Zemkopības ministrija aicinājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi apsekot graudaugu platības, kuras lietus dēļ nav iespējams novākt.
Zemkopības ministrija aicinājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi apsekot graudaugu platības, kuras lietus dēļ nav iespējams novākt. Pēc veiktajiem aprēķiniem valdība lems par iespēju no līdzekļiem ārkārtas situācijām kompensēt zemniekiem nodarītos zaudējumus. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ valstī nopļauta tikai apmēram puse iesētās platības, Vidzemē nav nopļauti apmēram 70 procenti labības.
“Situācija Alūksnes rajona laukos ir bēdīga tāpat kā citur – nav nokulti apmēram 80 vai pat 90 procenti graudaugu platību. Tomēr zemnieki nav pārāk aktīvi un nepiesakās uz kompensācijām. Iespējams, viņi netic, ka kāds viņiem tās samaksās,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona Lauksaimnieku organizāciju sadarbības centra vadītāja Baiba Marhele.
Viņa piebilst, ka līdzīga situācija bijusi arī pērn, kad apzināta situācija par sausuma radītajiem postījumiem. Aptaujātie zemnieki norāda, ka situācija ir traģiska – graudus nav iespējams nokult un to kvalitāte ir ļoti slikta. Lauksaimnieki neatceras, kad lietusgāžu dēļ situācija būtu bijusi tik dramatiska kā šoruden. Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Dzirnavas 8” galvenā darbības nozare ir graudkopība – sējumu platības aizņem vairāk nekā 500 hektārus. Viens no tās īpašniekiem Mārtiņš Augstkalnietis uzsver, ka tikai piekto dienu varot izbraukt tīrumā un raža esot maza.
“Citos gados ap šādu laiku visa labība jau bija nopļauta. Šoruden esam nopļāvuši 80 hektārus kviešu un 20 hektārus miežu,” atzīst M.Augstkalnietis. Viņš rēķina, ka iegūtā raža ir divas tonnas kviešu un 2,5 tonnas miežu no hektāra. Zemnieks apgalvo, ka būšot jāuzraksta pieteikums, lai pretendētu uz valdības paredzētajām kompensācijām. Tomēr uz to īpaši necerot, jo Ministru prezidentam Einaram Repšem šobrīd aktuāls esot taupības režīms.
Labības kulšana ne mazāk problēmu kā lielajiem zemniekiem sagādā arī tiem graudaugu audzētājiem, kas tos audzē nelielās platībās. Jaunlaicenietis Evalds Bukalders graudaugus audzē tikai četru hektāru platībā savas saimniecības vajadzībām, no tiem hektārs rudzu jau esot aizgājis postā. “Rudzus vēlu iesēju, tie slikti sadīga, arī ziema un lietus visu sabojāja. Pavasarī virsū vēl uzsēju slāpekli, taču nekāda rezultāta nav,” secina viņš. Pārējās sējumu platības aizņem auzas un kvieši. Tos varētu pļaut, taču esot problēmas ar tehniku un neesot kur tos kaltēt.
“Iepriekšējos divus gadus graudus nemaz nevajadzēja vest uz kalti, uzreiz no tīruma varēja bērt apcirknī. Mūsu pusē nemaz nav kaltes. Kādreiz vedu uz Veclaiceni, bet arī tur vairs nav kur kaltēt. Tā laukos pamazām viss aiziet postā,” spriež E.Bukalders. Līdz ar to šoziem būšot lielas problēmas ar lopbarības nodrošināšanu. “Neatceros nevienu tādu gadu, kad ar graudiem būtu bijis tik slikti kā šoruden,” novērtē viņš.
