Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē šonedēļ, informējot par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem Latvijā un faktoriem to ietekmē, uzsvēra, ka pastāv dažādi veidi, kā samazināt lauksaimniecisko, īpaši slāpekļa un fosfora piesārņojumu. Diemžēl šis piesārņojums noved pie ūdenstilpju aizaugšanas un ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Turklāt šie veidi neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.
Piemēram, 2 metrus platu veģetācijas buferjoslu ierīkošana ūdensteču un ūdenstilpju krastos, kā arī gar meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem, kurā nenotiek lauksaimnieciskā darbība. Šādas buferjoslas samazina slāpekļa noteci par 30 procentiem un fosfora noteci par 20 procentiem.
Arī tā dēvēto ziemas “zaļo zonu” vai rugāju lauku uzturēšana nodrošina lauksaimniecībā izmantojamās zemes augsnes virskārtas aizsardzību pret augsnes degradācijas procesiem, saglabājot augsnēs organiskās vielas un samazinot slāpekļa un fosfora noteci uz virszemes ūdeņiem. Lauksaimnieciskā piesārņojuma samazināšanai var izmantot arī videi draudzīgu lauksaimniecības meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, kas mazina slāpekļa un fosfora noteci uz virszemes ūdeņiem.
Kā vienu no piesārņojuma mazināšanas līdzekļiem var minēt arī sedimentācijas baseinu izveidi, kuros notiek dabiskās pašattīrīšanās procesi – liela daļa slāpekļa un fosfora savienojumi tiek izmantoti ūdensaugu zaļās masas pieaugumam, tādējādi samazinot izšķīdušo barības vielu daudzumu ūdenī, kas no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm nonāk ūdenstilpēs.
“Projektējot atjaunojamas vai pārbūvējamas ūdensnotekas vai novadgrāvjus, uz gultnes var atstāt lielos akmeņus un veidot akmens krāvuma krācītes, kurās ūdenim plūstot cauri. Tā notiek filtrācija un samazinās slāpekļa un fosfora notece. To samazina arī līkumainu ūdensnoteku gultņu veidošana, piemēram, atjaunojot vecās gultnes posmus vai veidojot jaunus līkumus. Šādi paņēmieni neprasa lielus ieguldījumus. Ņemot no dabas, tai ir arī jāatlīdzina, vismaz izturoties pret to saudzīgi,” uzsvēra J.Šīre.
— Oskars Vizbulis,
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists
