Nesaņemot deputātu atbalstu, no amata atkāpjas Smiltenes mērs

Nesaņemot deputātu atbalstu pašvaldības nekustamo īpašumu pārdošanai, no amata nolēmis atkāpties Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA), aģentūrai LETA apliecināja mērs.

Ceturtdien notika Smiltenes novada domes ārkārtas sēde, kurā trīs no četriem izskatāmiem jautājumiem bija par nekustamo īpašumu atsavināšanu un izsoles cenas noteikšanu. Sēdē piedalījās 14 domes deputāti. Divos no atsavināšanas lēmumiem Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Avotiņš nesaņēma klātesošo deputātu vairākuma atbalstu un lēmumi netika pieņemti.

Priekšsēdētājs to uztvēris kā neuzticības balsojumu, sēdes noslēgumā paziņojot, ka atkāpjas no Smiltenes novada domes priekšsēdētaja amata.

“Lēmums par atkāpšanos no Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata ir izsvērts un pārdomāts. Šis nav viegls gads nevienai no Latvijas pašvaldībām. Jau sākot plānot 2024.gada pašvaldības budžetu, mēs saskārāmies ar problēmām – nepietiekamām finansēm,” skaidro Avotiņš. Viņš atzīst, ka viena gada laikā pašvaldībai nācās meklēt papildu finansējumu, lai nosegtu pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar minimālās algas un pedagogu atalgojuma palielināšanu, kredītprocentiem, kā arī jauna sociālā pakalpojuma ieviešanu.

Pašvaldība saņēmusi mazāku finansējuma apjomu no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, tomēr tai izdevies izveidot sabalansētu budžetu, paredzot noteiktu ieņēmumu apjomu arī no nekustamo īpašumu atsavināšanas. Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos budžeta ieņēmumi ir pildījušies nedaudz labāk, nekā sākotnēji bija plānots. Tomēr ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas nav izpildījuši plānu, sasniedzot tikai 12% no kopējā gada plāna. Vairums no pašvaldības izsludinātajām izsolēm ir noslēgušās bez rezultāta, kas radīja lielu spriedzi uz budžetu. Lai pildītu šo budžeta pozīciju, mēra priekšlikums bija virzīties uz vērtīgāku īpašumu, proti, meža īpašumu atsavināšanu Smiltenes novadā, kā rezultātā tika sagatavoti trīs lēmumprojekti.

“Diemžēl 25.jūlijā notikušajā domes ārkārtas sēdē divi no trīs lēmumprojektiem tika noraidīti. To es uztvēru kā neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam no deputātu vairākuma,” atzīst mērs.

Pārzinot finanšu situāciju pašvaldībā, viņš neredz, ka Smiltenes novada pašvaldība var pildīt savas saistības pret darbiniekiem, valsti un sadarbības partneriem. “Šajos sarežģītajos budžeta apstākļos pašvaldībai ir nepieciešams priekšsēdētājs, kura darbam uzticas vairākums no pašvaldības domes deputātiem. Diemžēl es to neizjutu,” savu lēmumu komentē Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Avotiņš.

Mērs aģentūrai LETA atzina, ka līdz gada beigām pašvaldības budžetā pietrūkst 800 000 eiro. “Ja pirmo pusgadu izdevās budžetu sabalansēt, pateicoties iedzīvotāju samaksātājiem nodokļiem par nekustamajiem īpašumiem, tad otrajā pusgadā jau septembrī, oktobrī pašvaldībai būs grūtības samaksāt darbiniekiem algas, nomaksāt nodokļus, apmaksāt rēķinus par precēm un pakalpojumiem,” prognozē Avotiņš.

Viņš skaidro, ka pašvaldībai ir 3000 hektāri mežu un lauksaimniecības zemes, kas līdz šim ir taupīti krīzes situācijām. Viņš piedāvājis pārdod 3% no šīm zemēm, taču daļai deputātu esot cits redzējums par to, kā iziet no esošās krīzes. Turklāt arī zemes pārdošana izsolēs nevedas ne viegli, ne ātri. Katrs darījums prasa vismaz divus mēnešus, skaidro Avotiņš. “Mans piedāvājums paredzēja tikai tādus darījumus, kas mums ir plānoti budžetā,” uzsvēra pašvaldības vadītājs.

Deputāte Gita Mūrniece (LA) aģentūrai LETA atzina, ka mēra paziņojums par atkāpšanos no amata gan viņai, gan citiem deputātiem bijis pārsteigums. “Pirms domes sēdes mēs stundu diskutējām par to, kā risināt šo finanšu krīzi. Daļa deputātu atbalstīja pašvaldības īpašumu pārdošanu, savukārt citi uzskatīja, ka ir nepieciešamas vēl plašākas strukturālās reformas. Pirms domes sēdes nebija indikāciju, ka mērs varētu paziņot par atkāpšanos,” stāstīja Mūrniece.

Viņa Avotiņu raksturo kā labu un koleģiālu pašvaldības vadītāju un uzsver, ka domē nav ne naidošanās, ne šķelšanās, bet ir dažādi viedokļi par to, kā risināt krīzi, kas esot ne tikai pašvaldībās, bet arī valstī.

Viņa pagaidām nevarēja nosaukt, kāda varētu veidoties jaunā koalīcija, jo paziņojums ir tikai vakar negaidīti izskanējis. “Nāksim kopā un domāsim, kā atlikušo gadu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām nostrādāt šajos ne visai vieglajos apstākļos. Skaidrs ir tas, ka nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, paaugstināt vecāku līdzmaksājumus par interešu izglītības pulciņiem un citus,” prognozē Mūrniece.

Avotiņa domes priekšsēdētāja pilnvaras izbeigsies ar nākamo domes sēdi 22.augustā. Darbu viņš turpinās kā Smiltenes novada domes deputāts līdz deputāta pilnvaru beigām.

Smiltenes novada domē 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ir ievēlēti 15 deputāti no pieciem sarakstiem – Avotiņš, Jānis Āboliņš (NA), Mārtiņš Vīgants (NA), Andris Abrāmovs (NA), Inga Ērgle (NA), Dainis Aļeksējevs (LA), Māris Zālītis (LA), Raivis Vizulis (LA), Mūrniece (LA), Iluta Apine (JV), Astrīda Harju (JV), Ainārs Mežulis (ZZS, LRA), Toms Markss (ZZS, LRA) Elgars Felcis (P) un Otārs Putrālis (P).