Alūksnes muzejā pagājušajā nedēļā bija tikšanās ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadītāju Ritu Treiju, kura uzstājās ar lekciju “Lieldienu tradīcijas Latvijā un pasaulē”. Tās noslēgumā klātesošajiem bija iespēja aizpildīt anketu, kas tiks dokumentēta Latviešu folkloras krātuvē. Katrs varēja arī padalīties ar savas ģimenes tradīcijām, īpaši uzsverot Lieldienu svinēšanu padomju laikos.
Ola simbolizē dzīvību
R.Treija savā prezentācijā iepazīstināja ar Lieldienu svinēšanu gan Latvijā, gan ārpus tās. Latvijā Lieldienas ir vieni no svētkiem, kuros var manīt iezīmes, ka savijušies kopā dažādie pasaules uzskati. Ir pagāniskais un kristīgais kalendārs, pēc kura dzīvo cilvēki. Katru gadu arvien vairāk var redzēt arī to, ka šos svētkus ietekmē komercija, izveidojušies pat daži saukļi – piemēram, Lieldienu brančs, Lieldienu atlaides/akcija. Tomēr galvenais Lieldienu simbols ir ola – saistībā ar dzīvību, augšāmcelšanos, apaļumu un veselumu. Vēl viens svarīgs simbols ir šūpoles.
Vērtīgi pabūt ārpus ierastā
Latviešu folkloras krātuves vadītāja atklāja, ka Lieldienas ir vieni no viņas mīļākajiem svētkiem. “Esmu kristiete un man ir svarīgi šajos svētkos būt baznīcā. Šajā gadā neieturu gavēni laikā pirms Lieldienām, bet citos gados gan tam pievēršos. Ir vērtīgi piedzīvot kādu laika posmu, kas ir ārpus ierastā – tajā skaitā gavēnis,” atzīst sieviete. “Manā ģimenē ir dažādu tautu pārstāvji, līdz ar to ir iespēja iepazīt dažādas tradīcijas visos svētkos. Protams, Lieldienās vienmēr ir tradicionālās lietas – olas un šūpošanās, ko vairāk uztveru kā izklaidi. Svētki ir veids, kā varam apliecināt savu identitāti – ko mēs patiesi svinam, tas mēs arī esam,” stāsta R.Treija un novēl visiem alūksniešiem priecīgas Lieldienas.
Lieldienu tradīcijas citās kultūrās
Vācijā un Austrijā izveido olu kokus – sakarina savā piemājas pagalma kokā vai krūmā mākslīgās olas. Rekords ir ābele ar 10 000 olām, kas līdz 2015. gadam bijis arī kā tūrisma objekts.
Šveicē rotā publiskās akas un strūklakas ticot, ka Lieldienu laikā ūdenim ir īpaši dziednieciskas spējas.
Francijā slavena ir milzu omlete – no vairāk kā 4500 olām. Omletes diametrs ir 4 metri un paēst var apmēram 1000 cilvēku.
Vašingtonā pie Baltā nama vairāk kā 130 gadus notiek olu ripināšanas sacensības, kur piedalās arī prezidents ar ģimeni. Tā ir lieliska izklaide ne tikai bērniem, bet interesi izrāda arī pieaugušie.
Jeruzaleme ir visslavenākā vieta, kur notiek Krusta ceļš tradicionālā veidā. Ļoti daudz kristiešu svētceļotāji dodas tieši uz turieni.
Vatikānā Svētā Pētera laukumā notiek svētā mise ar Pāvesta uzrunu visai pasaulei.
Filipīnās Krusta ceļš tiek izspēlēts kā izrāde. Tas ir ļoti dramatizēts pasākums.
Grieķijā un Portugālē ir Jūdas figūras dedzināšana, kad Lielajā piektdienā figūra tiek pakārta un Lieldienās sadedzināta.
Spānijā Jēzus pēdējās dienas tiek izspēlētas Nāves dejā, kur katrs var ietērpties skeleta drānās un iet gājienā.
Bermudu salās Lielā piektdiena tiek pavadīta, laižot gaisa pūķus un ēdot ceptas zivis.
Somijā skandināvu bērni pārģērbjas par raganiņām, jo tur ir uzskats, ka Zaļajā ceturtdienā notiek raganu saiets.
Ungārijā meitenes tiek aplietas ar ūdeni – ja puiši to uzgāž, tad var dabūt buču.
— Teksts un foto: Laura Felša
