Laikraksts sāk jaunu rubriku, kurā publicēsim jūsu elektroniskās vēstules un komentārus par “Alūksnes Ziņu” rakstiem internetā.
Laikraksts sāk jaunu rubriku, kurā publicēsim jūsu elektroniskās vēstules un komentārus par “Alūksnes Ziņu” rakstiem internetā.
Ar laikraksta mājas lapas (www.dzirkstele.lv) starpniecību par alūksniešiem lasa visā pasaulē. Daudzas mūsu publikācijas izmanto arī viens no lielākajiem portāliem mūsu valstī www.tvnet.lv., tādējādi lasītāju auditorija kļūst vēl plašāka.
Sestdienas numurā bija lasāma intervija “Vienkāršs stāsts par laimes zemi Īriju”, kurā stāstīts par trīs sieviešu pieredzi, strādājot Īrijā, arī Liānas Kudles no Liepnas. Publicējam atsauksmes un novēlam Liānai izturību, jo šonedēļ viņa atkal devusies uz Īriju!
Sidy: “Es jau trīs gadus esmu projām, bet ne Eiropā. To diemžēl nevar saprast neviens no tiem, kas nav strādājuši tālu no mājām. Bet ko lai dara, ja nabadzība nāk iekšā pa logiem un durvīm. Vieglāk jau ir sēdēt mājās un gaudot par slikto dzīvi. Man liels prieks par tiem stiprajiem cilvēkiem, kas nebaidās riskēt, nebaidās no avantūras, lai palīdzētu saviem tuviniekiem izķepuroties. Par laimi, esmu no tiem latviešiem, kam nav vienalga, kur dzīvot. Vēl drusku jāpaciešas un atkal redzēšu savus tuviniekus. Manam mazdēlam jau būs seši gadi, ar šausmām iedomājos, ka mani pazīst tikai pēc balss, bet neatceras, kāda izskatos.”
Ija: “Es jau četrus gadus dzīvoju svešā zemē, kaut gan katru gadu aizbraucu uz Latviju. Ļoti skumstu pēc savas ģimenes, dzimtenes, bet labāk skumstu ar pilnu maciņu un tā, lai savējiem varu palīdzēt, nekā dzīvot Latvijā ar tukšu maku un raudāt!”
Cinītis: “Mans dēls bija spiests gadu nostrādāt Īrijā, lai spētu uzturēt ģimeni. Uzskatu, ka mūsu valdībai ir pārāk liels negoda traips liekams uz sirdsapziņas, ka mūsu tautieši ir spiesti pelnīties tālajās ārzemēs. Tā nav izklaide, tās ir nepanesamas mokas, it sevišķi ģimenes cilvēkiem.”
