Alūksnes novada domes aprīļa sēdē, lemjot par Alūksnes novada pašvaldības 2017.gada konsolidētā pārskata apstiprināšanu, viedokļus par pašvaldības darbu izteica deputāti Līga Langrate un Verners Kalējs.
Vai iedzīvotājiem kļuvis dzīvot labāk?
“Esmu caurskatījusi šo dokumentu, izrakstīju dažādus jautājumus. Ja mēs Alūksnes novada domē esam tik modernizēti, ka visus jautājumus komitejās un domē izskatām elektroniski savos datoros, nolasot tikai nosaukumus, tad ar gada pārskata saturu turpmāk varētu tomēr iepazīstināt sēdē klātesošos, šo informāciju vizualizējot. Izrādīt un atspoguļot galvenās aktivitātes, paveiktos darbus salīdzinoši pa gadiem – tas varētu būt interesanti!
Gada pārskatā var redzēt labās lietas, gan arī vairākas sliktās. Joprojām nesaskatu, vai novadā attīstāmies un ejam pareizajā virzienā? Ir veikti milzīgi ieguldījumi, bet es nevaru apgalvot, ka šo mūsu darbību rezultātā iedzīvotājiem kļuvis vieglāk un labāk dzīvot. Mēs tik ļoti daudz investējam vienā vai otrā lielā objektā, vietā, bet tajā pašā laikā neredzam mazās lietas. Joprojām nevaram atrast līdzekļus, lai uzlabotu 800 metru gājēju ietvi, piemēram, Uzvaras ielā. Ja 2016.gadā pašvaldībai bija darījumi par 500 000 eiro, tad 2017.gadā veikti darījumi par 6 miljoniem eiro. Vai, noslēdzot 2017.gadu, mēs negribētu atskatīties, kas tad ir šie izpildītie darbi?
Tiešām izlasīju visus šā dokumenta pielikumus, tajos ir atsevišķas neuzmanības un paviršības kļūdas, kas liek domāt par to, ka gada pārskati tiek sagatavoti diezgan formāli, pārkopējot iepriekšējā gada datus, kaut ko mēģinot neuzrādīt, lai izskatītos labāk. Ieteikums – jau pagājušajā gadā lūdzu, vai pārskata finanšu daļu ir iespējams pievienot deputātiem pārskatāmākā veidā. Arī es nevarēju izlasīt 120 lapas, kas izvietotas šķērsām…
Pārskatā tiek uzsvērts, ka darbs pašvaldībā tiek ierobežots ar dažādiem valdības novēlotiem lēmumiem, normatīvajiem aktiem. Atgādinu, ka arī mēs paši pašvaldībā strādājam ar 2011.-2017.gada plāniem, ko papildinām, lai gan tagad ir 2018.gada vidus un tikai tagad strādājam pie 2018.-2022.gada plāna. Mēs paši nevaram tikt šajā rāmī!
Kopējā tendence – jā, mēs strādājam, aktivitāšu skaits palielinās, bet, kas ir raksturīgi – samazinājies apmeklētāju skaits kultūras jomā, skatu torņa apmeklējums un tūrisma centra apmeklējums par 3000, ko mēs šajā pārskatā arī redzam. Tas ir būtiski. Pēc gada tas vēl būs mīnuss. Tad rodas jautājums – vai savas aktivitātes plānojam pareizi? Vajag pārskatīt veicamos darbus, īstenotās aktivitātes un cilvēkus, kuri to dara. Ņemot vērā arī to, ka šobrīd tūristu plūsmu plānojam ne tikai uz Alūksni, bet vedam viņus ārā no pilsētas – tas būs iemesls vēl kādam neatbraukt līdz Alūksnei. Pārskats ir ļoti apjomīgs, bet interesants. Tikai labprāt to redzētu arī vizuāli – un uzsverot, kas ir izdarīts,” norādīja L.Langrate.
Pašvaldības līdzekļi jātērē pieticīgāk
Arī deputāts Verners Kalējs pauda atbalstu L.Langrates viedoklim. “Ir jūtama tendence ņemt un realizēt visdārgākos projektus par miljoniem, tiek ņemti neskaitāmi aizņēmumi – kas tos spēs atmaksāt?! Vēl ir tendence to visu virzīt uz konkrētām vietām, piemēram, “laizām” Pilssalu, Tempļakalna krastu, bet tajā pašā laikā neredzam, ka Kapsētas pussala ir krūmiem aizaugusi, kas kultivē odu un kukaiņu vairošanos, lai gan Kapsētas pussala ir ļoti svarīgs objekts – tur atrodas vieni no lielākajiem Latvijas kapiem, kur uz svētkiem ierodas ļoti daudz cilvēku. Ja nav pašiem līdzekļu vai vēlmes to sakopt, varētu noorganizēt talku ar bezdarbniekiem. Radot lielos objektus, tiek palaistas garām daudz sīkākas lietas, kas ir ļoti noderīgas pilsētas un novada iedzīvotājiem, piemēram, ielu un ietvju sakārtošana.
Tiek uzsvērts, ka pašvaldībai nav jāatbalsta uzņēmējdarbība, bet, piemēram, Jaunlaicenē tika izbūvēts bruģēts laukums lielā platībā – apmēram hektārs. Par šiem līdzekļiem Alūksnē varētu nobruģēt sešus kilometrus ietves! Novadā ir arī citi uzņēmumi, kuriem varētu pajautāt, kādu atbalstu viņiem vajadzētu. Tāpat arī vajadzētu veikt iedzīvotāju aptaujas, izzinot, kur, pēc iedzīvotāju domām, vajag veikt ieguldījumus. Pašvaldības līdzekļus vajadzētu tērēt pieticīgāk – nelikt, piemēram, smalkas laternas par lielām cenām, bet kaut ko vienkāršāku un tā vietā sakārtot vēl kaut ko,” sacīja V.Kalējs.
Tukšais un bagātīgais gads
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādīja – visiem deputātiem, ja ir kādi jautājumi, esot tiesības vērsties pie atbildīgajiem speciālistiem, lai rastu atbildes. “Tikai vienu lietu gribu pateikt saistībā ar investīcijām – saprotu, ka jaunie deputāti to nezina, bet 2016. un 2017.gadu ir ļoti grūti salīdzināt, jo sākās jauns plānošanas periods. 2016.gads visā valstī bija tukšais gads, kad “nepalaida” Eiropas finansējuma projektus. Tagad esam nonākuši situācijā, kad projektu ir tik daudz, ka nav, piemēram, celtnieku, kas tos īsteno,” skaidroja A.Dukulis.
— Līga Vīksna
