Alūksnes rajona skates “Darbīgākā pašvaldība 2003” vērtējumā liela vērība bija pievērsta pašvaldības ceļiem.
Alūksnes rajona skates “Darbīgākā pašvaldība 2003” vērtējumā liela vērība bija pievērsta pašvaldības ceļiem. Protams, katrā rādīja labākos, tāpēc vērtēšanas komisijā pieaicinātā speciāliste Valda Freimane ir apmierināta ar redzēto.
“Pēdējos gados esmu izbraukusi gandrīz visus rajona ceļus un varu salīdzināt, kāda bija situācija iepriekš un tagad. Var teikt, ka visos pagastos galvenie ceļi ir uzlaboti, lai gan līdzekļi šiem darbiem ir nepietiekami. Protams, iespējas ir atšķirīgas, tomēr noteicošais ir atbildīgo cilvēku darbs. Pašvaldības aktīvi izcērt krūmus ceļmalās. Parasti šajā darbā iesaista bezdarbniekus. Sevišķi daudz ir darīts Alsviķu pagastā, kur vietām krūmi bija gandrīz sakļāvušies virs ceļa. Tagad saule var izžāvēt brauktuvi, turklāt ir uzlabojusies satiksmes drošība. Par to gādājis Andrejs Junkurs. Viņš ir pārreģistrējis pagasta ceļus, slēdzot līgumus ar zemnieku saimniecībām,” vērtē V.Freimane.
Regulāri uzlabo brauktuves
Gadu no gada labāki kļūst ceļi Gaujienas pagastā. Ceļam uz Imantām, ko kādreiz nevarēja izbraukt pat vasarā, ir uzbērtas šķembas. Labotas ir ceļu vietas, ko pārplūdināja lietus ūdens. Skaistas ir norādes uz mājām, kam izlietoti līdzekļi, ko pērn saņēma par uzvaru skatē. Arī šogad Gaujiena izrādījusies darbīgākā pašvaldība Alūksnes rajonā.
Jaunannā par ceļiem trešo gadu ir atbildīgs Juris Ribušs. Šajā pagastā ir divi tilti, kas prasa īpašas rūpes to uzturēšanā. Pērn Autoceļu direkcija pašvaldībai norādīja, kādi darbi veicami Ievednes tilta sakārtošanai. Tagad tas ir ne tikai salabots, bet arī saposts. Nomainīta trose tiltam pār Pededzi un ar šķembām nobērtas pieejas tiltam. “Patīkami, ka Jaunannā regulāri appļauj zāli un krūmus ceļmalās. Ir uzliktas jaunas ceļa zīmes, kas ierobežo braukšanas ātrumu un uzlabo satiksmes drošību,” norāda V.Freimane. Uzteicama ir Zeltiņu pagasta padomes iniciatīva, kas ļāvusi salabot un rekonstruēt koka tiltus. Tāpat pašvaldība atrod iespējas remontēt ceļus, turklāt diezgan lielā apjomā.
Kavē objektīvi apstākļi
Arī Trapenē un Virešos ir sakopti pašvaldības ceļi. Tos regulāri planē, appļauj ceļmalas. Vidagā ir ierīkots arī ceļu apgaismojums. Veclaicenē ir grūtāk uzturēt ceļus, jo daudziem ir kāpumi un kritumi, ko lietus izskalo. Pašvaldība ir rūpējusies par grāvju rakšanu un šķembu vešanu, lai uzlabotu ceļu braucamo daļu. “Tās pārziņā ir vecās Pleskavas šosejas posms, kam ir nepieciešams asfaltbetona seguma remonts. Bet padomes rīcībā nav tādu līdzekļu,” akcentē V.Freimane.
Viņa atzinīgi vērtē Liepnas pagastu, kur otro gadu strādā Viktors Boroduška. Bet arī tur lietus gāzēs izskalotā ceļa caurteka samazināja skatē iegūto punktu skaitu.
Mālupes pagasta ceļi ir kārtīgi un sakopti. Pērn pašvaldība saņēma Autoceļu direkcijas aizrādījumu par defektiem dzelzsbetona tiltā. Tam ir vajadzīgs remonts, ko pašvaldība saviem spēkiem nevar veikt. Bet darbu apjoma summa ir neliela, tāpēc grūti atrast uzņēmumu, kas piekristu tiltu salabot. “Patiesībā nav nevienas pašvaldības, kas būtu pelnījusi kritiku par ceļu uzturēšanu. Tām finansējumu sadala pēc ceļu garuma. Kam ir vairāk kilometru, var līdzekļus izmantot lielākam remontam,” secina V.Freimane. Garākie pašvaldības ceļi ir Alsviķu, Ziemeru un Virešu pagastā.
Iekļūst pirmajā piecniekā
Ceļu uzturēšanā pirmajā piecniekā ir Gaujienas, Jaunannas, Trapenes, Zeltiņu un Virešu pagasts. V.Freimane atzīst, ka tā iznāk pēc vērtējuma. Tomēr tas nenozīmē, ka citās pašvaldībās ceļi krasi atšķiras. Piemēram, Annas pagastā jūtama īpaša rosība. Tās teritorijā ir trīs dzelzceļa pārbrauktuves un vēl vienas pārbrauktuves puse. Pie tām atjaunotas ceļa zīmes un nokrāsoti signālstabiņi. Pašvaldība uzbūvējusi autobusa pieturvietu uz valsts ceļa.
