Alūksnietis Mairis Kļava pērn decembrī pārsteidza visus ar savu dalību Latvijas čempionātā klasiskajā spiešanā guļus, kad uzspieda 152,5 kilogramus smagu svaru stieni – viņš uzstādīja Latvijas rekordu pauerliftingā jauniešu grupā! Mairis Kļava ir gudrs, radošs, sportisks un draudzīgs jaunietis, kurš nelielās ar saviem sasniegumiem, bet ar lielu cīņas sparu dodas uz priekšu.
Vienmēr tiecies uz rekordu
Pauerliftings jeb spēka trīscīņa ir sporta veids, kas sastāv no trīs disciplīnām – pietupiens ar svaru stieni uz pleciem, svaru stieņa spiešana guļus un svaru stieņa vilkme no zemes. “Pāris gadus trenējos, un sāka parādīties labi rezultāti, arī apkārtējie vienmēr mani uzmundrinājuši. Sākumā piedalījos sacensībās, kas notika Alūksnē, un tad sapratu, ka vēlos iet tālāk,” pirmsākumus atceras svarcēlājs. “Izpildīju visas trīs disciplīnas, bet ļoti lielu spēku un enerģiju ieguldīju tieši svaru stieņa spiešanai guļus. Mani rezultāti uzlabojās ļoti ātri,” stāsta alūksnietis.
Ir bijusi situācija, kad Mairis uzspiedis lielu svaru, bet klāt nebija attiecīgo tiesnešu, kuri ieskaitītu veikumu. “Tā tas reizēm notiek, bet es nenolaidu rokas un nepadevos, jo zināju, ka kaut kad es to izdarīšu oficiāli. Es vienmēr esmu tiecies uz rekordu,” pārliecinoši saka jaunietis. Mairis tagad ir jau junioru grupā – 18 līdz 23 gadi. Kā saka pats sportists – uzstādīja Latvijas rekordu jauniešu grupā un uzreiz pārgāja uz junioriem. “Kopš gada sākuma esmu pārgājis uz pilno pauerliftinga programmu un pildu visus trīs vingrinājumus ar vienādu atdevi. Ir aizvadītas divas sacensības, un pagaidām vēl savā grupā esmu iesācējs, sacensībās biju arī visjaunākais. Kopumā pēc pirmajām sacensībām biju otrais labākais junioru grupā, un otrajās sacensībās savā svara kategorijā biju trešais,” saka Mairis un piebilst, ka nepārtraukti domā un skatās, ko darīt tālāk, kā gūt labākus rezultātus.
Priecīgs, ka ir orķestra
dalībnieks
Mairis ir sportists, kurš neapstāsies pie iesāktā, bet lieliem soļiem dosies uz priekšu. “Es labi pārzinu savu ķermeni, līdz ar to trenējos pareizi. Manas sporta aktivitātes notiek četras reizes nedēļā pusotras stundas garumā. Ja zinu, ka nedēļas nogalē būs basketbola spēle, tad gan sporta zāli apmeklēju trīs reizes nedēļā,” par savu ikdienu stāsta jaunais svarcēlājs un piebilst, ka viņš nemēdz forsēt ar treniņu biežumu, lai nesagādātu sev traumas un lai treniņi notiktu plūstoši. Mairis savu nākotni vēlas saistīt ar uzņēmējdarbību vai loģistiku. “Sportu nekad nepametīšu, bet man tas būs kā hobijs, kā dzīvesveids. Man ļoti patīk matemātika un tehniskā grafika. Es vēlos mainīt viedokli, ka sportisti domā tikai un vienīgi par sportu – tā nav, jo arī svarcēlājs var būt gudrs, radošs un izglītots,” uzsver alūksnietis, kurš arī ģimnāzijā ir teicamnieks. Mairis ir apmeklējis arī Alūksnes mūzikas skolu, kur sāka apgūt saksofona spēli, bet tas bijis neilgs periods. “Izvēlējos sportu. Sapratu – ja es vēlos kaut kur būt labākais, tad man nopietni ir jāpievēršas tikai tam. Bet mūziku neesmu pametis, jo spēlēju Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestrī sitamos instrumentus. Man mūzika ir tuva, un priecājos, ka varu būt orķestra dalībnieks,” saka sportiskais jaunietis.
Sācis ar nenopietniem
treniņiem
Šādam sporta veidam jaunieši parasti pievēršas jau apzinātā vecumā. Mairis domā, ka treniņus sporta zālē vajadzētu sākt no 13 vai 14 gadu vecuma. “Man šķiet, ja tam pievēršas agrāk, tad, darot vingrinājumus nepareizi, var radīt nopietnus draudus veselībai,” norāda Mairis un stāsta, ka pats sācis interesēties par svarcelšanu apmēram 13 gadu vecumā. “Pusbrālis piedāvāja iet uz telpām, kur var cilāt svaru stieņus. Tas bija drīzāk tāds pieliekamais, ko iesaucām par “cietumu”. Tur es gāju divus gadus, man tas uzreiz iepatikās – visu mācījos pats, idejas smēlos interneta vietnēs. Sākumā tas bija nenopietni – divas reizes nedēļā trenējos 40 minūtes. Tā man bija kā izklaide,” atceras daudzsološais sportists. Kad treniņu telpa tika slēgta, prom aizveda hanteles un stieņus – Mairis devās uz Alūksnes sporta zāli “Spēka Pasaule”. “Tur arī esmu palicis un trenējos. Praktiski es visu daru pats, bet noderīgus padomus man sniedz treneris Andris Naļimovs, kurš man bija klāt arī tad, kad uzstādīju Latvijas rekordu,” stāsta Mairis.
Sportisks augums ceļ
pašapziņu
Alūksnes sporta klubs “Spēka Pasaule” kļuvis par iecienītu laika pavadīšanas vietu, kur satiekas līdzīgi domājošie. “Tiem, kuri vēlas doties uz sporta zāli, varu teikt – droši ejiet! Iesaku neapstāties pie pirmās neizdošanās, jo šī ir lieta, kur vajadzīgs laiks, lai saprastu – varu vai nevaru izdarīt,” iedrošina Mairis un atklāj, ka ir arī tādi, kas uz sporta zāli dodas, lai tikai izrādītos. “Šādi sportot gribētāji ilgi neturpina iesākto, viņiem tas apnīk, jo nepievēršas aktivitātēm no sirds. Ja cilvēks sporto bez mērķa, tad tā ir lieka laika izniekošana. Ir cilvēku grupa, kurai vienkārši ir vajadzība parādīt citiem, ka ir sporta zālē – tam tiek izmantoti sociālie tīkli. Bet tādu nav daudz. Pārsvarā tomēr tur ir cilvēki, kuriem tas ir dzīvesveids,” uzsver alūksnietis. Sporta zāles apmeklējumi ceļ vīrietim pašapziņu. “Ir labi apzināties, ka manī ir spēks. Sportisks augums dod vīrietim tikai plusus,” ir pārliecināts Mairis un uzsver, ka ārpus sporta zāles cilvēki parasti lieki neizrāda savu spēku – tas vairāk esot stereotips. Ne tikai vīriešiem patīk sporta zāles, arī daiļā dzimuma pārstāves arvien vairāk pievēršas šādām aktivitātēm. “Konkurence ir diezgan liela, jo ir daudz sportistu, kas pārstāv svarcelšanu. Arī meitenes ir iecienījušas pauerliftingu – man tas patīk. Ir vēl kāds stereotips – sieviete, nodarbojoties ar pauerliftingu, pārvēršas par muskuļu kalnu, bet tā tas nav – viņas paliek spēcīgākas, nevis lielākas. Ja dāma nezaudē savu sievišķību, tad ir labi, ja viņa sporto. Visu vajadzētu ar mēru,” uzsver svarcēlājs.
Īstas latviešu virtuves
cienītājs
Lai uzturētu sevi tādā formā, ir jābūt ļoti disciplinētam dzīvesveida ziņā. “Man nav kaut kādā veidā jāmoka sevi un, piemēram, jāatsakās no kārumiem – es vienkārši neesmu saldummīlis. Es ēdu bieži, bet kārtīgi. Man ir svarīgs tas, ko ēdu. Mans dzīvesveids prasa spēku un enerģiju. Vairāk esmu īstas latviešu virtuves cienītājs,” par savu uzturu stāsta sportists. Viņš savā svara kategorijā ir viens no pirmajiem, bet ir taču arī smagāki un spēcīgāki vīri. “Nevēlos kāpināt savu svaru, jo šādi jūtos labi. Bet es skatos, kā veicas vīriešiem, kuri sver 100 kg, un eju uz viņu rezultātiem, jo zinu – šī ir mana niša un es vēl varu daudz. Mani mērķi ir augsti,” apņēmības pilns ir jaunais sportists. “Tas, ka man pieder Latvijas rekords, nenozīmē, ka jūtos īpašs. Tas ir tas, ko vēlējos un izdarīju. Bet es neapstāšos un iešu tālāk. Es pilnveidoju sevi,” saka Mairis.
— Laura Felša
