Alūksniete Gaida Gožēvica savos septiņdesmit deviņos gados jūtas moža un optimisma pilna.
Alūksniete Gaida Gožēvica savos septiņdesmit deviņos gados jūtas moža un optimisma pilna. To droši vien var apgalvot arī kluba “Optimisti” dalībnieces, jo tas izveidots un jau vairākus gadus darbojas ar Gaidas Gožēvicas iniciatīvu. Viņa uzskata, ka pašai vienmēr bijusi spraiga gan sabiedriskā, gan personiskā dzīvē.
“Enerģijas man joprojām netrūkst, rauju citus sev līdzi. Tas palīdz man pašai izdzīvot un sniedz dzīvesprieku. No rīta pieceļoties, man ir jādomā tikai par to, ko es dienā darīšu,” laikrakstam stāsta Gaida Gožēvica.
Garo darba mūžu viņa nostrādājusi par fizkultūras skolotāju gan Alūksnes, gan Valkas rajonā, bet par dzimto pusi viņa sauc Alūksni, “Aizupīšu” mājas. Gaidas tēvs piedalījies Pirmajā Pasaules karā, kritis vācu gūstā, bet pāri Alpiem kājām atgriezies Latvijā. Kārlis Ulmanis visiem Pirmā Pasaules kara dalībniekiem piešķīris apbūves gabalu, arī Gaidas tēvam, kurpniekam. Vecāki Alūksnē 1923. gadā uzcēluši māju “Aizupītes”, kurā pēc diviem gadiem gada garākajā dienā aizsākās Gaidas dzīves gaitas.
Vairāk līdzinās tēvam
“Esmu īsta tēva meita. Viņš nezin kāpēc man ir tuvāks nekā mamma. Arī pēc rakstura, uzvedības un enerģiskuma līdzinos tēvam. Viņš spēja citiem atdot visu pēdējo tāpat kā es, bet tajā pašā laikā esmu neiecietīga pret līdējiem un aprunātājiem,” atzīst Gaida. Viņa spriež, ka tāpēc neesot viegli dzīvot, jo iekšēji visu pārdzīvojot. Esot ar daudzpusīgām interesēm, protot visus darbus, arī lauku – zemi art un ecēt.
Skolotāja
neprot uzdevumus
Par nejaušību Gaida uzskata to, ka pēc Alūksnes ģimnāzijas absolvēšanas viņu uzaicināja strādāt par fizkultūras skolotāju. “Jutos kā no debesīm nokritusi. Biju neizpratnē, kāpēc esmu ieteikta šim darbam. Nekad neesmu bijusi izcila sportiste. Tomēr vainīgas laikam bija manas labās organizatores spējas,” atzīst Gaida.
Ar gaišām atmiņām viņa atceras pirmo skolotāju Aleksandru Berkuli, ar ko vēlāk strādājusi pagastskolā kopā kā kolēģi. Kādu laiku viņa, jauna skolotāja, pasniegusi stundas matemātikā, lai gan godīgi atzīstas, ka nekad neesot mācējusi risināt teksta uzdevumus, bet tagadējā Alūksnes sākumskolā mācījusi arī angļu valodu.
Lika daudz divnieku
Neklātienē Gaida absolvējusi Fizkultūras institūtu, kur ieguvusi specialitāti – slēpošana. “Fizkultūra man pašai patika. Pārējie priekšmeti man šķita pārāk sausi,” atzīst pensionētā skolotāja. Skolēni – lielākie palaidņi – vēlāk dzīvē kļuvuši par skolotājas lielākajiem draugiem.
“Par disciplīnu stundās man nekad nav bijis domstarpību. Biju stingra un prasīga, bet taisnīga. Visu mūžu esmu sacījusi to, ko domāju, tieši acīs, kas ne visiem ir paticis. Lišķe es neesmu bijusi nekad,” atklāj viņa.
Gaida atceras, ka bijuši skolēni, kam fizkultūrā nav veicies, bet pārējos priekšmetos bijušas labas un teicamas zināšanas, taču viņa neesot likusi augstāku atzīmi.
“Esmu daudz divniekus likusi, bet es nevarēju uzdāvināt trijnieku, jo zināju, cik svarīgi tas ir dzīvē,” ir pārliecināta sieviete. Vēlāk bijušie audzēkņi atzinušies, ka no skolotājas bijušas lielas bailes. “Es vienai audzināmajai klasei teicu, ka vajadzēja mani aicināt līdzi uz dažādiem pasākumiem, tad tās varbūt izzustu,” saka sieviete.
Spējas neprot pielietot
Gaida stāsta, ka viņa esot atklājusi sevī spējas, ka varētu palīdzēt citiem, tikai neprotot tās pielietot. “Manai mammas mammai bija ekstrasenses spējas, kuras viņa atklāja tikai vecumā. Pie viņas nāca cilvēki ar dažādām slimībām, kam vecmamma palīdzēja,” uzsver alūksniete. Vecmamma mazmeitai esot novēlējusi šīs zinības un uzrakstījusi pamācības, kā rīkoties. Kara laikā vecmammas burtnīca esot pazudusi.
Nepatika pasivitāte
1976. gadā Gaida Gožēvica devusies pelnītā atpūtā. “Enerģija man neļāva mierīgi sēdēt mājās, tāpēc vēl septiņus gadus nostrādāju apdrošināšanas sabiedrībā Smiltenē,” stāsta alūksniete. Vecumdienās viņa nolēmusi, ka jāatgriežas dzimtajā pusē Alūksnē, kur dzīvoja tuvinieki, dēls Māris, kuram ir trīs bērni un pieci mazbērni.
“Kad pārcēlos no Valkas rajona uz Alūksni, mani joprojām dīdīja nemiera gars. Aizgāju uz pensionāru sanāksmi un noskatījos, cik pensionāri ir pasīvi. Dzīvoju Valkas rajonā, mums bija savs pensionāru klubs, ko es nodibināju un kurā vadīju nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā,” stāsta sieviete.
Tad arī radusies doma Alūksnē noorganizēt ko līdzīgu. Tagad kluba “Optimisti” 30 dalībnieces Gaida sauc par savu ģimeni.
Patīk ziedi un krustvārdu mīklas
Pie interesantas nodarbošanās Gaida min arī grāmatu lasīšanu un krustvārdu mīklu minēšanu, kas esot neatņemama viņas dzīves sastāvdaļa. “Piedalos konkursos, bet laimējusi esmu tikai divas reizes,” atzīst viņa.
Gaida ir ziedu mīļotāja – īpaši lepojas ar liliju kolekciju. “Tām tāpat kā krustvārdu mīklām nekad naudu neesmu žēlojusi,” atzīst alūksniete. Agrāk viņai bijusi plaša īrisu kolekcija, taču mode mainījusies, tad tos nomainījuši citi ziedi.
