Alūksniešiem.lv redakcija
Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē. Pārmērīgs slāpekļa un fosfora daudzums, atkritumi, kas nonāk jūrā, un bīstamas vielas no sauszemes ir novedušas Baltijas jūras ekosistēmu kritiskā stāvoklī. Tomēr viss nav zaudēts – ir iniciatīva, kuras mērķis ir saglabāt šos svarīgos ūdeņus, un ikviens var dot savu ieguldījumu.
Baltijas jūra ir viena no lielākajām “mirušajām zonām” pasaulē – 97% jūras ir ietekmēta ar šo bīstamo parādību. Tās ir zonas, kas izveidojušās piesārņojuma dēļ, kur skābekļa līmenis ir ārkārtīgi zems. Līdz ar to dzīvnieki un augi, kas ir atkarīgi no šīm teritorijām izdzīvošanai, ir pazuduši, kas galu galā ietekmē mūsu labklājību.
Pārmērīgs slāpeklis un fosfors, kas nāk no neilglaicīgas lauksaimniecības, bezatbildīgas rūpniecības un pašvaldību notekūdeņiem, nonāk jūrā un izraisa eitrofikāciju, kas izraisa ūdens “ziedēšanu.” Mikroplastikas daļiņas nonāk jūrā no plastmasas atkritumu sadalīšanās un no rūpnieciskajiem un sadzīves avotiem, piemēram, tualetēm, vannas istabām un veļas mazgājamajām mašīnām. Vēl viens izaicinājums Baltijas jūrai šodien ir dažādas veselībai bīstamas vielas – farmaceitiskie preparāti, pesticīdi, smagie metāli, naftas produkti. Tomēr mēs varam samazināt negatīvo ietekmi uz jūras vidi.
“Mēs vēlamies kļūt par saiti, kas tuvina iedzīvotājus jūrai, veicina jūras saglabāšanas kultūru, rosina interesi par vidi un zināšanas par cilvēku darbību ietekmi,” saka Giedrius Bučas, “Glābsim Baltijas jūru” ekspedīcijas vadītājs.
Ekspedīcija apkārt Baltijas jūrai: 6000 km un 8 valstis
Giedrius Bučas uzsver, ka ir svarīgi jau šodien veikt aktīvus pasākumus, lai samazinātu Baltijas
jūras piesārņojumu un saglabātu to nākamajām paaudzēm. Šim nolūkam kopš šī gada marta tiek
īstenota “Glābsim Baltijas jūru” ekspedīcija, kurā 10 vides aktīvisti dodas 6000 kilometru garā
pārgājienā apkārt Baltijas jūrai.
Pārgājiens ilgs 9 mēnešus, kuru laikā ekspedīcijas komanda apmeklēs 8 valstis, rīkojot izglītojošus
un zinātniskus pasākumus, diskusijas un veicot piekrastes pētījumus. Tas ir vērsts uz zinātnieku,
politiķu, uzņēmumu un sabiedrības apvienošanu, lai atrastu labākos risinājumus Baltijas jūras
saglabāšanai un piesārņojuma samazināšanai,” saka G. Bučas.
Ekspedīcijas komanda nesen ir pabeigusi 2000 kilometru posmu, ejot cauri Polijai, Vācijai, Dānijai
un pašlaik esot Zviedrijā. Visās šajās valstīs iedzīvotāji tika aicināti uzzināt vairāk par Baltijas jūras
stāvokli. Saskaņā ar G. Bučas teikto, piekrastes visās šajās valstīs nav imūnas pret piekrastes
piesārņojuma problēmām.
“80% atrasto atkritumu sastāv no plastmasas, cigarešu izsmēķiem un pirotehnikas paliekām.
Ekspedīcijas dalībnieki veica piekrastes pētījumus šajās valstīs un, sadarbībā ar zinātniskajiem
institūtiem, rīkoja izglītojošus pasākumus par šīm problēmām,” saka G. Bučas.
Arī Tu vari palīdzēt izglābt Baltijas jūru!
Uzņēmumi arī nav vienaldzīgi pret Baltijas jūras piesārņojuma problēmu. Vides ekspedīcijas
partneri ir “Estrella Baltics,” kas nesen ieviesa “Baltic Flavour” kartupeļu čipsu līniju. Tas ne tikai
ietver Baltijas virtuvē populāras garšas, bet arī veicina jūras saglabāšanas atbalstu.
“Ikviens, kurš pērk čipsus, var tieši palīdzēt samazināt Baltijas jūras piesārņojumu, jo 1 cents no
katra nopirktā iepakojuma tiks novirzīts pašlaik izveidotajam “Glābsim Baltijas jūru” labdarības
fondam,” saka “Estrella Baltics” izpilddirektors Sebastians Kala.
Garšīgi produkti nedrīkst būt radīti uz planētas rēķina
Viņš piebilst, ka šo čipsu iepakojumu ražošanā tiek izmantots par 21% mazāk plastmasas,
samazinot CO2 pēdas nospiedumu par 17%. Viens no uzņēmuma solījumiem ir nodrošināt, ka līdz 2025. gadam visi čipsu iepakojumi ir pilnībā pārstrādājami un izmantotās plastmasas kopējais
daudzums tiek samazināts par 15%.
“Pārmaiņas ir nepieciešamas jau šodien,” saka S. Kala. “2022. gadā mēs izvirzījām mērķus, kas
saskan ar Zinātniski pamatoto mērķu iniciatīvu (SBTi). Mēs paātrinām inovācijas, lai ražotu savus
produktus ar mazāku enerģijas patēriņu un samazinātu piesārņojumu, kā arī ieguldām efektīvās
ražošanas metodēs.”
Salīdzinot ar 2021. gadu, uzņēmums līdz 2032. gadam plāno samazināt 1. un 2. diapazona CO2
emisijas par 50% un 3. diapazona emisijas par 30%.
“Mēs cenšamies ne tikai radīt garšīgus produktus, bet arī nodrošināt augstāko pārtikas drošības
līmeni. Plastmasas iepakojums nodrošina aizsardzību pret dažādiem bojājumiem un palīdz
saglabāt produktus svaigus un garšīgus, taču mēs uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz planētas
rēķina. Mēs meklējam veidus, kā padarīt iepakojumus plānākus, vieglākus un mazākus, un
izmantot mazāk tinti un plastmasas,” saka S. Kala.
Reklāma