Vairāku pašvaldību vadītāji pauduši bažas, ka laikus var nepaspēt
pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, kas
paredzēts reģionu deinstitucionalizācijas plānos iekļauto projektu
realizācijai, izriet no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības
un sociālo jautājumu komitejas sēdē pārrunātajiem jautājumiem.
LETA jau iepriekš informēja, ka sabiedrībā balstītu sociālo
pakalpojumu infrastruktūras attīstīšanai pašvaldībām no ERAF fondiem
pieejami 44,4 miljoni eiro. Finansējums vienlīdzīgi sadalīts pieciem
plānošanas reģioniem, taču, lai sagatavotu projektu pieteikumus,
priekšnosacījums bija katram plānošanas reģionam izstrādāt savu
deinstitucionalizācijas plānu.
Pēc Labklājības ministrijas (LM) ES struktūrfondu departamenta vecākā
ekspertā Jāņa Lauča paustā, Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas
reģionu deinstitucionalizācijas plāni ir apstiprināti šovasar, bet
Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu plāni ir apstiprināti ar
atsevišķiem nosacījumiem, kuri patlaban tiekot precizēti, tādēļ tie tiks
apstiprināti līdz oktobra beigām.
Kopumā ERAF līdzfinansējumu programma laikā līdz 2023.gada decembrim
paredz izveidot vai labiekārtot 654 bērnu aprūpei ģimeniskā vidē
paredzētās vietas un 2100 vietas sabiedrībā balstītu pakalpojumu
sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Līdz šī gada beigām projekta pakalpojumi būtu jānodrošina jau 210
personām ar garīga rakstura traucējumiem. Patlaban tas tiek nodrošināts
112 cilvēkiem, taču LM prognozē, ka šī gada mērķis tiks sasniegts.
ERAF 1.kārtas projektu iesniegumu atlase ir izsludināta Jelgavā, un
1.kārtā iesniegti astoņi projekti. 2.kārtas projektu iesnieguma atlase
izsludināta šī gada 26.jūnijā un iesniegšanas termiņš ir šī gada
28.decembris. Patlaban Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)
uzaicinājumus iesniegt projektus neesot izsūtījusi tikai Rīgas un
Kurzemes plānošanas reģioniem, jo vēl nav apstiprināti šo reģionu
deinstitucionalizācijas plāni, taču, pēc LM pārstāvja teiktā, plānots,
ka kopumā 2.kārtā tiks iesniegti vēl 72 projekti.
Viņš norādīja, ka liela daļa aptaujāto pašvaldību paudušas gatavību
projektus iesniegt noteiktajos termiņos – līdz gada beigām, taču ir arī
tādas, kuras norādījušas, ka iekļauties šajā termiņā nevarēs un
iesniegumi būs gatavi, piemēram, martā.
Šo pašvaldību vidū patlaban ir Valmiera, Alūksne, Smiltene un Dobele, taču pašvaldību pārstāvji pauduši bažas, ka tuvojoties termiņa beigām, šis saraksts ievērojami pieaugs.
Vairāku vietvaru vadītāji sēdē norādīja, ka sākotnēji bijusi
informācija, ka projektu izvērtēšana noslēgsies 2019.gada 30.jūnijā un
neesot īsti skaidrs, kādēļ CFLA pēkšņi paziņojusi, ka projekti
jāiesniedz pusgadu ātrāk. LM pārstāvji skaidroja, ka pusgads kā reiz
esot nepieciešams projektu izvērtēšanai un uzlabojumu veikšanai, ja tādi
būs nepieciešami. “Būsim godīgi, reti kuri projekti tiek apstiprināti
ar pirmo reizi un bieži vien tie ir jāuzlabo. Termiņš ir tik savlaicīgs,
lai gan mēs, gan pašvaldības nesteidzīgi varētu to visu izdarīt,”
skaidroja Laucis.
Turklāt, pēc LM Sociālo pakalpojumu departamenta pārstāves Kristīnes
Lasmanes paustā, ja iekavēsies ERAF līdzekļu apguve, tad pašvaldības var
nokavēt iespēju saņemt Eiropas Sociālā fonda naudas, kas paredzētas
pašu pakalpojumu nodrošināšanai. “Tādā gadījumā pakalpojumi pašvaldībām
būs jānodrošina par saviem līdzekļiem, tādēļ iekavēt ERAF projektu
iesniegšanu nav ieteicams,” teica Lasmane.
Uz LPS padomniece Ilzes Rudzītes jautājumu, vai ir kāds rezerves
plāns gadījumā, ja liela daļa pašvaldību neiekļausies termiņos, LM
norādīja, ka pagaidām neesot gan.
Rudzīte arī norādīja, ka daudzām pašvaldībām esot problēmas
piesaistīt tehniskos projektu izstrādātājus, kas varētu būt iemesls
kavējumiem, taču Laucis sacīja, ka iesnieguma tehniskā detalizācija
neesot priekšnosacījums projekta iesniegšanai. Proti, projektēšanas
darbus var veikt arī pēc projekta apstiprināšanas CFLA. Daudzas
pašvaldības gan bez tehniskā plāna pieteikties negrib, jo bez tām neesot
skaidras patiesās izmaksas.
