Alūksnes novada pašvaldībai dažiem projektiem, lai tos īstenotu, nāksies piešķirt papildu finansējumu vairākus desmitus tūkstošus eiro. Par to diezgan asas diskusijas starp deputātiem raisījās aprīļa finanšu komitejas sēdē.
Veclaicene – pāri miljonam
Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite informēja, ka projektam “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai” šobrīd noslēgti trīs būvdarbu līgumi – par Dēliņkalna skatu torņa izbūvi, treileru laukuma izbūvi Kornetos un maršrutu uzlabošanu. Ir noslēdzies arī iepirkums par informācijas zīmju – stendu uzlabošanu. Šobrīd tiek veikti iepirkumi par dabas māju būvniecību un pašapkalpošanās informācijas punktu izbūvi. Vēl nav veikti iepirkumi par mobilo aplikāciju izstrādi un informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, kas būs pašapkalpošanās punktos.
Šobrīd apstiprinātās izmaksas šim projektam ir 973 000 eiro, no kuriem ERAF finansējums veido mazāko daļu – 400 000 eiro. Tā kā nepieciešami papildu līdzekļi, tad kopējās izmaksas sniegsies jau pāri miljonam.
Iesāktais jāpabeidz
“No tā, kas šobrīd jau iegādāts un ierīkots, starpība ir 42 000 eiro: šur tur bijis līdzekļu atlikums no plānotā, šur tur trūkst. Bet vēl tam klāt lielākais iztrūkums pēc iepirkumā piedāvātajām summām ir dabas mājām – 18 procenti jeb vairāk nekā 60 000 eiro – un informācijas punktiem – vairāk nekā 50 000 eiro. Treileru laukumam pieaugums būs 13 000 eiro. Ieekonomēts nedaudz ir informatīvajām zīmēm un būvuzraudzībai,” stāstīja A.Prižavoite.
Dēliņkalna skatu torņa izbūves darbi tuvojas noslēgumam – tur sadārdzinājums ir par 30 000 eiro. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādīja – šobrīd sadārdzinājums ir gandrīz visās pozīcijās. “Pašvaldībai šie iesāktie projekti ir jāpabeidz, jo līgumi jau ir noslēgti un citādi varam pazaudēt arī ERAF finansējumu,” sacīja A.Dukulis.
Pieaugums – pārāk liels
Atklājies, ka papildu finansējums nepieciešams arī projektam par Pilssalas infrastruktūru un aizņēmumu tā īstenošanai. A.Dukulis skaidroja – projektam tuvojoties beigām, jāiekļauj vēl papildu darbi. “Te no 800 000 eiro papildus nepieciešamais finansējums ir vēl gandrīz 25 000 eiro,” norādīja A.Dukulis.
Deputāts Ainars Melders jautāja, vai jau projektos nebija paredzēts 10 procentu pieaugums neparedzētiem darbiem, saņemot atbildi, ka paredzēts bija. “Kāpēc Alūksnē summas tik milzīgi pieaug? Saprastu, ja skatu tornim par 5000 eiro pieaug izmaksas, bet par 30 000 eiro – tas ir ļoti daudz! Lai arī līdztekus uz torni tiek izbūvēts ceļš, tāpat pieaugums ir pārāk liels. Es nesaku, ka kaut kas nav pareizi, bet uzņēmēji šādi sāk pašvaldību izmantot. Pašvaldības ir kā slaucamās govis! Jābūt arī projektētāja atbildībai,” uzskata A.Melders.
Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina skaidroja – līgumā ar būvnieku ir noteikts, ka līgumu var grozīt, ja rodas nepieciešamība, līdz 15 procentiem.
Vajag laivu ielaišanas vietai
Pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis skaidroja – jau pērn rudenī tika norakta Alūksnes ezera krasta josla, kur izbūvēs laivu nolaišanas vietu pie Alūksnes Mākslas skolas. “Tika izņemta grunts, lai nodrošinātu slīpumu, bet pavasarī atklājies, ka attālums slīpumam ūdenī ir nepietiekams – grunts iekšezerā ir mīksta un dūņas nāk virsū. Vajag šo vietu papildināt ar plāksnēm, lai tiktu ezerā. Līdz ar to ir jāpagarina arī laipa ezerā un jānostiprina krasta josla,” skaidroja M.Lietuvietis.
Viņš uzsvēra – papildu līdzekļi nepieciešami arī, lai stiprinātu un ieklātu automašīnu apgriešanās laukumu pie šīs laipas. Šobrīd šim laukumam seguma nav vispār – projektā iepriekš laukuma iekārtošanai finansējums vispār nebija paredzēts. “Domājām, ka laukuma virsma būs pietiekami izturīga, bet jau tagad, braukājot ar tehniku un būvējot laipas, iezīmējas, ka kaut kas segumam ir vajadzīgs,” sacīja M.Lietuvietis.
Jāprasa atbildība
Deputāte Līga Langrate pauda neizpratni, kādēļ projektētāji nav visu laikus paredzējuši un kādēļ pašvaldība no projektētājiem neprasa atbildību šādos gadījumos. “Pašvaldība tikai vieglu roku nepārtraukti atņem naudu citām vajadzībām un pieņem ekspluatācijā pavirši veiktus darbus, par ko samaksājam visi kopā – iedzīvotāji ar saviem nodokļiem! Kad beidzot sāks prasīt atbildību? Vai arī pašvaldība pati neprot noteikt veicamo uzdevumu, taustās, kā rezultātā rodas šādas situācijas! Jā, vienubrīd varējām teikt, ka ekonomika iet uz augšu, bet – vai mēs novadā esam parēķinājuši, kas notiks, kolīdz Valsts kasē pamainīsies aizdevuma likme kaut par 0,1 procentu? Pašvaldība tik ņem naudu klāt, bet tūlīt nebūs, no kā aizdevumus atdot!” pauda L.Langrate.
Arī A.Melders uzskata, ka projekti jāizstrādā precīzi jau sākotnēji. “Domē pirmais stāvs sēž pilns ar projektu vadītājiem, ir būvinženieris – vajag paskatīt tos projektus līdzi! ” sacīja A.Melders.
Baidās rakstīt plaši
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidroja – šobrīd arī Finanšu ministrija ir atzinusi, ka valstī 90 procentos gadījumu būvniecības izmaksas pieaug par 20 procentiem. “Pašvaldība pati jau sākumā bieži nepiešķir finansējumu tādā apjomā, kā vajadzīgs, jo zinām, ka tad būs ļoti lielas izmaksas. Bet – kad notiek būvniecības procesi dubļainā laikā, tad aizbrauciet un paskatieties, kas tur notiek! Pareizi būtu, ka apgriešanās laukumā pie ezera uzber granti, šķembas un cilvēks sausām kājām var izkāpt no mašīnas. Protams, ka tas maksā! Vajag domāt loģiski, nevis dzīt politiku, ka naudas par daudz, aizdomu ēnas un tamlīdzīgi. Aizejiet vienreiz dabā un apskatieties objektu, paņemat rokā projektu un mēģiniet izprast! Nevis tukši runāt, ka tas un tas vainīgs – mēs paši visi kopā esam vainīgi, nevis projektētāji vai izpildītāji! Paši rakstām un plānojam projektus. Jā, ir problēma plānošanā, jo tās laikā ir jāpieslēdzas lielākam cilvēku lokam. Šobrīd ne īsti deputāti pieslēdzas līdz galam, ne atbildīgie speciālisti un vēl kāds. Esat deputāti – nāciet uz domi un strādājiet, izsakiet viedokļus! Varbūt vispār nevajag laivu ielaišanas vietu – lai katrs laiž, kur grib, visus gadus taču tā esam dzīvojuši! Tagad, kad grib kaut ko sakārtot, atkal ir problēmas,” sacīja Dz.Adlers.
Valsts problēmas pašvaldībās
A.Melders iebilda, ka deputāti komitejās ir diskutējuši tikai par Alūksnes sporta centra ieceri, bet “pārējie projekti tāpat vien ir aizgājuši”. “Tautai radām priekšstatu, ka pieaug, pieaug, pieaug – vajag rūpīgāk padomāt un izprojektēt, ņemot dārgāku projektētāju, nevis dzīt cauri lētāko, kurš pusi nesaprot. Veclaicenes projekts jau pāri miljons eiro izmaksās!” sacīja A.Melders.
A.Dukulis norādīja – pašvaldībai nereti nākas pārtraukt iepirkumus, sludināt atkārtoti, jo pretendentu summas ir daudz lielākas nekā pašvaldības kontroltāmē. “Vajag saprast arī to, ka ne jau Alūksnes novada dome ietekmēs visas valsts celtniecības cenas un visu pārējo! Pašiem tūlīt vajadzēs realizēt vēl nākamos projektus, kas ir ieplānoti – tad vajadzēs no kaut kā atteikties. Arī iepirkumos, kas tiek sludināti ielu remontdarbiem, piedāvājumi nāk ar 20-30 procentu sadārdzinājumu,” pauda A.Dukulis.
— Līga Vīksna
