Vakar Alūksnes rajona Lauksaimnieku organizāciju sadarbības centra vadītāja Baiba Marhele apkopoja zemnieku iesūtīto informāciju par zaudējumiem, kādus lietavas nodarījušas 152 graudu audzētājiem no 17 pagastiem.
Vakar Alūksnes rajona Lauksaimnieku organizāciju sadarbības centra vadītāja Baiba Marhele apkopoja zemnieku iesūtīto informāciju par zaudējumiem, kādus lietavas nodarījušas 152 graudu audzētājiem no 17 pagastiem.
Lai gan laika apstākļu uzlabošanās dod iespēju kult graudaugus, kritiska situācija laukos saglabājas.
“Aprēķini liecina, ka graudaugu ražas zudumi ir gandrīz 360 000 latu apjomā, kas ir 65,78 procenti no izaudzētā. Tātad Alūksnes rajonā uz lauka paliek vairāk graudaugu nekā vidēji valstī – 44 procenti labības. Mūsu rajona zemnieku saimniecībās ar graudiem bija apsēti 3287,65 hektāri, bet novākti ir tikai 742 hektāri. Starpība ir patiešām iespaidīga. Līdz 17.septembrim datus jāiesniedz Zemkopības ministrijā, lai tā apkopotu datus iesniegšanai Ministru kabinetam,” norāda B.Marhele.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ārkārtas sēdē secināts, ka zemniekiem kredītprocentu dzēšanai no valsts būtu nepieciešami apmēram trīs miljoni latu. Zemkopības ministrija nākamnedēļ iesniegs valdībai plānu krīzes situācijas risināšanai labības tirgū. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis pieļauj budžeta deficīta palielināšanu, lai zemnieki saņemtu kompensācijas. Šis jautājums ir jālemj valdībai, bet Ministru prezidents Einars Repše ir pateicis striktu “nē” deficīta palielināšanai. Kompensācijās vajadzētu maksāt 50 latus par nenovākto sējumu hektāru rajonos, kur ir visvairāk lijis. Situācijas stabilizācijas plānā ietverti priekšlikumi zemnieku īstermiņa parādsaistību kredīta procentu daļējai dzēšanai, kā arī valsts programmas izstrāde zemnieku īstermiņa kredītu garantēšanai.
“Alūksnes rajonā kredīta saistību kārtošanai būtu vajadzīgi 23 769 lati, bet minimālā īstermiņa bezprocentu kredītu pieprasītā summa – 258 120 lati, kas vajadzīgi, lai varētu iesēt graudus jaunai ražai,” pauž Baiba Marhele.
Zemkopības ministrijas sākotnējie aprēķini liecina, ka uz lauka ir palikusi labība 48 miljonu latu vērtībā. Turklāt laika apstākļi ietekmējuši labības kvalitāti, tāpēc vairums graudu nav izmantojami ne pārtikai, ne sēklai. Paredzams, ka atcels ievedmuitu lopbarības graudu importam ja būs nepieciešama situācijas stabilizācija gaļas ražošanā.
