Garīga
rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības
traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas
strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina
šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nereti garīga rakstura
traucējumi cilvēkiem tiek konstatēti piedzimstot vai agrā
bērnībā, piemēram, autisms vai Dauna sindroms. Taču reizēm GRT
rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc
pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām. Kā labāk
izprast šīs dažādās diagnozes un kā pareizi komunicēt ar
cilvēkiem, kam ir GRT, skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas
centra psihiatrs prof. Māris Taube.
Rīgas
psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. M.
Taube
norāda: “Psihiski traucējumi ir slimības, kurām ir bioloģiski,
psiholoģiski un sociāli cēloņi. Šobrīd izpētīts, ka dažādu
izpausmju un dažāda smaguma psihiskus traucējumus var piedzīvot
katrs trešais Eiropas iedzīvotājs. Taču, pateicoties mūsdienu
medicīnas attīstībai, lielāko daļu šo traucējumu, iespējams,
sekmīgi ārstēt. Būtiski saprast, ka ārstēšanas procesā, gluži
tāpat kā jebkuru citu slimību gadījumā, vislabākie rezultāti
sasniedzami, ja palīdzība tiek saņemta iespējami ātrāk un ja
saslimušais saņem apkārtējo atbalstu un sapratni.”
Cilvēki ar
GRT ir ļoti dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības
traucējumu pakāpes, gan psihisko saslimšanu traucējumu smagums,
gan diagnožu kopumi, un atšķiras arī pašu cilvēku raksturi.
Neatkarīgi no GRT veida, viņu jūtas, vēlmes, emocijas un
nepieciešamība pēc pašizpausmes ir tikpat svarīgas kā citiem
cilvēkiem Tādēļ psihiatrs prof. M.
Taube norāda
uz galvenajām pazīmēm, kas raksturo GRT izplatītākās diagnozes,
un skaidro, kas jāatceras saskarsmē ar šiem cilvēkiem, lai viņus
labāk izprastu un dotu tiem iespēju sniegt pienesumu sabiedrībai
Dauna
sindroms
Pasaulē
vidēji viens no 700 bērniem piedzimst ar Dauna sindromu. Dauna
sindroms ir visbiežākā hromosomālā patoloģija un viens no
biežākajiem garīgās atpalicības cēloņiem. Šī sindroma pamatā
ir viena lieka – 21. hromosoma. Dauna sindroms izpaužas ar
intelektuālās attīstības traucējumiem un tā ārstēšanas
iespējas ir ierobežotas.
Nereti cilvēki
ar Dauna sindromu vizuāli atšķiras, taču visvairāk tos raksturo
ļoti draudzīgā, pat vientiesīgā izturēšanās, kas var šķist
nedaudz bērnišķīga. Neierasti draudzīgā un familiārā uzvedība
apkārtējos var samulsināt, radot nepareizu priekšstatu par
agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nereti nav apguvuši
vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas
emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Komunikācijā
ar cilvēkiem, kam ir Dauna sindroms, nav nepieciešams ievērot
kādas specifiskas saskarsmes prasmes. Šiem cilvēkiem komunikācija
ir vienlīdz svarīga kā ikvienam, tādēļ no tās nav jāvairās,
taču jāatceras, ka tā var būt neierasti draudzīga.
Autisms
Autisms ir
psihiski traucējumi, kam var būt ļoti dažādas formas – tas var
izpausties gan kā vieglas saskarsmes grūtības, ar kurām iespējams
dzīvot patstāvīgu un pilnvērtīgu mūžu, gan smagāki psihiski
traucējumi, kam raksturīgas ierobežotas spējas pilnvērtīgi
komunicēt un sociāli mijiedarboties. Cilvēki ar autismu var būt
ļoti intraverti un nekomunicēt vispār, tai pašā laikā var būt
arī intelektuāli labi attīstīti, apdāvināti kādā noteiktā
jomā. Autisms nav ārstējams, taču traucējumus iespējams
mazināt.
Lielākoties
cilvēki ar autismu vizuāli neatšķiras, taču atšķirībā no
slimības smaguma pakāpes, tos raksturo vēlme norobežoties,
noslēgties no apkārtējās sabiedrības. Šiem cilvēkiem nereti ir
grūti saprasties ar vienaudžiem. Viņiem patīk sava lietu kārtība,
ierastā vide un ierastie cilvēki, tādēļ viss jaunais un
nepierastais viņos var radīt satraukumu.
Komunicējot
ar cilvēkiem, kam ir autisms, nevajadzētu būt pārlieku
uzstājīgiem vai uzbāzīgiem, bez vajadzības aiztikt viņu mantas
vai kā savādāk ietekmēt viņu ierasto vidi.
Depresija
Depresija ir
psihiska slimība, kas var saasināties un izpausties viļņveidīgi.
Šī slimība ir biežākais pašnāvību iemesls. Tā ietekmē
cilvēka emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas.
Tās biežākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, interešu
trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums.
Cilvēks nespēj priecāties, parādās nepamatota vainas sajūta,
nākotnes redzējums kļūt drūms. Ir grūtības koncentrēties un
pieņemt lēmumus. Nereti ir traucēts miegs, izmainīta apetīte,
cilvēks kļūst lēnīgs, izjūt sasprindzinājumu un var parādīties
domas par pašnāvību.
Depresija
nepāriet pati no sevis. Līdzcilvēkiem redzot izmaiņas cilvēka
uzvedībā – nomāktību, vienaldzību pret apkārt notiekošo, tā
laikus ir jāspēj identificēt, lai palīdzētu noorganizēt vizīti
pie speciālista. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/ vai
psihoterapiju, smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās
dienas stacionārā vai slimnīcā.
Komunicējot
ar cilvēkiem, kam ir depresija, vajadzētu izvairīties no
klišejiskām frāzēm, nosodījuma, kritizēšanas un padomu
došanas. Šādi izteikumi cilvēkiem, kuriem ir depresija, var radīt
vēl mazāku ticību saviem spēkiem. Vispareizākā rīcība
depresijas saasinājuma laikā, kas var izpausties viļņveidīgi, ir
nenovēršanās, iejūtīga uzklausīšana un palīdzība sazināties
ar speciālistu. Pārējā laikā pret cilvēkiem, kam ir depresija,
nav nepieciešams izturēties kā īpaši. Tas ir līdzīgi kā ar
jebkuru citu slimību, piemēram, mēs zinām, ka cilvēkam ir cukura
diabēts, taču tādēļ pret viņu mūsu attieksme un ikdienas
saskarsme nemainās.
Šizofrēnija
Šizofrēnija
ir nopietna, hroniska psihiska slimība, kas skar apmēram 1%
populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo
reakciju un uzvedības izmaiņām. Tā var sākties pēkšņi vai
attīstīties pakāpeniski. Šizofrēnija izpaužas ar īstenībai
neatbilstošām idejām, piemēram, idejām par vajāšanu, ka kāds
cilvēku izseko vai indē, halucinācijām, no kurām raksturīgākās
ir dzirdes halucinācijas, domāšana var kļūt juceklīga un
neloģiska. Cilvēkam var attīstīties emociju, gribas, motivācijas
un interešu trūkums. Nereti viņiem vairs nerūp ikdienas higiēnas
normu ievērošana, viņi kļūst nevīžīgi, norobežojas un izjūt
bailes. Ļoti bieži šī slimība raksturīga cilvēkiem, kas dzīvo
uz ielas – vienaldzība pret apkārtējo vidi un sevi un laicīgi
nesniegta palīdzība noved cilvēkus pie tā, ka viņi zaudē darbu,
mājas un kļūst par bezpajumtniekiem.
Šizofrēnijas
ārstēšana ir ļoti komplicēta. Vienlīdz svarīgi ir ne tikai
mazināt un pārtraukt simptomus ar medikamentu un psihoterapijas
palīdzību, bet arī sniegt pareizu sociālo aprūpi. Šizofrēnijas
slimniekiem būtiska ir viņu nodarbināšana, nepieļaujot “sēdēšanu
četrās sienās”. Tādēļ rehabilitācijā svarīgs ir
līdzcilvēku atbalsts, palīdzība iekļauties sabiedrībā,
strādāt, sasniegt savus dzīves mērķus. Smagākos gadījumos
būtiska ir sociālo dienestu spēja sniegt atbalstu – dzīvesvietu,
darba iespējas, piemēram, specializētās darbnīcās.
Komunikācijā
ar cilvēkiem, kam ir šizofrēnija, jāatceras, ka vairumā gadījumu
šie cilvēki nav agresīvi un ar viņiem var komunicēt kā ar
ikvienu sabiedrības locekli. Taču reizēm, uznākot lēkmei,
murgainu ideju vai halucināciju iespaidā šie cilvēki var izjust
vēlmi aizstāvēties. Šādos gadījumos nepieciešams runāt
mierīgi un skaidri, nekādā gadījumā nedrīkstētu apgalvot, ka
halucinācijas patiesībā nepastāv, labāk ir nestrīdēties,
izteikt sapratni un nomainīt sarunas tematu, vēršot šī cilvēka
uzmanību uz ko citu – daudz interesantāku. Izteikti akūtās
situācijās, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Veģetatīvā
distonija
Veģetatīvā
distonija ir psihiski traucējumi, kas izpaužas ietekmējot cilvēka
veģetatīvās sistēmas pamatfunkcijas, un kam nav iespējams rast
objektīvu un medicīniski izskaidrojamu iemeslu.
Cilvēki ar
veģetatīvo distoniju pamatā izjūt trauksmi, ko papildina ķermeņa
funkciju vai sajūtu traucējumus, ko nevar ietekmēt. Piemēram,
pastiprināta svīšana, karstuma viļņi, elpas trūkums,
sirdsklauves, sarkšana, sausums mutē, trīcēšana, klepus, bieža
urinācija, paātrināta zarnu darbība, kas satraukuma brīžos liek
steidzami apmeklēt tualeti u.tml. Cilvēkam ar fiziskām saslimšana
slimībām nereti ir līdzīgi simptomi, taču, izmeklējot klīniski,
šiem cilvēkiem saslimšana slimības cēloni nav iespējams
noteikt. Parasti veģetatīvo distoniju saista ar dažādas
intensitātes stresu. Šī slimība pamatā tiek ārstēta ar
psihoterapiju, taču reizēm papildus jālieto arī medikamenti.
Komunikācijā
ar cilvēkiem, kam ir veģetatīvā distonija, nav nepieciešams
ievērot kādas īpašas saskarsmes formas. Vēlams šos cilvēkus
atbalstīt un motivēt regulāri sportot, praktizēt relaksācijas
vingrojumus un ievērot sabalansētu dienas režīmu.
PADOMI
SASKARSMĒ AR CILVĒKIEM, KURIEM IR GRT
-
Drošības
sajūta
Cilvēkiem,
kuri slimo ar kādu no psihiskām slimībām, drošības sajūta ir
ļoti svarīga. Nereti cilvēki baidās ne tikai par savu fizisko
drošību, bet arī par to, ka tiks kritizēti, nosodīti, izsmieti,
atstumti un nepieņemti. Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir psihiski
traucējumi, īpaši svarīgi ir radīt sajūtu, ka mēs nenodarīsim
ne fizisku, ne emocionālu kaitējumu.
-
Pieņemšana
Lielai daļai
cilvēku, kuriem ir kādi psihiski traucējumi, neapzināti ir
iekšēja sajūta, ka viņi nav pietiekami mīlami vai vērtīgi.
Svarīgi, lai saskarsmē ar cilvēku, kam ir GRT, mēs parādām savu
izpratni un līdzjūtību par situāciju – svarīga ir pieņemšana.
-
Uzslavēšana
Liela daļa
cilvēku, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem, iekšēji jūtas
nevarīgi un bezspēcīgi. Nereti viņos mājo bezcerības sajūta.
Tādēļ jo īpaši svarīgi ir komunicējot dot cerību, iedrošināt
un uzslavēt.
-
Cieņa un
novērtējums
Cilvēkiem ir
vieglāk sarunāties un atvērties, ja viņi jūtas līdzvērtīgi
sarunu partnerim, nevis pamācāmi un kontrolējami. Cilvēkam
jājūtas uzklausītam, un jāapzinās, ka viņam ir tiesības
izvēlēties. Piemēram, reizēm cieņu palīdz demonstrēt
attieksme, ka mēs esam gatavi no otra cilvēka mācīties.
GRT ir ļoti
atšķirīgi – psihiskas slimības atšķiras no garīgās
attīstības traucējumiem, tāpat cilvēkiem ar vienu un to pašu
diagnozi var būt dažādas traucējumu izpausmes. Cilvēku ar GRT
dzīve sabiedrībā var atšķirties no tā, cik smagi ir cilvēka
funkcionālie traucējumi. Cilvēki ar GRT, ja tiem tiek nodrošināts
nepieciešamais atbalsts, var mācīties, un veiksmīgi iekļauties
darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.
