Ar vasaras smaidu.
Ar vasaras smaidu
Kad ārā pūš dzestri vēji
Un lietus līst vai ik dienas,
Ziemas elpa jau stindzina zemi,
Un skumjas putnu balsis gaist tālēs.
Kā lāpas vēlīnās novakarēs
Pīlādžu ogles kaislīgi kvēl,
Un nobirušu kļavlapu samtā
Rudens raksta sen saldrūgtu dzeju.
Tomēr šķiet, ka laukos vēl pīpenes zied
Un zeltaina saule smejas,
Kad saltā naktī viens eju
Ar vasaras smaidu uz lūpām.
***
Pelēkās rīmes
Viens pelēks sapnis
Pelēkā dienā
Pelēku mākoņu
Pelēkās plūksnās
Viens pelēks sapnis
Pelēkā dzīvē
Pelēku ļaužu
Pelēkā masā
Viens pelēks sapnis
Pelēkā naktī
Pelēkas dziesmas
Pelēkās skaņās
Viens pelēks sapnis
Pelēkās ielās
Pelēka bruģa
Pelēkās rindās
Viens pelēks sapnis
Pelēkās asinīs
Pelēka cilvēka
Pelēkās dzīslās
Viens pelēks sapnis
Pelēkās domās
Pelēkas dzejas
Pelēkās rīmēs
* * *
Sadegsim kļavlapu sārtā
Aizvadot pēdējo dzērvju kāsi
Lai dzirdētu rudens rakstīto dzeju
Krītošo lapu krāsās
Atdzimsim pērnajo lapu kaudzē
Un tieksimies pretim saulei
Ar neizsmeļamu dzīvības spēku
No dīgstoša asna
Uzplauksim pīpeņu pļavā
Ar skurbāko vasaras smārdu
Lai ierautu reibīgā dejā
Ikvienu mīlošu sirdi
