Līst ceriņu ūdenskritums
Pāri sapītām dvēselēm.
Sirds ne vairs apjūk, ne maldās,
Sirds – tikai sapņo.
*
Izbrīnā ieplestām acīm
Neaizmirstule pasaulē raugās.
Laimīgā, iemāci man to mākslu –
Piedzimt ar debesīm plaukstās.
*
Pie durvīm „Ieeja aizliegta!”
Iestādiet mežrožu krūmu.
Tur cerībās nomaldījusies bite
Atmiņām vēstuli rakstīs.
*
Piesiet sapņus pie garās pupas
Un aizsūtīt saulei.
Varbūt kāds noskumušais
Tos pārvērtīs dzejā.
— Ilze Zilbere Gaujienā
Parasts brīnums
Parasts brīnums
Pienāca pie loga,
Skatos – visa zeme zied!
Baltas pārslas dejodamas mirdz,
Šodien brīnumjauki ir!
Parasts cilvēks nāk man pretī,
Parasts „labrīt” lūpās skan,
Tikai nezinu gan, kāpēc man
Neparasti krūtīs zum?
— Ieva Pētersone
