Atkal nomizoti par daudz! Gan jau šādas un tamlīdzīgas nopūtas var
dzirdēt ne vienā vien ģimenē, kad paēstas pusdienas vai vakariņas un
pāri palikuši vārīti kartupeļi.
Taču to iespējamais ceļš uz
atkritumu kasti nav vienīgais. No vakardienas kartupeļiem var pagatavot
dažādas sātīgas, gardas, pat karaliskas maltītes, un ēdot prātā
neienāks, ka to sastāvdaļas ir tas, kas mājās palicis pāri neapēsts. Arī
kāda kastītē “aizsēdējusies” ola (protams, ar derīguma termiņu),
ledusskapja plauktā novārtā palicis vēl ēdams desas vai žāvētas gaļas
gabaliņš, kāds burkāns vai cits dārzenis.
Ar padomu, kā ēdiena
pagatavošanā racionāli izmantot šādus aizstāvējušos produktus, akcentu
liekot uz vārītiem kartupeļiem, dalās trīs bērnu māmiņa un pavāre Eva
Atslēga. Pārbaudot praksē abas viņas ieteiktās receptes, jāteic – cepuri
nost Evas priekšā, jo šie ēdieni ir tik gardi, ka manas mājas
ēdienkartē tie nostiprinājušies uz simtprocentīgu palikšanu.
Kā pagatavot sātīgus viltotos cepelīnus
Sāksim
ar ēdienu, ko Eva sauc par viltotajiem cepelīniem un kas viņas ģimenē
ir cieņā jau vairākus gadus, – neapnīk un tiek pieprasīts atkal un
atkal.
Viltotie tāpēc, ka īsto cepelīnu sastāvdaļa ir svaigi rīvēti
kartupeļi, bet Eva izmanto vārītus tupeņus, kas palikuši pāri no
iepriekšējās dienas maltītes.
Tātad – kas ir vajadzīgs šādu cepelīnu
pagatavošanai uz vienu kilogramu vārītu kartupeļu? Tik daudz pāri, ļoti
iespējams, nepaliks, taču var pievārīt klāt un tad vēlams gatavos
tupeņus jau apzināti nokāst minimāli, lai tie nav pavisam sausi, jo
masa, veidojot cepelīnus, labāk turēsies kopā.
Ņemam kilogramu vārītu
kartupeļu, trīs olas, aptuveni 300 gramu žāvētas gaļas vai desas, 300
gramu šampinjonu, vienu sīpolu, nedaudz miltu un garšvielas.
Vispirms
kartupeļus saspaida ar stampiņu (var piepalīdzēt ar rokām). Eva
izmēģinājusi arī blendēt, taču secinājusi, ka tas neder, jo masa par
daudz saputojas. Sāli piebērt nevajag, jo kartupeļi jau ir vārīti
sālsūdenī. Saspaidītajiem tupeņiem klāt piesit olas, kārtīgi izmaisa,
pēc vajadzības pieliek miltus, lai masa labāk turētos kopā, un tad bļodu
ar viltoto cepelīnu mīklu ieliek ledusskapī uz aptuveni 10 minūtēm.
Tikmēr
sīkos gabaliņos sagriež žāvētu gaļu, sīpolu un šampinjonus. Vispirms uz
pannas eļļā (Evas izvēle ir nerafinētās augu eļļas vai augstākā labuma
olīveļļa) apcep gaļu, līdz tā nedaudz apbrūnē, tad pieliek sagriezto
sīpolu un turpina cept. Cepot ēdiens jāpagaršo. Ja vēlas pikantumu, var
pielikt piparus – vislabāk svaigi maltu piecu piparu maisījumu – un
garšvielu maisījumu (Eva par labiem atzīst Latvijas mājražotāju
gatavotos dabīgo garšvielu maisījumus, piemēram, no ķiplokiem,
pētersīļiem un dillēm). Beigās pievieno sagrieztos šampinjonus un vēl
kādu brīdi visu pacep. Pēc tam sastāvdaļas liek uz sietiņa, notecina
lieko eļļu un nedaudz atdzesē.
Mīklu ņem laukā no ledusskapja. Veido
cepelīnus (plaukstas vēlams apkaisīt ar miltiem), vidū liekot aptuveni
ēdamkaroti gaļas, sīpola un šampinjonu pildījuma. Cepelīnam aizspiež
galus, lai pildījums “neaizbēg”.
Papētot sīkāk, kas tad internetā
tiek rakstīts par Lietuvas nacionālo ēdienu – īstajiem cepelīniem –,
izrādās, ka nosaukums “cepelīns” radies no tā formas, kas atgādina
dirižabļu konstruktora Ferdinanda fon Cepelīna konstruētos cigārveida
dirižabļus. Kartupeļu cepelīni parasti ir aptuveni 10–20 centimetru
gari, taču tas nav akmenī iecirsts standarts.
Kad cepelīns (jeb lielā
klimpa) pēc Evas receptes ir uzmeistarots, to no abām pusēm apviļā
rīvmaizē un cep uz pannas karstā eļļā, līdz no abām pusēm ir brūns.
Eļļas vajag diezgan daudz. Šādus cepelīnus var pat fritēt.
Eva ir
gatavojusi arī veģetāros viltotos cepelīnus, pildot tos tikai ar
šampinjoniem un (vai) dārzeņiem, piemēram, eļļā kopā ar sīpolu un sēnēm
saceptu papriku. Klāt var pielikt arī rīvētu burkānu. Katra saimniece
var brīvi improvizēt, skatoties, kas aizķēries pagrabā, ledusskapī vai
pieliekamajā kambarī.
Viltotos cepelīnus ēd, aizdarot ar zaļumu
mērcīti. Vienādā daudzumā ņem krējumu un majonēzi, pierīvē vai piespiež
ķiploku, pieliek sāli, cukuru, nedaudz etiķa un smalki sagrieztas
dilles.
Vārītu kartupeļu sacepums
Vēl viens ļoti gards ēdiens
no Evas recepšu krājumiem ir vārītu kartupeļu sacepums (pagaidām nezinu
nevienu, kuram nav garšojis).
Arī šā ēdiena pamatā ir iepriekšējā
dienā sālsūdenī vārīti un pāri p
Vārītos kartupeļus sagriež šķēlītēs. Daudzumu sadala uz pusēm – apakšējai un virsējai kārtai.
Stikla cepamtrauku nedaudz ieziež ar eļļu. Pusi no šķēlītēs sagrieztajiem kartupeļiem izliek cepamtraukā.
Uz
pannas karstā eļļā cep gabaliņos sagrieztu žāvētu gaļu vai desu
(aptuveni 300 gramus uz kilogramu kartupeļu). Pēc brīža, kad gaļiņa sāk
apbrūnēt, pieliek sasmalcinātu sīpolu un pacep vēl. Ja vēlas, var
pievienot arī šampinjonus. Kad viss sacepts, masu liek sietiņā un
notecina eļļu.
Pildījumu kārto uz cepamtraukā saliktajām kartupeļu šķēlītēm.
Sakuļ
piecas olas ar 150 gramiem saldā krējuma un garšvielām (sāli, pipariem,
dabisko garšvielu maisījumu). Pati neesmu pārbaudījusi, taču Eva teic,
ka mēli var norīt, ja olu maisījumam pieliek “Maggi Idea” četru sieru
mērcē.
Sakulto olu un saldā krējuma masu pārlej kartupeļiem.
Cepamtrauku liek cepeškrāsnī. Sacepumu cep 180 grādu temperatūrā 20–30
minūtes, līdz kartupeļu virsējā kārtiņa kļūst brūna. Tad pārkaisa rīvētu
sieru, kas sajaukts ar dažām karotēm majonēzes, un cep vēl aptuveni
10–15 minūtes.
Kad sacepums gatavs, tam ļauj nedaudz atdzist, jo tad būs vieglāk sagriezt.
Pasniedz
ar aukstajām mērcītēm, piemēram, krējuma, ķiploku un diļļu, vai arī
krējumam pierīvē marinētu gurķi un pieliek smalki sagrieztas dilles
(nekādas citas garšvielas tad nevajag).
No šāda ēdiena sāta sajūta
būs ilgi, priecāsies garšas kārpiņas, un vēl būs iemesls iepriekš
parevidēt ledusskapi, jo reizēm gadās, kad ideju trūkuma dēļ paliek pāri
olas, līdz tām derīguma termiņš jau beidzies, iesāktais siera gabals ir
apkaltis, bet veikalā pirktās žāvētās gaļiņas pārpalikums kļuvis
aizdomīgs. Tad jau labāk laikus salikt to visu kopā vienā gardā ēdienā
par prieku pašiem un ciemiņiem.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
