Šobrīd Latvijā vērtīgie krūmcidoniju augļi piedzīvo renesansi – tiek popularizēta cidoniju audzēšana un meklētas iespējas eksportam. Arī Jaunannas pagasta zemnieku saimniecības “Zemdegas” saimnieki Marita un Aldis Zelči ir cidoniju audzētāji ar pieredzi. Nesen īstenotie Eiropas struktūrfondu projekti devuši saimniecībā cidoniju audzēšanai un pārstrādei otru elpu.
Cidoniju audzēšanai “Zemdegās” pievērsās jau 1995.gadā. “Zemdegas” bija starp pirmajām saimniecībām, ko dibināja toreizējā Alūksnes rajonā, un sākumā turēja arī astoņas slaucamas govis. “Tad uz Jaunannu vizītē atbrauca premjerministrs Andris Šķēle un stāstīja, ka bez 50 govīm nekā nebūs. Sapratu, ka esošā zemes platība mums tam neatbilst, un deviņdesmito gadu beigās piensaimniecība mums beidzās,” saka A.Zelčs.
Izart pagūs arī vēlāk
Viņš atzīst, ka atminēties pirmsākumus ir gan priecīgi, gan skumīgi, jo tas cieši saistīts ar vispārēju Latvijas attīstību. “Daudziem toreiz šķita, ka nu tik būs izrāviens savas saimniecības attīstībā un atrasts labs ienākumu avots, jo interesi par cidonijām izrādīja ārzemnieki. Valstī kopumā ar cidonijām tika apstādītas lielas platības. Mēs sākām ar diviem hektāriem. Pēc brīža daudziem cidoniju audzētājiem sekoja vilšanās, jo interese par cidonijām noplaka un nācās domāt, kur augļus likt, tādēļ daudzi saimnieki cidonijas vienkārši izara – arī Alūksnes rajonā,” stāsta A.Zelčs.
Viņš neslēpj – arī abiem ar sievu vienu brīdi bijusi tāda doma, tomēr, visu apdomājot, secinājuši, ka izart pagūs arī vēlāk, ja tiešām būs tāda vajadzība. “Zemdegās” nolēma turpināt cidoniju audzēšanu un realizēt to augļus vietējā tirgū un tuvējos rajonos. “Šodien to varam novērtēt kā pareizu lēmumu, jo tagad Latvijā ir notikusi cidoniju renesanse un atrasti jauni šo vērtīgo augļu pielietojumi,” saka A.Zelčs.
Paldies uzticīgajiem
patērētājiem
Arī tagad “Zemdegās” cidonijas audzē divu hektāru platībā. To novākšanā izmanto tikai roku darbu. A.Zelčs izsaka lielu pateicību visiem “Zemdegu” pastāvīgajiem klientiem, tuviniekiem un draugiem, kuri visus šos gadus ir bijuši viņu produkcijas patērētāji un uzturējuši vajadzību pēc svaigas cidoniju sulas, kas ir Zelču ražotais pamatprodukts. “Paldies arī Lauku atbalsta dienestam, Latvijas Lauku konsultāciju centra darbiniekiem, biedrībai “Alūksnes Lauku partnerība” par palīdzību un atsaucību, īstenojot divus projektus. Gada laikā saimniecības atbalsta pasākumu ietvaros varējām iegādāties lauksaimniecības tehniku un iekārtas cidoniju un ogu pārstrādei: žāvētavu, maļamo ierīci un saldētavu. Eiropas struktūrfondu atbalsts bija 70 procentu apmērā no kopsummas, kas mums bija ļoti liels ieguvums,” viņš saka.
Jaunums – cidoniju smēriņi
Pēc projektu īstenošanas “Zemdegas” saimnieko ar jaunu sparu – iegūta otrā elpa. Lai gan pamatprodukts ir svaiga cidoniju sula, mēģina attīstīt arī dažādu smēriņu gatavošanu: medus ar brūklenēm, cidonijas ar medu, riekstu sviests, linsēklu smēriņš un citus. A.Zelčs uzskata – cilvēka uzturam ļoti vajadzīgs produkts ir linsēklu smēriņš. “Linsēklas satur ļoti daudz vērtīgu vielu, vitamīnus, arī neaizvietojamās taukskābes omega-3. Ļoti svarīgi ir uzturā ievērot omega-3 un omega-6 lietošanas attiecību – aptuveni 1: 3. Piedāvājam tikai to, ko paši atzīstam par labu un lietojam uzturā. Linsēklas paši lietojam katru dienu,” uzsver A.Zelčs.
Mēģinājuši gatavot arī citus smēriņus, piemēram, zemesriekstu sviestu.
Hobijs mājražošanas līmenī
A.Zelčs novērojis, ka pēdējos gados cilvēki arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam un novērtē visu dabīgo. “Pirms gadiem desmit tādu apjomu produkcijas, kāds ir šogad, mēs noteikti nespētu realizēt. Cidonijas ir mūsu hobijs mājražošanas līmenī,” uzsver A.Zelčs. Abus ar kundzi viņus var sastapt arī dažādos mājražotāju tirdziņos, piemēram, Gulbenē, Apē, trešdienu tirdziņos Alūksnē. Tirdziņu rīkošanu abi vērtē ļoti atzinīgi.
“Deviņdesmitajos gados ieguvām cidoniju stādus – tie bija sēklaudži, tagad Latvijā ir izkoptas dažādas cidoniju šķirnes. Nesen saimniecībā par projekta līdzekļiem iegādājām un iestādījām arī jaunas šķirnes. Jāatzīst gan, ka šķirnēm, kas radušās savvaļā, augļos ir daudz vairāk vērtīgo vielu nekā selekcionētajām. Kāpēc cilvēkam nereti meža ogas patīk labāk? Jo tās ir dabīgas, ļoti aromātiskas. Šodien cidoniju augļi ir pieprasīti. Latvijā ir saimnieki, kuri cidonijas audzē pat 60 hektāru platībā. Ja veiksmīgi tiks atrasts noiets ārzemju tirgū, kas neizdevās deviņdesmitajos gados, tad cidoniju audzēšanā būs ļoti lielas perspektīvas. Cidoniju uzturvērtība ir vērtīgāka nekā citronam. Šodien arī cidoniju lauku apstrāde notiek mehanizētāk,” secina A.Zelčs.
Latvieši – cidoniju celmlauži
A.Zelčs uzsver, ka tieši latvieši cidoniju audzēšanā ir celmlauži – nav valstu, kur tās audzētu vairāk nekā Latvijā. “Mēs esam apsteiguši poļus, somus un daudzus citus šajā jomā. Cidoniju audzēšanā latviešiem ir vienas no labākajām zināšanām pasaulē. Cepuri nost to pētnieku priekšā, kuri šodien Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā selekcionē un izaudzē daudzas cidoniju šķirnes! Viņi noteikti rada pasaules produktus, kad šķirnes būs nostiprinātas. Viņu mērķis ir izveidot cidonijas ar lieliem augļiem un visām vērtīgajām īpašībām,” norāda A.Zelčs.
Lai cidonija sāktu pilnvērtīgi ražot, paiet pieci gadi. Jāņem vērā, ka cidonijām vajag daudz vietas – tās dzen dziļas, lielas saknes, arī krūmam vajag vietu, kur izplesties. A.Zelš atzīst – cidonijai šā gada sausā vasara neko neskādēja, raža bija ļoti laba, jo saknes atrodas dziļi un mitruma pietika. “Bet cidonija ir jutīga pret salnām – mums ir bijuši gadi, kad augļi nosala un nemaz nepaspēja nogatavoties,” atceras A.Zelčs.
Vai spējam novērtēt?
Latvijas simtgades gaidās A.Zelčs ikvienam atgādina, ka latviešiem ir ļoti daudz, par ko pateikties Dievam – mūsu Radītājam un mūsu Tēvam. “Cik gan lielu Dieva svētību un žēlastību mēs esam saņēmuši, ka nu jau ilgāk nekā divas paaudzes varam dzīvot miera apstākļos mūsu zemē Latvijā! Žēl, ka cilvēki bieži vien to pietiekami nenovērtē. Domāju, ka tas ir daudz vairāk vērts nekā tik iluzorās un zūdošās vērtības, pēc kurām cilvēki šodien bieži dzenas,” saka A.Zelčs.
“Zemdegās” savam priekam otro gadu tur arī zirgus. Šobrīd ir septiņi, nākamgad būšot vēl vairāk.
Fakti par cidonijām
◆ Cidonijas ir veselības bumba, kas dažādos pagatavošanas veidos mums dod neskaitāmas uzturvielas, palīdz uzlabot sirdsdarbību, vielmaiņu un labsajūtu, stiprina cilvēka imunitāti.
◆ Cidonijas satur apmēram četras reizes vairāk C vitamīna nekā āboli, kurus gan uzturā lietojam krietni biežāk. Cidonijas bagātas arī ar pektīnvielām, kas ir viens no ogļhidrātu veidiem. Tas veicina gremošanu un citādi uzlabo vielmaiņu. 100 gramos cidoniju ir apmēram trīs līdz četri grami pektīnvielu.
◆ Cidoniju sula palīdz spēcīgas aizdusas, asiņu atkrēpošanas, asiņošanas, elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Sulu ieteicams lietot, lai ārstētu vai vismaz mazinātu mazasinību. Sulai piemīt vispārspēcinoša, urīndzenoša, savelkoša un antiseptiska īpašība.
◆ Visbiežāk cidonijas ēdienos kombinē ar āboliem, ķirbjiem, burkāniem un brūklenēm.
Daudzi cidonijas izmanto arī kā dabīgu smaržas maisiņu un liek drēbju skapī, lai apģērbs vai gultas veļa patīkami smaržotu.
◆ Cidonijas ir bagātas ar: C vitamīnu, pektīnvielām, skābēm un minerālvielām, provitamīnu A, B1, B2, E, PP vitamīniem, cukuru, organiskajām skābēm, kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, miecvielām.
◆ Cidoniju lapas pazemina asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē bronhiālās astmas lēkmes. Augļos un lapās esošajām miecvielām piemīt antibakteriāla īpašība.
◆ Cidoniju sēklu ekstraktu izmanto kā pretklepus, tonizējošu, sirds darbību uzlabojošu līdzekli. Ārīgi izmanto dažādu ādas kairinājumu un apdegumu gadījumos.
Faktiem izmantoti dažādi internetā pieejamie avoti
