Alūksnes novada pašvaldība iecerējusi apgūt Eiropas struktūrfondu finansējumu meliorācijas sistēmu sakārtošanai novada teritorijā, tādēļ domes sēdē deputāti nolēma piešķirt pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu 15 novadgrāvjiem vairākos pagastos.
Šāds statuss piešķirts pa vienam novadgrāvim Annas, Kalncempju, Malienas, Ilzenes, Mārkalnes, Pededzes un Ziemeru pagastos; Alsviķu un Veclaicenes pagastos – trīs novadgrāvjiem, bet Zeltiņu pagastā – diviem.
“Alūksnes novada pašvaldība līdz šim nekad nav startējusi Lauku atbalsta dienesta projektu konkursos par meliorācijas sistēmu sakārtošanu. Citos novados šo finansējumu jau sen apgūst. Šobrīd pašvaldība paredzējusi indikatīvu finansējumu 15 000 eiro apmērā meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Citos novados, piemēram, Smiltenē, arī paši zemnieki aktīvi raksta projektus un apgūst šo finansējumu,” sacīja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Deputāte Līga Langrate pauda, ka šobrīd meliorācijas sistēmu statuss piešķirts ne visiem Alūksnes novada pagastiem, un interesējās, kas notiks ar citiem pagastiem, jo arī tur šis jautājums ir aktuāls.
Pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis norādīja, ka visas pagasta pārvaldes apsekoja savas teritorijas un identificēja problemātiskos novadgrāvjus. “Piesaistījām sertificētu speciālistu meliorācijas jomā no Madonas, kurš dabā vēlreiz apsekoja šos novadgrāvjus un sniedza savus atzinumus. Šobrīd pašvaldības nozīmes koplietošanas statuss piešķirts tiem novadgrāvjiem, kuri var saņemt Eiropas struktūrfondu finansējumu un kuri skar publisko infrastruktūru – pašvaldības autoceļus. Gandrīz visos gadījumos, atjaunojot šos novadgrāvjus, sakārtos arī caurtekas, kas šķērso pašvaldības ceļus,” skaidroja I.Berkulis.
Deputāts Laimonis Sīpols interesējās, vai pagastos veica iedzīvotāju, zemnieku aptauju par šiem novadgrāvjiem. “Ir iedzīvotāju kopums, kurus meliorācija interesē. Pagasta speciālists ir viena lieta, turklāt ne katru dienu pagastā uz vietas. Pagasta vadītājam vairāk jāstrādā ar vietējiem iedzīvotājiem un jāstāsta par šādām iespējām,” sacīja L.Sīpols. L.Langrate precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par pašvaldības zemi, nevis to, kas pieder privātpersonām, kurām šādi projekti jāraksta pašām.
Meliorācijas likums nosaka, ka publiskā apspriešana jārīko, kas arī visos pagastos notika. No piegulošo zemju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir saņemta piekrišana.
— Līga Vīksna
