visi. “Kādreiz te bija laba kolektīvā saimniecība. Kantoris jeb pils, kā to sauca, darbnīcas un garāžas, kā arī gateris un kokapstrādes darbnīca. Cilvēkiem bija darbs, un dzīve kūsāja. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas iekārtoja automašīnu servisu, bet tas izputēja. Kādreizējās fermas un citas ražošanas ēkas ir pamestas un pussagruvušas, tāpēc gados jaunie dodas prom darba un dzīvesvietas meklējumos. Līdz 40 gadu vecumam te ir tikai dažas ģimenes, kam bērni vēl mācās skolā. Tiesa, ar autobusu tikt uz skolu nav problēma,” stāsta Vētraines pasta nodaļas darbiniece Broņislava Harjo.
Viņa rēķina, ka vairums šīs puses cilvēku ir 50 un vairāk gadus veci. Tiem vairs nav darba un nav vēl pensijas. Katru mēnesi pasta nodaļa izmaksā pensiju 66 cilvēkiem, kā arī veic citus pakalpojumus. B.Harjo darbā iznāk tikai pusslodze, tomēr bez pasta nodaļas visikumiešiem dzīve liktos vēl drūmāka. “Bija doma likvidēt nodaļu, jo tā nav rentabla. Ieņēmumi reti sedz izdevumus. Bet tad vajadzētu doties uz Kolberģi vai Beju, mērojot deviņus vai septiņus kilometrus. Ja brauc ar autobusu, tad prom jāpavada vairāk nekā puse dienas. Turklāt gados vecie cilvēki nemaz nevar aizbraukt,” pauž B.Harjo.
Iedzīvotāji atzīst, ka viņu glābiņš ir autoveikali. Privātā veikala preču piedāvājums ir minimāls, tāpēc viņi dodas iepirkties pie atbraucējiem, kam nelielajos autoveikalos ir lielāka izvēle un preces ir lētākas.
“Autoveikali dažādos laikos atbrauc darbdienās, izņemot trešdienas. Turklāt tie pa loka maršrutu iebrauc arī mājās, bet pārējie dodas, kur tuvāka pietura. Labi zinām, kad kurā vietā būs autoveikals,” saka Ņina Ķepcova. Tiesa, rūpniecības preču tajos nav. Daudzi apģērbu un apavus pērk, kad atbrauc lietoto preču tirgotāji. Ilga Kleinberga secina, ka par pensiju “humpalās” var apģērbties un vēl meitām sagādāt ko šikāku.
Valentīnam Auziņam ir savs “auzu transports”, lai nokļūtu uz veikalu vai pastu. “Zirgs ir labs palīgs mājas darbos, tāpat kaimiņiem var izlīdzēt,” lepojas sirmais vīrs. Autoveikalu gaidot un pie privātā veikala pārrunā arī vietējās un globālās aktualitātes.
“Varu balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), bet man no tā nekāda labuma nebūs. Varbūt mazbērniem dzīve kļūs gaišāka – apmēram pēc 20 gadiem, bet ne ātrāk,” spriež Aivars Dreimanis. Viņš domā, ka pārtikai cenas būs lielākas, bet pensijas paliks tādas pašas.
B.Harjo norāda, ka no oktobra pensijām būs pielikums – vidēji 2,17 lati mēnesī, bet no jaunā gada palielināsies minimālās pensijas. “Pa televizoru dzirdēju, ka pensionāri prasa palielināt pensiju no 55 līdz 65 latiem,” klāsta Ilga.
“Sproģos” Baiba Upeniece secina, ka ar mūsu valdību nav ko cerēt uz ES labumiem. “Viss jau nāk caur valdību, tāpēc tāpat paliksim nabagi. Solīt sola vienmēr, bet dzīvosim – redzēsim,” domā sieviete. Tomēr referendumā viņa piedalīsies. Kā balsos? Tad jau izdomās. B.Upeniece un Voldemārs Melderis salasījuši brūklenes. Tiesa, mežā ogu nav daudz, bet viņiem laimējies tikt pie lielām un gatavām ogām. Ziemai ir sagatavotas arī sēnes vairumā.
“Bekas, baravikas un bērzlapes ir augušas kā reti kuru gadu. Toties dārzos raža ir bēdīga. Vienīgi burkāni ir krietni padevušies. Meža cūkas izpostīja auzu un rudzu tīrumu. Netiks pat sēklas tiesai, turklāt labība nebija apdrošināta,” ir sarūgtināta B.Upeniece.
Viņa labību audzē savām vajadzībām, bet Vilnis Strazds ir Visikuma vai pat Jaunalūksnes pagasta “graudu prezidents”. Pagājušajā ceturtdienā “Vecmājās” bija novākti četri no 9,6 hektāriem labības. Auzas iekūla apmēram desmit centnerus no hektāra, bet miežu būšot mazāk, jo tiem ir lieli zudumi.
V.Strazds cer saņemt kompensāciju, bet nesūrojas. Viņš prot ar humoru paraudzīties arī uz neveiksmi. Lai gan secina, ka lielas jēgas audzēt graudus nav, tomēr bez darba nedomā sēdēt. Ja nav cita, ko darīt, var kaut vistu saimi paganīt.
Jaunalūksnes pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Jušvajeva atzīst, ka Visikums ir nomale. Diemžēl neesot pašvaldības spēkos kaut ko mainīt. Tāda ir attīstības tendence. Kādreiz pašvaldības teritorijā bija vairāki mazi pagasti, kur katrā bija savs centrs, bet tagad gaidāma novada veidošana.
