Lai mazinātu sabiedrībai radīto kaitējumu, Veselības ministrija (VM)
papildus līdzšinējiem priekšlikumiem rosinās spēļu zālēs aizliegt
smēķēšanu, ierobežot piedāvātos bonusus un noteikt citas prasības,
aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Pēc viņas paustā, VM pētījums par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu
un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā apliecina
nepieciešamību ieviest stingrākas prasības spēļu zālēm un kazino.
VM piedalījās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu
2019.-2026.gadam izstrādē, rosinot ierobežot azartspēļu pieejamību,
informēt sabiedrību par azartspēļu atkarību un paplašināt atkarīgo
personu iespējas saņemt palīdzību. Tagad, kad ministrijas rīcībā pirmo
reizi ir rūpīga analīze par atkarību no azartspēlēm un to
ietekmējošajiem faktoriem, Finanšu ministrija tiks lūgta papildināt
Azartspēļu pamatnostādnes ar vairākiem priekšlikumiem, sacīja Strapcāne.
VM rosinās aizliegt smēķēt spēļu zālēs un kazino. VM pētījumā
secināts, ka 49% nesmēķētāju azartspēles par naudu nekad nav spēlējuši,
kamēr patstāvīgu azartspēļu smēķētāju īpatsvars ir 31%. Ieviešot
smēķēšanas ierobežojumus, cilvēkam šī vide varētu vairs nešķist tik
pievilcīga, uzskata VM.
Vēl ministrija rosinās noteikt ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas
laikā piedāvāt alkoholu par brīvu, kas spēlētājiem ļautu saglabāt
kontroli. Pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada
laikā alkoholu nav lietojuši, 60% norāda, ka nekad nav spēlējuši
azartspēles par naudu. Jo biežāk un lielākās devās lieto alkoholu, jo
biežāk cilvēks spēlē azartspēles, secinājusi VM. Ministrijā uzskata, ka
šādu bonusu neesamība spēlētājam ļautu labāk saglabāt kontroli pār
notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.
Ministrija rosinās arī nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās
telpas, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, no telpām, kurās tiek
spēlētas azartspēles. Tas, VM ieskatā, nepieciešams, lai, piemēram,
cilvēkam, ieejot pēc kafijas, nebūtu mudinājums doties spēlēt automātus,
kā arī nebūtu iespēja tur pat pie spēļu galda ieturēt maltīti.
Pētījums rāda, ka aptuveni 6,4% no respondentiem skar problemātiska
azartspēļu spēlēšana. Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā
pakāpē cieš 79 119 personas 15-64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas
ir smagākajā pakāpē.
Pēc VM datiem, no videospēļu spēlēšanas atkarības Latvijā cieš
aptuveni 0,5% visu respondentu, bet problēmas ar videospēļu spēlēšanu ir
vēl 2,4%. Rēķinot absolūtos skaitļos, problēmas skar kopā 35 286
iedzīvotājus, no tiem 5 642 varētu būt videospēļu atkarība. Salīdzinoši
Norvēģijā problēmas ar video spēļu spēlēšanu ir 4,1% aptaujāto, bet
atkarība – 0,6%.
Tāpat pētījums liecina, ka Latvijā mazadaptīvi un traucēti interneta
lietošanas paradumi skar 7% visu respondentu jeb 90 482 iedzīvotājus
15-64 gadu vecumā, bet problemātiski interneta lietošanas paradumi – vēl
3% respondentu jeb 36 079 cilvēku.
Vienlaikus pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji esot
kritiski noskaņoti pret azartspēlēm spēļu zālēs. Lielākā daļa jeb 77%
respondentu piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas
vietu. Tā pat 65% aptaujāto cilvēku piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz
vietu, kur iegādāties loterijas kuponus vai biļetes. Azartspēļu
spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta 59% respondentu. Azartspēļu un
loteriju organizēšanu tikai atsevišķās norādītās pilsētas zonās atbalsta
77% respondentu, informēja VM.
Pētījums tika veikts VM īstenotā Eiropas Sociāla fonda projektā
“Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.
