Apes novada iedzīvotāji Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4.maijā svinēs, laivojot pa Vaidavas upi, izzinot veselīgas dzīvošanas stūrakmeņus, kopīgi gatavojot un baudot svētku maltīti, dziedot un dejojot.
Divi pasākumi vienā
Svētku svinēšanai centrālā vieta šoreiz izvēlēta Raipaļu ģimenes māja “Jauncikuži” Apes novadā, kas atrodas ainaviski skaistā vietā Vaidavas upes krastos. “Jau vairākus gadus viens no Apes novada pavasara tradicionālajiem pasākumiem ir laivojums pa Vaidavas upi. Vaidava ir mūsu novada pērle, tādēļ Vaidavu esam izvēlējušies kā galveno svētku akcentu, svinot kā Latvijas simto dzimšanas dienu, tā arī Apes pilsētas 90 gadu jubileju. Tādēļ likās tikai loģiski divus pavasara galvenos pasākumus – 4.maija svinības un laivojumu pa upi – apvienot vienā daudzpusīgā pasākumā. Abi šie pasākumi lieliski papildina viens otru – kādēļ gan laivojums nevarētu noslēgties pie skaista, balti klāta galda un kādēļ gan svinēt Latvijas svētkus nevarētu, redzot un izbaudot skaisto zemi, laivojot pa upi,” stāsta pasākuma organizatore un Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre. Viņa pateicas Raipaļu ģimenei par atbalstu svētku rīkošanā. Tieši Raipaļu ģimene ir upju festivāla aizsācēji un idejas autori, kuri arī kopj, sargā, attīra un lolo Vaidavas upi.
Kā dzīvot veselīgi?
Pēc svētku atklāšanas pulksten 12.00 Upju festivāla dalībnieki sēdīsies laivās un dosies braucienā pa upi, savukārt tie, kuriem laivošana nav sirdij tuva nodarbe, varēs uzzināt daudz vērtīga par veselīgu dzīvošanu. “Svētkos ciemos esam uzaicinājuši Nauri Zuti, kurš sarunā “Vesels no apakšas līdz augšai” stāstīs, kā stiprināt veselību, baudot pirti, smelties spēku no dabas, savukārt Ilze Briede sarunā “Vesels caur vēderu” stāstīs par Latvijas garšu, ap un par pavardu un kastroļiem. Svarīgi akcentēt, ka tās būs sarunas par tēmām, nevis lekcijas,” teic I.Sāre. Pēc izzinošajām sarunām ikviens varēs ļauties latviskas pirts rituālam kopā ar pirts meistariem un topošajiem pirtniekiem, kā arī iesaistīties kopīgā mielasta gatavošanā kopā ar īsto latvju saimnieci, kūku karalieni Donu Ilzi jeb Ilzi Briedi.
Laivotāji jau piesakās
Ko paredzēts likt svētku galdā, I.Sāre neatklāj, vien teic, ka tie būs īsti latviski ēdieni un neizpaliks arī kūka. “Gribētos, lai mēs visi esam kā viena liela saime un darbos iesaistītos visi – viens piegriež burkānus, cits pielej ūdeni, vēl kāds saklāj galdu. Katrs varēs pielikt roku svētku kūkas gatavošanā kūku karalienes Donu Ilzes vadībā, liekot kārtās un smērējot pildījumu. Arī par to, ko cels galdā, rūpēsies Ilze. Tie būs īsti latviski ēdieni, bet nav jābaidās veģetāriešiem un vegāniem, jo arī par viņiem būs padomāts, ” saka I.Sāre.
Šobrīd pasākumam pieteikušies pirmie 13 laivotāji no Trikātas, Blomes un Apes, kā arī bijušies apenieši, kuri šobrīd dzīvo Rīgā. “Visiem interesentiem būtu svarīgi iepriekš pieteikties. Esam iecerējuši ēst nevis no plastmasas bļodiņām ar vienreizlietojamajām karotītēm, bet visus skaisti sasēdināt pie gara galda ar skaistiem traukiem un galda piederumiem, pasniedzot trīs ēdienus. Tādēļ ir svarīgi zināt dalībnieku skaitu. Plānotais dalībnieku skaits ir 100 – gluži kā mūsu valsts šogad svin 100 gadus,” saka I.Sāre. Dalībniekiem jārēķinās ar 7 eiro dalības maksu – dalības maksā iekļauti pasākuma organizatoriskie izdevumi un svētku vakariņas.
Pasākumi arī citviet novadā
Vien pirms dažiem gadiem iedibināto tradīciju svinēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu jeb Baltā galdauta svētkus I.Sāre vērtē atzinīgi un atzīst, ka tradīcija ir jāturpina. 4.maija pasākumi notiks arī citviet novadā. Vidagā pie Sikšņu pamatskolas pulksten 11.00 kopīgi tiks gatavotas latviskas vēlās brokastis, izdziedātas skaistākās latviešu dziesmas, veidots labo vārdu galdauts Latvijai un spēlēta prāta spēle “Es esmu Latvija”. Trapenē pulksten 13.00 svētkus atklās pie Simtgades ozola, kam sekos dokumentālās filmas fragmentu skatīšanās, kā Trapenē godā tika celts sarkanbaltsarkanais karogs. Savukārt Gaujienas muižas ansamblī pulksten 14.00 pie stādītā Simtgades ozola būs iespēja baudīt amatierkolektīvu muzikālos sveicienus un priekšnesumus, vērot izstādi „Baltais galdauts”, kā arī godināt konkursa „Pīrāgs 2018” cepējus.
— Agita Bērziņa
