Alūksnes un Apes novada fonds šonedēļ rīkoja projekta “Radošā potenciāla skola” noslēguma tikšanos, lai parādītu, ka sadarbojoties daudz kas ir iespējams. Projekta mērķis bija veicināt sadarbību starp nevalstisko organizāciju līderiem, Alūksnes un Apes pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem, kas arī gada garumā izdevās.
Ne vienmēr vajag ko jaunu
“Projekts tapa, lai stiprinātu pārliecību un sajūtu, ka gribas kaut ko darīt, jo to vēlas un gaida arī apkārtējie,” stāstīja projekta “Radošā potenciāla skola” vadītāja Ilze Zvejniece. Viņa uzsvēra, ka radošums bieži vien ir kā izaicinājums. “Ir svarīgi – cilvēki skatās uz to, kas nenotiek, vai arī uz to, kas notiek. Lietas mainīsies daudz ātrāk, ja cilvēks pats mainīsies,” viņa norādīja.
Strādājot kultūras jomā, katra diena ir citādāka. “Iespēja satikt kolorītas personības dod stimulu turpmākajai darbībai. Mūsu profesija prasa radošu domāšanu,” stāstīja Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, kura šajā jomā strādā 28 gadus. Viņa uzsvēra, ka nav viegli veidot ikgadējos svētkus, lai tie neatkārtotos un būtu dažādi. “Bet radošums ne vienmēr ir kaut kā jauna radīšana – sarīkot svētkus var, arī balstoties uz iepriekšējo pieredzi,” atzina I.Zvejniece.
Alūksnē – alternatīvais
tūrisms
Prezentācijā “Kopienas fonda nozīme sadarbības stiprināšanā: Alūksnes un Apes novada fonda gadījuma izpēte” Latvijas Universitātes studente alūksniete Lelde Gusta uzsvēra, ka ir svarīgi apzināties, kādas ir vispārējās tendences sabiedrībā, lai veidotos viedoklis un secinājumi. “Bija svarīgi saprast, ko uzlabot, lai fonda darbs būtu veiksmīgāks. Nevajadzētu aizmirst par kompromisu,” norādīja L.Gusta un piebilda, ka ļoti svarīga ir komunikācija.
Alūksniete visus iepazīstināja arī ar projektu “Real Life Tours” (tulkojumā no angļu valodas – “Tūres īstajā dzīvē”). Arī tas atspoguļo radošuma izpausmi. “Bieži vien, kad cilvēks ceļo, viņš no šī piedzīvojuma vislabāk atceras tieši mirkļus, kad satikti vietējie iedzīvotāji ar saviem patiesajiem stāstiem un dzīvesveidu. Uzrunājām iesaistīties novadniekus ar dažādiem dzīvesstiliem. Šāds tūrisms ir neierasts un citādāks. Izveidojām alternatīvu piedāvājumu ceļotājiem – ja kāds vēlas, viņš var tikties ar šiem cilvēkiem, uzklausīt un izbaudīt viņu sabiedrību. Ir ceļotāji, kuri nealkst apskatīt tikai parku vai muzeju, bet viņiem ir svarīgi satikt vietējos iedzīvotājus,” atzina L.Gusta.
Lielas lietas par mazu naudu
Rakstot projektus, tiem ne vienmēr jābūt lieliem – mazie projekti bieži vien ir ļoti efektīvi un ilgtspējīgi. “Var sākt ar ko nelielu, galvenais – jābūt radošiem un jāsadarbojas ar īstajiem cilvēkiem un īstajā laikā. Alūksnes un Apes novada fonds strādā arī kā kultūras iestāde, ne tikai kā naudas piesaistītājs. Piemēram, lai savāktu ziedojumus kādam notikumam vai cilvēkam, ir jāorganizē koncerts,” stāstīja Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece un aicināja iedzīvotājus būt aktīviem. “Bieži vien ir iespēja piedalīties ekskursijās, konferencēs un dažādos pasākumos, kad daudz kas tiek organizēts bez maksas. Tā var veidot sadarbību, komunikāciju,” uzsvēra Dz.Zvejniece.
Vieni no aktīvākajiem iedzīvotājiem ir Pededzē, kur ar mazu budžetu organizē dažādus pasākumus. “Piemēram, tiek stādītas puķes, tērpus šuj iedzīvotājas. Pārsvarā visus pasākumus organizē paši iedzīvotāji un tautas nama darbinieki. Tā ir lieliska sadarbība ar pededziešiem, viņi labprāt iesaistās dažādās aktivitātēs,” pieredzē dalījās Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova un uzsvēra, ka lielu palīdzību sniedz biedrība “Pededzes nākotne”.
Gulbeniešu pieredze
Šī tikšanās bija vērtīga, jo varēja uzzināt arī gulbeniešu pieredzes stāstu. “Mums sadarbība ar Gulbenes novada pašvaldību ir tāda, ka mēs viņiem veltām savu brīvo laiku, brīvprātīgo darbu, savu iniciatīvu un idejas. Viņi mums pretī dod cilvēkresursus, administratīvo un finansiālo palīdzību. Mēs neesam vieni,” stāstīja Gulbenes biedrības “Dēms” projektu vadītāja Ilze Vanaga. Viņa piebilda, ka sākumā komunikācija ar pašvaldību neesot bijusi veiksmīga. “Viss sākās 2006. gadā, kad Latvijā populāri kļuva jaunatnes centri. Mēs netikām sadzirdēti no pašvaldības puses, jo tajā laikā tas nebija aktuāli. Bet ar laiku tikām uzklausīti, pamanīti un atbalstīti – izveidojās jauniešu centrs Gulbenē, kas tagad ir biedrība “Dēms”. Mēs ar saviem darbiem pašvaldībai pierādījām, ka to varam, viņi mums uzticējās, un sadarbība izveidojusies jau citā līmenī,” stāstīja gulbeniete.
Atrast cilvēkus, kas iedvesmo
Virešu saieta nama vadītāja Santa Sāre-Gerža organizē muzikālās teātra izrādes, kā arī pati tajās piedalās. “Sākums bija grūts – aktieru nebija, bet pamazām izdevās, jo iedzīvotāji ir atsaucīgi. Pirmais uzvedums bija “Jāņu nakts krāsā”, kas veidots pēc slavenās filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” scenārija. Visi rekvizīti vienmēr tiek iegūti no vietējiem iedzīvotājiem – mums bijušas brīvdabas izrādes ar dažādām automašīnām un motociklu uz skatuves,” stāstīja S.Sāre-Gerža.
Ne jau vienmēr viss notiek tik veiksmīgi – kultūras darbiniekiem ir brīži, kad trūkst ideju. “Ja ir šī sajūta, ka tu pats nevari kaut ko izdarīt, tad vajag meklēt cilvēkus, kas tevi iedvesmo, un man tas izdevās kādā pasākumā. Ja tu dari darbu, ko mīli, tad nemaz nevar neizdoties,” sacīja Virešu saieta nama vadītāja.
— Teksts un foto: Laura Felša
