Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā Asambleja ir noteikusi vairākas starptautiskās dienas, kas izceļ dažādus sabiedrības attīstībai nozīmīgus tematus un jomas. Tā 17. maijā atzīmē Pasaules informācijas sabiedrības un telekomunikācijas dienu, īpašu uzmanību pievēršot bibliotēku un arhīvu attīstības, informāciju un komunikācijas tehnoloģiju prasmīgas izmantošanas, dokumentārā mantojuma saglabāšanas un zināšanu sabiedrības veidošanas jautājumiem.Konkursa trešās kārtas jautājumi izvēlēti saistībā ar šo tematu.
3.kārtas jautājumi
1. „Zudusī Latvija” („www.zudusilatvija.lv”) ir Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas „Letonica” projekts, kurš apvieno unikālu informāciju par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Cik objektus par Alūksni var atrast šajā katalogā?
2. Latvijas Valsts arhīva materiālos atrodamas ziņas par nacionālo partizānu kustību Alūksnes novadā. Pēc atrastajām norādēm tika veikta ekspedīcija uz Alsviķu pagasta Čūskubirzi. Ko vēstures avoti liecina, kas tad īsti notika Čūskubirzī?
3. Kādu rubriku par Alūksnes vēsturi 2016. gadā aizsāka laikraksts “Malienas Ziņas?”
4. Dr. A.Misiņa Medicīnas vēstures muzejā ekspozīcijā var iepazīt medicīnas vēsturi Alūksnes pusē. Laikraksts “Alūksnes Ziņas” 2010.gada oktobrī publicēja rakstu par atmiņu pēcpusdienu muzejā. Kam bija veltīts šis pasākums?
5. Kopš 2007.gada visā Latvijā, arī mūsu novada bibliotēkās, aizsākās bibliotēku attīstības projekts, kura rezultātā bibliotēku apmeklētājiem tika dota iespēja izmantot bezmaksas pieeju datoriem un internetam. Kā sauc šo vērienīgo projektu Latvijā?
2.kārtas atbildes
1. Alūksnes pilsētas bibliotēka ēkā Lielā Ezera ielā 24 atrodas kopš 1975.gada.
2. 1936.gadā izdotajā V.Salnā un A.Maldupa gramatā “Pilsētu apraksti” ir ziņas par Alūksni. Alūksnē darbojušās: Alūksnes pilsētas bibliotēka; Alūksnes pagasta izglītības biedrības bibliotēka; Alūksnes Aizsargu nodaļas bibliotēka; Alūksnes Igauņu biedrības bibliotēka; Alūksnes cietuma bibliotēka.
3. 1973.gadā Alūksnes rajonā notika pirmās Dzejas dienas, kuru organizēšanā piedalījās arī Alūksnes bibliotēka. Minētajās Dzejas dienās piedalījās dzejnieki: Skaidrīte Kaldupe, Valija Brutāne, Valdis Artavs, Pēteris Jurciņš, Gunārs Selga, Jānis Sirmbārdis.
4. Informācijas sistēma, ar kuru strādā visas Alūksnes novada publiskās bibliotēkas, ir nosaukta sievietes vārdā, kurš ir tāds pats kā Luisa Kerola grāmatas varonei – Alise.
5. 1938.gada 5.janvāra “Malienas Ziņas” informē, ka bibliotēka no minētā datuma atrodas jaunās telpās. Bibliotēkas darba laiks – svētdienās no pulksten 14.00 – 16.00 un trešdienās no 19.00 – 21.00.
6. Novadniece rakstniece Vita Vīksna 1957.gadā sāka strādāt laikraksta “Padomju Alūksne” redakcijā. Grāmatā “Cildinājums” viņa atceras savus darba gadus. Minētajā grāmatā viņas pieminēti darbabiedri: korektore Zenta Gusta (Zelča), apkopēja Johanna Dāvida, šoferis Maigonis Andrītis, grāmatvede Velta Podele, redaktors Jānis Lapsa, žurnālisti Ābrams Kleins, Jānis Dimants, Guntis Treijs, Edgars Damburs, mašīnrakstītājs Dainis Eizāns.
7. Dzejoļa “Annas bibliotēkai jubilejā” autors ir alūksnietis Luijs Prūsis, dzejolis publicēts 2006.gada 24.oktobrī laikrakstā “Alūksnes Ziņas”.
8. Alūksnes pilsētas bibliotēka 2018.gadam abonējusi 96 nosaukumu preses izdevumus.
Iestājies labs un saulains laiks, vairāk gribas uzturēties dabā, tāpēc 3.kārtas jautājumi ir tikai pieci. Atbildes gaidīsim līdz 31.maijam.
2.kārtas pareizo atbilžu autori ir Velga Vimba, Velga Podniece, Agrita Nagle, Aina Felša, Vizma Supe. Izlozē balviņu saņems Aina Felša.
Uz tikšanos rudens sezonā!
— Maija Semjonova
