Izmaiņas istabas dzīvnieku pārdošanas sludinājumos

Sludinājumos par tādu mājdzīvnieku kā suņu, kaķu un mājas sesku pārdošanu, pirkšanu, atdošanu un dāvināšanu no jūlija būs jānorāda svarīgākā informācija par dzīvnieka izcelsmi un veselību. To paredz valdības akceptētie Zemkopības ministrijas sagatavotie noteikumi.

Īsumā:

• Sludinājumos par mājdzīvniekiem, tostarp soctīklos publicētos būs jānorāda izcelsme un veselība.
• No 1.jūlija tas attieksies uz suņu, kaķu un mājas sesku pārdošanu, pirkšanu, atdošanu un dāvināšanu.
• Suņus drīkstēs atsavināt ne agrāk kā 2 mēnešu, bet kaķus – ne ātrāk kā 12 nedēļu vecumā.
• Līdz šim izpalika šāds regulējums, un dzīvnieku aizstāvji gadiem mudināja tos ieviest.
• Jaunā regulējuma mērķis ir aizsargāt dzīvnieku pircējus un mazināt ēnu ekonomiku.

Ierobežojumi dzīvnieku vecumam

Zemkopības ministrija informēja, ka noteikumi paredz minimālo vecumu, kādā mājdzīvnieku var atsavināt. Piemēram, suni var atsavināt ne agrāk kā astoņu nedēļu vecumā, bet kaķi – ne ātrāk kā pēc 12 nedēļu vecuma sasniegšanas.

Dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa gan uzskata, ka kaķu atsavināšanas vecums dažās situācijās varētu būt par ilgu. “Es domāju, šeit pirmie, kas izjutīs šo viskrasāk, ir dzīvnieku patversmes. Es apšaubu, ka, kā mēs sakām, tante Bauskā, atrodot šķūnī kaķēnus, būs spējīga iziet visus tos soļus,” norādīja Kārkliņa.

Noteiktas arī prasības, ka nedrīkst atsavināt dzīvnieku ar ektoparazītiem. Tāpat noteiktas papildu prasības mājdzīvnieku ar hroniskām slimībām, kroplībām vai patoloģijām atsavināšanai. Šādos gadījumos nākamais dzīvnieka īpašnieks rakstveidā jāinformē par dzīvnieka veselības stāvokli.

Mājdzīvnieks atsavināms citam īpašniekam, to nododot kopā ar dokumentiem, piemēram, suni vai kaķi nodod kopā ar dzīvnieka pasi vai dažos gadījumos – ar vakcinācijas apliecību. Atsevišķos gadījumos, atsavinot dzīvnieku, ir nepieciešama praktizējoša veterinārārsta izsniegta izziņa par dzīvnieka veselības stāvokli, piemēram, atsavinot dzīvnieku specializētai tirdzniecības vietai.

Ministrija norādīja, ka pircēja interesēs ir iegādāties dzīvnieku, noformējot dokumentu, kas apliecina dzīvnieka atsavināšanas faktu. Dokumenta veids tiek izvēlēts atkarībā no katra individuālā gadījuma: tas var būt pirkšanas un pārdošanas līgums, kvīts, čeks, adopcijas līgums vai cits darījuma dokuments.

Obligātā informācija sludinājumos

Sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas seska piedāvāšanu atsavināšanai obligāti jāsniedz informācija par:

• dzīvnieka dzimšanas datumu vai vecumu;
• dzīvnieka šķirni, kuru drīkst norādīt tikai tiem dzīvniekiem, kuru ciltsrakstus izdevusi Lauksaimniecības datu centrā reģistrēta šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija, norādot arī tās nosaukumu un tās sastāvā esošās audzētavas vai audzētāja nosaukumu un dzīvnieka ciltsrakstu numuru, pārējiem dzīvniekiem norāda, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir bezšķirnes;
• dzīvnieka izcelsmes valsti;
• dzīvnieka veselības stāvokli – jānorāda īsa informācija par dzīvnieka hroniskajām slimībām, kroplībām vai patoloģijām, ja tādas ir;
• dzīvnieka mikroshēmas numuru.

Sludinājumu ir atļauts izvietot, arī pirms dzīvnieks ir sasniedzis to atsavināšanas vecumu. Šajā gadījumā jānorāda arī datums, no kura būs iespējams atsavināt attiecīgo dzīvnieku, un dzīvnieka mikroshēmas numura un ciltsrakstu numura vietā jānorāda tā mātes mikroshēmas numurs un ciltsrakstu numurs.

Jāņem vērā, ka jaunā kārtība attieksies arī uz sludinājumiem, kas publicēti sociālo tīklu platformā vai pielīmēti pilsētā uz staba.

Tā attieksies arī, piemēram, uz ģimeni, kura vēlas pārdot vai uzdāvināt kādam savu vienīgo mājdzīvnieku. 

Cer aizsargāt pircēju

Jaunā regulējuma mērķis ir aizsargāt dzīvnieku pircējus un mazināt ēnu ekonomiku.

Kārtību rūpīgi uzraudzīšot Pārtikas un veterinārais dienests, kas par pārkāpumiem varot piemērot sodus. Dienests rīkos reidus, atklāja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadīja Agija Mediņa.

Dzīvnieku aizstāvji par regulējuma izmaiņās, kas attiecas uz istabas dzīvniekiem, runājuši jau gadiem, jo pieredze rāda – bieži vien sludinājumos ir maldīga informācija par dzīvnieku.

“Dzīvnieciņi tiek atdoti nepiemērotā vecumā, ar diezgan apšaubāmu veselības stāvokli, un neviens par to neatbild. Pārdod dzīvniekus, sakot, ka tie ir šķirnes dzīvnieki. Vienalga, vai tie ir sunīši vai kaķīši, bet nekādi ciltsraksti to neapliecina. Tāpēc, mēs jau gadiem skatījāmies, kā varētu to sakārtot, lai, teiksim, gan vilks ir paēdis, gan kaza dzīva,” pastāstīja dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Šie noteikumi ir vieni no noteikumiem, kas izriet no vēl plānotā apjomīgajiem dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem.

Informē: LSM.lv Ziņu redzkcija, Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents ) un Aleksandra Straume (LTV Ziņu dienests) .