Alūksnē 10. aprīlī notika cilvēku evakuācija no tirdzniecības centra Pils ielā un veikala “Maxima” Latgales ielā, sagādājot daudz neērtību gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem. Šādās situācijās cilvēkiem rodas nedrošības izjūta un ir vēlme saņemt skaidrojumus un atbildes par to, kas noticis. Plašsaziņas līdzekļu uzdevums ir informēt sabiedrību, bet ne vienmēr izdodas iegūt visus faktus par notikumu un tā atrisinājumu.
Labākā ir patiesība un atklātība
Alvits Grīvnieks, alūksnietis
“To, ka kaut kas noticis pie abiem veikaliem “Maxima”, uzzināju no interneta portāla “Alūksniešiem.lv”, kur redzēju dažas fotogrāfijas. Uzreiz braucu arī pats ar savu fotoaparātu. Man izdevās iegūt fotogrāfijas arī ar sapieru suņiem – saņēmu aizrādījumus, ka nevienā fotogrāfijā nedrīkst būt redzami automašīnu numuri un operatīvo darbinieku sejas, bet prom mani neviens nedzina. Uzskatu, ka sabiedrībai noteikti jāzina vainīgais šādā situācijā, jo tas sabojāja dienu ļoti daudziem iedzīvotājiem. Situācija, kad neviens neko nestāsta, nav pieļaujama. Ja kāds, piemēram, cietis avārijā, tad, piekrītu, personu var neatklāt, bet, ja notikusi ļaunprātīga darbība, tad ar iedzīvotājiem ir jārunā un jāizstāsta notiekošais. Tādi gadījumi izraisa tikai negatīvas emocijas. Ja no sabiedrības kaut kas tiek slēpts, rodas neuzticība kādam no dienestiem, aizdomas un pieņēmumi, ka vainīgais ir tuvu stāvoša persona kādam no attiecīgajiem dienestiem. Cilvēks aiz neziņas var daudz ko izdomāt, tāpēc vislabākā ir patiesība un atklātība. Faktus un notikumu atrisinājumus vajag atspoguļot, lai iedzīvotājiem rastos skaidrība.”
Policija darbu veic atbilstoši likumam
Anžela Geļjanu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze
“Valsts policija, saņemot informāciju par drošības apdraudējumu, vienmēr veic likuma noteiktajā kārtībā ierastās pārbaudes. Katrs gadījums tiek uztverts nopietni, un tāpēc arī tiek ierosināts kriminālprocess. Likums paredz, ka nedrīkstam izpaust tādu informāciju, kas apdraudētu vai kaitētu procesuālajām darbībām. Policija nenoklusē faktus vai notikumus, bet savu darbu veic atbilstoši likumam. Tā dēvētie viltus zvanītāji iedalās divās kategorijās: tādi, kuri šādu draudu izteikšanu uztver kā izklaidi un joku, un tādi, kuriem ir raksturīgas psiholoģiskas problēmas. Abos gadījumos viņi tiecas pēc uzmanības. Jo vairāk un sīkāk mēs un mediju pārstāvji komunicēsim par šādiem gadījumiem, jo apmierinātāki būs šie zvanītāji. Tāpēc izvēlamies pēc iespējas neitrālāku informāciju, lai neveicinātu šādu zvanu atkārtošanos. Jāsaprot arī tas, ka šāda informācija nevajadzīgi uztrauc sabiedrību.”
Policijai ir pienākums sniegt skaidrojumu
Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja
“Tā ir slikta prakse, kad no sabiedrības tiek slēpta patiesība par dažādiem notikumiem. Gan atbilstoši likumiem, gan policijas profesionālajai darbībai jābūt raksturīgam tam, ka tiek sniegta maksimāli precīza informācija, protams, ņemot vērā personas datu aizsardzību. Var nestāstīt kādu izmeklēšanas daļu, kad lieta attīstās, bet par notikumiem sabiedrībai ir jāziņo pilnīgi noteikti. Iedzīvotājiem jāzina visa informācija, kas saistīta ar pašu drošību. Svarīgi zināt arī to, cik ātri, piemēram, policija var fiksēt dažādus notikumus, kā viņi uz to reaģē, cik labi darbojas evakuēšanas sistēma. Būtībā policijai ir pienākums sniegt paskaidrojumus. Protams, var būt atrunas, ka tā ir ar likumu aizsargāta informācija, bet tas nenozīmē, ka policija drīkst vispār nesarunāties ar sabiedrību, ar medijiem. Ja kādu jautājumu nevar izskaidrot, ir jāizstāsta pamatojums vai arī jāiesaka kāds atbildīgais, pie kā vērsties. Žurnālistam ir tiesības regulāri interesēties par izmeklēšanas gaitu – gan par kriminālpārkāpumu kvalifikāciju, gan par atrastajiem pierādījumiem vai veiktajām darbībām. Ja informāciju no attiecīgajiem dienestiem nav iespējas saņemt, ir jāvēršas Iekšlietu ministrijā, kur strādā ļoti kompetenti komunikācijas speciālisti. Domāju, ka ar viņu palīdzību var mēģināt noskaidrot attiecīgās situācijas un ar laiku mēģināt uzlabot komunikāciju. Es zinu, ka ir pilsētas, piemēram, Cēsis, kur policija spēj sarunāties ar sabiedrību, tādā veidā parādot, ka uz viņiem var paļauties. Vienīgais veids, kā sabiedrībā radīt drošību, ir skaidri, precīzi un ātri komunicēt. Žurnālistu noraidīšana un atvairīšana raisa neuzticību.”
