Alūksnes pilsētas dome ir iesniegusi prasības pieteikumu Madonas rajona tiesā pret sabiedrisko organizāciju “Mūzika Baltijā” un SIA “Silmežs-A”.
Alūksnes pilsētas dome ir iesniegusi prasības pieteikumu Madonas rajona tiesā pret sabiedrisko organizāciju (SO) “Mūzika Baltijā” un SIA “Silmežs-A”, kas no pilsētas domes saņēma 2950 latus par koncertšova “Latvijas mūzikas balva 2003” organizēšanu Alūksnes Pilssalas estrādē 2.augustā, kas nenotika.
Alūksnes pilsētas domes, SIA “Silmežs-A” un SO “Mūzika Baltijā” šā gada 10.aprīlī trīspusēji noslēgtais līgums paredz, ka “koncertšova atcelšanas gadījumā, ja tas noticis abu organizāciju (SIA un SO) tīšas vainas rezultātā, tās piecu darba dienu laikā domei atgriež iemaksāto summu divkāršā apmērā. Tā kā tas nav izdarīts, dome tiesā iesniegusi prasības pieteikumu.
Sākumā bija paredzēts, ka grandiozais pasākums Alūksnē notiks 21.jūnijā, bet 30.maijā Alūksnes pilsētas domes izglītības, sporta un kultūras darba organizatore Iveta Meistere no “Mūzika Baltijā” saņēma vēstuli. Tajā minēts, ka “no 20. līdz 24.jūnijam Rīgā un 100 kilometru rādiusā ap Alūksni notiek vairāki īpaši liela mēroga masu kultūras pasākumi, kuros iesaistīti arī koncertšova mākslinieki, tādēļ organizatori ierosina pasākumu pārcelt”. Tika panākta abpusēja vienošanās, ka pasākums notiks Alūksnes pilsētas svētkos 2.augustā. Alūksnes pilsētas domes deputāts Jānis Cīmiņš uzskata, ka pēc šādas vēstules saņemšanas I.Meisterei vajadzēja personīgi piezvanīt vairākiem māksliniekiem un pajautāt par viņu ierašanos, nevis paļauties uz solījumiem.
Lai svētkos būtu kaut kas līdzīgs iedomātajam, I.Meistere vienojās ar ierakstu kompāniju “Mapls”, ka viņi te noorganizēs pasākumu, kurā uzstājās 14 grupas. Pilsētas dome kompānijai “Mapls” naudu nemaksāja, viņi peļņu guva tikai no iekasētās biļešu naudas.
“Kā pasākuma organizatore es varu teikt, ka visi var iedomāties, ko nozīmē rīkot lielu pasākumu un nedēļu pirms tā uzzināt, ka solītie mākslinieki neieradīsies,” skaidro I.Meistere.
Noslēdz līgumu ar organizāciju
Starp SO, SIA un Alūksnes pilsētas domi noslēgtais līgums paredzēja, ka domei organizatoriem ir jāpārskaita 2500 lati plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas kopsummā veido 2950 latus.
“Finanšu komitejā nolēmām, ka pasākuma norisei dome pārskaitīs 2500 latus. PVN bija jābūt ietvertam šajā summā. Ar kādām tiesībām pasākuma organizatoriem ir izmaksāti papildus 450 lati? Finanšu komitejā mēs lemjam par pārdesmit latu piešķiršanu invalīdiem, kāpēc šajā gadījumā 450 lati ir pārskaitīti, nevienam nezinot?” jautā Alūksnes pilsētas domes deputāts un Finanšu komitejas loceklis Valdis Vīksna.
“Pārsteidzoši, ka Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš, kas daudzus gadus strādājis privātbiznesā, var noslēgt līgumu ar sabiedrisku organizāciju un priekšapmaksā pārskaitīt 2950 latus. Šajā gadījumā nav ievērots Finanšu komitejas lēmums. Labi, ja iemaksāto summu dome dabūs atpakaļ. Līgums paredzēja, ka organizatoriem ir jāizvērš plaša reklāmas kampaņa televīzijā un radio, bet tas netika darīts. Vai arī tad neradās aizdomas, ka šie organizatori nav uzticami?” jautā J.Cīmiņš.
Finanšu komitejas loceklis Guntars Švolmanis arī balsoja par pasākuma notikšanu, apgalvojot, ka stingri jāraugās, kā noslēgs līgumu, lai dome netiktu apkrāpta. “Ja Finanšu komiteja pasākuma rīkošanai paredz 2500 latus, tad PVN šajā summā jau ir jābūt ierēķinātam. Daudzi šādā veidā vēlas piekrāpt nezinošus pasūtītājus. Tas ir tāpat, kā pērkot veikalā preci – mēs maksājam cenu, kas uz tās norādīta, nevis vēl klāt pierēķinam PVN,” saka G.Švolmanis.
Par Pilssalas nomu ienākumus nesaņēma
G.Bērziņš skaidro, ka papildus 450 lati ņemti no kultūras pasākumiem paredzētajiem līdzekļiem. “Finanšu komitejas sēdē pēc atteikuma vēstules saņemšanas izskanēja viedoklis uzreiz organizatoriem pieprasīt atmaksāt pārskaitīto naudu un atteikties no viņu pakalpojumiem, bet neviens to tā arī nedarīja,” apgalvo G.Bērziņš. Viņa teiktajam iebilst V.Vīksna. “Finanšu komitejas sēdē norunājām, ka līgumu par šo pasākumu vajag lauzt, ja ir nedroša situācija. Vienojāmies, ka uz domes priekšsēdētāja G.Bērziņa atbildību šo jautājumu noskaidros, kā pareizāk rīkoties – lauzt līgumu vai ne,” saka V.Vīksna.
Kad I.Meistere Finanšu komitejas locekļus pirmo reizi iepazīstināja ar piedāvājumu Alūksnē organizēt “Vasaras estrādes mūzikas balvu 2003”, viņa solīja, ka “par Alūksnes Pilssalas nomu ir gaidāmi stabili ienākumi”. To paredz arī pilsētas domes saistošie noteikumi, ka 15 procenti no ienākumiem organizatoriem ir jāmaksā pilsētas domei. Pēc Alūksnes pilsētas svētku pasākuma domes kasē nav iemaksāts neviens santīms. I.Meistere apgalvo, ka Rēzeknē, Valmierā un Cēsīs organizatoriem no ienākumiem pilsētai ir jāmaksā 10 procenti, tādējādi Alūksnē šī cena ir noteikta par augstu un “māksliniekus tas atbaida”. Rodas pretruna – domes saistošos noteikumus neievēro, jo 15 procentu ienākumu no pasākuma ieņēmumiem domes kasē nav, un paliek neskaidrs jautājums – kas tad šos māksliniekus atbaida.
“Finanšu komiteja rēķinājās, ka domes kasē būs stabili ienākumi. Tagad dome ir zaudējusi gandrīz 3000 latus un ir rupji pārkāpti vairāki noteikumi. Kādēļ noteikumus vajag pieņemt, ja tos neievēro? Finanšu komiteja atbild par domes finanšu darbībām. Jebkuru līgumu slēdz iedalītās summas apmērā. Pretējā gadījumā vajadzēja sasaukt komitejas ārkārtas sēdi un lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu,” klāsta V.Vīksna.
Neviens neko sliktu negribēja
G. Bērziņš akcentē, ka dome slēdza līgumu ar firmu par pasākuma organizēšanu, nevis organizēja to pati. “Tagad mūsu mērķis ir noskaidrot, kādas ir iespējas atgūt iemaksāto naudu, nevis analizēt, kā pasākums ir organizēts,” uzskata G.Bērziņš. Priekšsēdētājs izteica domu, ka viņš “var apņemties nelemt nevienu jautājumu, kas skar jebkādu finanšu darbību”, un ikvienu līgumu pirms parakstīšanas izskatīt Finanšu komitejas sēdēs. “Mēs varam saukt Tautas kontroli, lai viņi dod atzinumu mūsu darbībai. Tādējādi parādīsim savu “jauko” kompetenci jautājumu risināšanā. Es esmu parakstījis līgumu par 2950 latu izmaksāšanu pasākuma organizatoriem un pārmetums vietā, tādēļ ierosinu ar finanšu darbībām saistītos lēmumus pieņemt Finanšu komitejā, nevis domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram,” domā G.Bērziņš.
“Viss būtu citādāk, ja pret domes finansēm izturētos kā pret savu kabatu. Tagad vērojama ne pārāk nopietna attieksme. Neviens jau neko sliktu nevēlējās. Visi gribējām, lai šis pasākums notiek,” vērtē G.Švolmanis.
Alūksnes pilsētas domes jurists Artūrs Upīts prognozē, ka no SIA dome varētu dabūt atpakaļ tikai iemaksāto summu. “Es nevaru garantēt tiesas lēmumu, bet pieļauju, ka tiesai būtu jābūt labvēlīgai,” spriež A.Upīts.
