Septembris Latvijā iezvana ne tikai jaunu mācību gadu, bet ar dzestrajiem rītiem un pirmajām salnām piesaka rudens klātbūtni.
Septembris Latvijā iezvana ne tikai jaunu mācību gadu, bet ar dzestrajiem rītiem un pirmajām salnām piesaka rudens klātbūtni. Pēc slapjā un aukstā augusta nudien gribētos vēl pasildīties atvasaras saulītē. Bet kur nu – arī tās šoruden nebūšot. Mazdārziņu īpašnieki starp lietusgāzēm steidz novākt izaudzēto.
Mazs dārzs – maza bēda. Bet ko lai saka zemnieki, kuru lauki plešas vairākos desmitos hektāru? Labības pļauju par divām trim nedēļām aizkavēja šāgada vēlais pavasaris un agrais rudens. Ilgstošās lietavas daudzviet ir pārtraukušas labības pļauju. Vietvietām tā jau vasarā sagūlusi veldrē. Bet arī tur, kur graudaugi ir pļaujami, lielais slapjums neļauj braukt uz lauka. Šoruden zemniekus pārsteidz ne tikai mitrie graudi, bet arī tas, ka tie slapjajās vārpās sāk dīgt.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzinis, ka viena no lielākajām problēmām ir līdz šim veiksmīgi strādājošo zemnieku saimniecību kredītsaistības, kuras zaudējumu dēļ zemnieki diezin vai būs spējīgi pildīt. Ministrs lēš, ka šobrīd nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nenovākti palikuši 50 līdz 60 procenti jeb vairāk nekā 200 tūkstoši hektāru graudaugu platību. Prognozē, ka šoruden var neizdoties novākt labību 48 miljonu latu vērtībā.
Viss liecina, ka šajā drūmajā situācijā laiks būtu iejaukties valdībai, lai pirms referenduma galīgi nesaniknotu jau tā diezgan negatīvi noskaņotos lauku ļaudis. Domāju, ka līdzekļus, ko izlieto reklāmai sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāju Eiropas Savienībā (ES), varētu izmantot daudz lietderīgāk, izmaksājot zemniekiem kompensācijas sakarā ar šārudens zaudējumiem. Pirms gada valdība taču atrada iespēju samaksāt zemniekiem par lielā sausuma radītajiem zaudējumiem. Šoruden situācija nav mazsvarīgāka. Vai varas vīriem nešķiet, ka lauksaimniekiem, kuri jau tāpat jūtas pabērna lomā, daudz lielāku pārliecību iestājai ES dotu tieši šobrīd pasniegtā palīdzīgā roka?
Viena no vadošajām partijām (varbūt tāpēc, ka tās līderis ir zemkopības eksministrs un pats saimnieko laukos) uzskata, ka valdības pienākums, izdarot budžeta grozījumus, nekavējoties rast līdzekļus kompensāciju izmaksai. Sakarā ar to Saeimas
TP frakcijas deputāti jau vāc parakstus, lai ierosinātu sasaukt ārkārtas sēdi. Nudien, laiks modināt valdības vīrus.
Gribētos, lai arī Zaļo un zemnieku savienība (ZSS), kas arī ir pie valsts vadības stūres, beidzot pievērstos šobrīd tik atktuālajai problēmai laukos, nevis censtos neauglīgi pierādīt, cik likumīgi ir ziedojumos saņemtie 75 000 lati. Ja šī nauda nav mirāža, tad varbūt vadošās lauksaimnieku partijas pārstāvji to varētu ziedot nelaimē nonākušajiem zemniekiem? Šis žests nudien būtu karalisks.
