Atzīmējot novadnieka un mākslinieka Leo Kokles 95 gadu jubileju, Alūksnes muzejā sestdien atklāja plašu un skaistu izstādi “Leo Kokles dvēseles portrets”. Par godu nozīmīgajai jubilejai L. Kokles dzīvesbiedre Terēze Kokle Alūksnes muzejam dāvāja unikālu priekšmetu – Leo Kokles 1964. gada personālizstādes viesu grāmatu, kā arī vienu no pirmajiem viņa skolas laikā tapušajiem darbiem – zīmējumu. Alūksnes muzeja krājuma vērtīgs jaunieguvums ir L. Kokles glezna “Terēze” – arī to muzejs saņēma dāvinājumā no T. Kokles.
Jubilejas izstādē aplūkojamas Leo Kokles gleznas no Alūksnes muzeja krājuma, kā arī gleznas no dzīvesbiedres T. Kokles, māsas Ainas Ķirķes un māsīcas dzejnieces Vēsmas Kokles – Līviņas privātkolekcijām. Izstādē skatāma arī mākslinieka jaunības drauga Harija
Veldres glezna – Leo Kokles portrets.
Leo Kokle bija latviešu gleznotājs un portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu iniciators. Viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem, kurš pēckara laikā meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa būtību. Latvijas mākslas virsotnē viņš ienāca ātri ar sev raksturīgo stilu, temperamentu un pasaules uztveri caur paša pārdzīvojumiem un veselības problēmām.
Nozīmīga dāvana jubilejā
“Šodien Alūksnes muzejs svin svētkus – novadniekam L. Koklem 3. martā apritēja 95. dzimšanas diena. L. Kokles talants un personība Alūksnes muzejā ir atspoguļota pastāvīgajā ekspozīcijā “Leo Kokle. Mākslinieka istaba”, kurai savulaik eksponātus novēlēja Leo māte Marta Kokle. Alūksnes muzejā izvietotā informācija par mākslinieku L. Kokli ir visplašākā Latvijā – gleznas, informācija par dzīvesgājumu, mākslinieka privātās lietas – molberts, kas izgatavots, to pielāgojot tieši viņa augumam, cepure, no kuras viņš nešķīrās gleznojot, un daudzas citas māksliniekam mīļas lietas.
Ar lielu pateicību mēs šodien pieņemam T. Kokles dāvinājumus Alūksnes muzejam – Leo Kokles pirmās personālizstādes viesu grāmatu, kurā lasāmas laikabiedru un mākslas cienītāju atsauk-smes, vienu no pirmajiem L. Kokles zīmējumiem, kad viņš mācījās 1. klasē, un gleznu “Terēze”, kas ir viens no pirmajiem T. Kokles portretiem, ko mākslinieks radījis. Šie dāvinājumi būtiski papildinās mūsu pastāvīgo ekspozīciju par L. Kokli un ir nozīmīga dāvana Alūksnes muzejam 60 gadu jubilejā, ko svinēsim šogad aprīlī,” sacīja Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa. Viņa uzsvēra – novadnieka daiļrade dzīvo atmiņās: dzimtajās mājās “Dambīšos” Visikumā, kur ir piemiņas akmens, par mākslinieku vienmēr atceras Alūksnes muzejā.
Sarunas un atmiņas
Māsīca un dzejniece Vēsma Kokle – Līviņa deklamēja savu veltījuma dzeju L. Koklem 95. jubilejā, uzsverot, ka savā garā viņš bija ļoti spēcīga personība.
Sarunām un atmiņām par L. Kokli un viņa daiļradi ļāvās māk-slas vēsturnieki Ilze un Zigurds Konstanti. I. Konstante atzina – lai gūtu izpratni par tā laika mākslinieku sajūtām, sarunas ar L. Kokles draugiem tika raisītas ne tikai par mākslu. “L. Kokles personālizstāde 1964. gadā bija liels notikums mākslas dzīvē – tā bija spoža izstāde! Leo bija iekarojis savu vietu Latvijas mākslas kopainā, šī izstāde bija jaunības, spēka un pārliecības apliecinājums un – tajā pašā gadā Leo nomira… Vēlāk liktenis un mans darbs kā mākslas vēsturniecei piespēlēja iespēju rakstīt grāmatu par L. Kokli, kas arī īstenojās,” atminējās I. Konstante un Alūksnes muzejam uzdāvināja arī šīs grāmatas eksemplāru. Savukārt Z. Konstants, kavējoties atmiņās, uzsvēra – L. Kokles laika iezīme bija savstarpējā sazināšanās, rakstot vēstules un zīmītes, jo nebija pieejamas tehnoloģijas kā šodien. “Vēstules ir saglabājušās un tās ir ļoti vērtīgs avots, lai smeltos vēstures materiālu. Šodien to esam zaudējuši. Jā, daudz kas ir internetā, bet tur informācija ir ļoti mainīga un zūdoša,” uzsvēra Z. Konstants.
Viens no desmit portretiem
Dzīvesbiedre Terēze Kokle bija mākslinieka mīļotā sieviete, iedvesmas avots un modele. Interesants ir fakts, ka mākslinieka laulības astoņi gadi sakrīt ar Leo Kokles daiļradē vērojamo radošo pacēlumu, kad viņš spēja izrauties no draugu un citu mākslinieku ietekmes, atrodot savu “es”.
T. Kokles kolekcijā šobrīd ir vairāk nekā 80 mākslinieka darbi – šīs gleznas bijušas aplūkojamas daudzās piemiņas izstādēs dažādās Latvijas pilsētās. “Alūksnes un Malienas Ziņām” T. Kokle atzina, ka šogad nacionālā prese un televīzija neatzīmē L. Kokles jubileju, bet pauda prieku, ka Alūksnē mākslinieku vienmēr atceras. “Alūksnes izstādei atvedām arī fotomateriālus par L. Kokli kopā ar draugiem no izstādes, kas savulaik bija skatāma Vecrīgā. Muzejam atdāvināju vienu no saviem desmit portretiem, ko Leo uzgleznojis – šeit tas ļoti labi iederēsies. Arī pēdējā glezna, pie kuras Leo pielika otu, ir mans portrets. Mēs toreiz bijām sastrīdējušies, un viņš to izveidoja violetā gammā, tā demonstrējot sēras, bet, kad salīgām pamieru, gleznu papildināja ar bērziem,” ar smaidu atceras T. Kokle. Elegantā kundze sasniegusi 85 gadu slieksni un atzīst, ka šobrīd ir pārdomās, kuram no muzejiem novēlēt savu L. Kokles gleznu privātkolekciju.
Latvieša sirdij tuva māksla
Alūksnes muzeja darbinieces iesaistītajām personām izteica sirsnīgu paldies par iespēju šādu izstādi rīkot Alūksnē. “Liels paldies, ka dalāties un ļaujat plašākai auditorijai aplūkot šos darbus. Kā nesen teica viena Alūksnes muzeja izstādes apmeklētāja: “Šī ir latvieša sirdij tuva un saprotama māksla, un lai Marks Rotko nokaunas par saviem triepieniem!” Liels paldies, ka iepriecināt latvieša sirdi un dvēseli,” dāvājot pateicības veltes T. Koklei, uzsvēra Alūksnes muzeja direktores vietniece Elīna Birzniece.
Izstādes atklāšanā jaunieši Elizabete un Kristofers Baldiņi, Gustavs Stradiņš palīdzēja radīt mākslinieka L. Kokles dzīves telpu un noskaņu – spēlēja šahu, gleznoja, bet par muzikālo noformējumu gādāja gulbenietis Guntars Eniks.
Izstāde Alūksnes muzejā būs skatāma līdz 6. aprīlim.
