Otrdien Apes tautas namā norisinājās Apes novada iedzīvotāju sapulce jeb iedzīvotāju tikšanās ar novada domes deputātiem. Iespēju uzdot sev svarīgos jautājumus un uzzināt aktuālitātes izmantoja neliels skaits iedzīvotāju.
Trūka komunikācijas
“Daudzajās aptaujās, ko veicām vēl pirms vēlēšanām, iedzīvotāji norādīja, ka starp novada domi un iedzīvotājiem pietrūkst komunikācijas un nepietiek tikai ar informāciju pašvaldības izdotajā laikrakstā un mājaslapā. Iedzīvotāji vēlas personīgi kontaktēties ar deputātiem. Tāda iespēja vienmēr ir dota, jo katram deputātam ir noteikts pieņemšanas laiks un iedzīvotāji var nākt un uzdot deputātam savus jautājumus,” sapulces sākumā pauda domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.
Šī nav Apes novadā pirmā tikšanās ar iedzīvotājiem – Gaujienā iedzīvotāju sapulces notikušas jau divas reizes. Tiesa gan, tur pagasta iedzīvotājiem bijuši kādi konkrēti sasāpējuši jautājumi. “Biju pārsteigts, ka sapulces Gaujienā bija labi apmeklētas. Izveidojās konstruktīvas sarunas, un ieguvēji bija gan domes pārstāvji, gan iedzīvotāji,” pauda J.Liberts un norādīja, ka sapulces tiks organizētas arī turpmāk.
Nevienu pagastu neaizmirst
Tikšanās reizē J.Liberts sanākušajiem stāstīja par šāgada iecerēm, plānotajiem lielākajiem projektiem, kā arī par budžetu, kā tas veidots un kā tērēs. “Šobrīd domē nav “pozīcijas” un opozīcijas, ir viedokļu daudzveidība. Jautājumus vienmēr izdiskutējam komiteju sēdēs un uz domes sēdēm virzām tikai tos jautājumus, par kuriem esam iepriekš vienojušies. Novada domes darbs nav vērsts uz kādu konkrētu vietu, bet strādājam, lai novads attīstītos kopumā. Jā, varbūt šogad aktivitāšu ir vairāk Apē nekā citur novadā, bet arī pagastos ir paredzēti līdzekļi dažādiem darbiem un pagasti netiek aizmirsti,” teica priekšsēdētājs.
Viņš skaidroja, ka viena no šāgada prioritātēm ir Eiropas struktūrfondu apgūšana. Diemžēl Apes novadam ir ierobežotas iespējas apgūt fondu naudu, jo Ape nav attīstības centrs un daudzos fondos projektus nemaz nedrīkst iesniegt. Tādēļ viena no iespējām, kā novadam attīstīties, ir nebaidīties ņemt kredītus.
Kritēriji, lai būtu novads
“Šobrīd mūsu kredītportfelis ir gandrīz 5 % no gada budžeta, bet atļauti ir 20 %. Šogad par iepriekš ņemtajiem kredītiem maksājam 125 000 eiro. Tas nav ne daudz, ne maz. Priekšdienās nevajadzētu kautrēties izmantot kredītu iespēju, protams, tikai lietās, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Visi ir dzirdējuši runas par pašvaldību reformām, un, iespējams, tas kādreiz notiks. Lai arī mēs pievienotos Alūksnes, Valkas vai Smiltenes novadam, Ape vienalga vienmēr būs nomale un prioritāti būs attīstības centri. Tādēļ jau šobrīd mums jārada iedzīvotājiem labi dzīves apstākļi. Šis laiks ir jāizmanto, aktīvi strādājot un izmantojot visas iespējas,” teica J.Liberts un atzina, ka jau šobrīd Apes novads neizpilda vienu kritēriju, lai atbilstu novada statusam – tas ir iedzīvotāju skaits. “Nākamais kritērijs, par ko jau runāja LNT pārraidē “Top 10” un kā dēļ žurnālisti bija ieradušies Apē – vidusskolas esamība. Ja kas notiek vai mainās un novadā nebūs vidusskolas, tas būs otrs kritērijs, ko neizpildām,” teica J.Liberts. Šobrīd gan nav domas, ka D.Ozoliņa Apes vidusskolas varētu zaudēt savu vidusskolas statusu, taču viss atkarīgs no tālākās valsts politikas un izglītības reformas.
Ziņo par bīstamu stabu
Sanākušajiem iedzīvotājiem bija maz jautājumu un pārmetumu deputātiem. Apeniete Ilze Sproģe vērsa uzmanību uz trīs gadus ilgušu problēmu – savu laiku nokalpojušu elektrības stabu Brīvības ielā, kas apkārtējiem kļuvis bīstams. Tāpat arī viņa vēlētos, lai Brīvības ielā būtu ielu apgaismojums un pilsēta nebūtu tik tumša. “Attiecībā uz elektrības stabu iedzīvotājiem jāvēršas “Sadales tīklā”. Mēs “Sadales tīklu” nevaram ietekmēt. Attiecībā uz ielu apgaismojumu – iepriekš solīju, ka risināšu to jautājumu un no saviem vārdiem neatsakos,” teica J.Liberts.
Apenietis Gvido Semjonovs aicināja neturpināt motokrosa laikā bojāt ceļa posmu Abula-Skripi, kur notiek viens no sacensību posmiem. “Ceļa virsējā kārtā ir sabojāta tikai motokrosa dēļ. Tikai pirmajā gadā pēc šī ceļa posma kardināliem uzlabošanas darbiem, rīkojot motokrosu, ieklāja apakšklāju. Pēdējos gados tas nenotiek – vienkārši uzved smilti, reizēm pat diezgan mālainu, kas nav labākais ceļa materiāls. Lietainajā rudenī un arī šobrīd var redzēt, cik stipri ir bojāts šis ceļš. Varbūt tomēr var ko darīt, lai motokross nebojātu ceļu,” rosināja G.Semjonovs. Priekšsēdētājs apstiprināja, ka apakšklājs netiek klāts, taču ar motokrosa rīkotājiem par to ir runāts un turpmāk to darīs. “Iepriekš katram pagastam iedalījām līdzekļus ceļu uzturēšanai. Līdz ar komunālās aģentūras izveidi visi līdzekļi, 157 000 eiro, ir viņu rīcībā, un viņi izvērtē, kur ir vairāk nepieciešams veikt darbus. Minētais ceļa posms ir viens no prioritārajiem,” teica J.Liberts.
Nekārtības pie bērnudārza
Tāpat arī G.Semjonovs vērsa uzmanību uz nekārtībām ceļa krustojumā pie D.Ozoliņa Apes vidusskolas, pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” un estrādes. Rīta stundās tur esot nekārtības – vecāki automašīnas atstāj, kur pagadās. “Pie estrādes mežiņa ir izveidota autobusa pietura. No rīta astoņos brauc divi autobusi, bet abas ceļa malas pieliktas pilnas ar mašīnām un autobusiem nav kur palikt. Ierosinu starp vārtiņiem uz bērnudārzu un krustojuma trīsstūra galu izveidot gājēju pāreju, tas atrisinātu visas apstāšanās un stāvēšanas problēmas bērnudārza sētas pusē,” teica G.Semjonovs. J.Liberts par situāciju ir zinošs, un risinājums tiek domāts. “Aizrādījums ir pareizs, un par to domājam. Viss ir procesā,” teica J.Liberts.
Tikties ar iedzīvotājiem bija ieradusies arī Saeimas deputāte Astrīda Harju, kura dalījās iegūtajā pieredzē, strādājot Saeimā, lai iespēju robežās aizstāvētu pierobežas un mazos novadus. “Runājot par šīs puses pienesumu, varu teikt, ka man, esot Saeimā, izdevās noturēt Alūksnes slimnīcu. Bija iespēja būt klāt visiem procesiem, nepārtraukti sekot līdzi visam notiekošajam un runāt savā frakcijā. Sarunu un pārliecināšanas rezultātā Alūksnes slimnīcai izdevās noturēt otro līmeni. Divus mēnešus jau runā par to, lai slimnīca saņemtu pārstrādes naudu. Solīja to ieskaitīt slimnīcas kontā, bet tas vēl nav izdarīts. Ir dažādas atrunas, dažādi aspekti. Ir panākts tik daudz, ka Alūksnes slimnīcai iedalīja par 10 % lielāku kvotu attiecībā pret pagājušo gadu, lai varētu nodrošināt pakalpojumus pilnā apmērā,” skaidroja A.Harju.
Saistībā ar to, ka kopš pagājušā gada Apē ir pieejams zobārstniecības pakalpojums, izdevies panākt, lai Apes novadam piešķir valsts kvotas bērniem. “Aina bija bēdīga, jo kvotas Apei nebija. Izdevās panākt, lai piešķir kvotu 90 % bērnu attiecībā pret deklarēto bērnu skaitu novadā. Saprotu, ka tas tiek aktīvi izmantots,” teica A.Harju. Viņa neslēpa, lai arī jautājums par novadu reformām gaidāmo vēlēšanu gaisotnē ir pieklusis, tā aktualitāte nav zudusi. “Tas ir sāpīgs jautājums, gluži kā “karsts kartupelis”. 29 attīstības centri ir par daudz. Cik varētu būt, es nezinu. Otrdien ministrijā runāja, ka pašvaldības varētu likvidēt pagasta pārvaldes. Šobrīd jautājums palika atklāts un tālāk to nevirzīja, vai to pieņems, nav zināms,” teica A.Harju.
A.Harju Saeimā nokļuvusi brīdī, kad daudz neko vairs nevarējusi ietekmēt, jo nodokļu reforma jau bijusi gatava. Tomēr viņai izdevies pārliecināt, ka alkoholam un degvielai nevajag akcīzes nodokli paaugstināt tik strauji. “Jocīgi izklausīsies, taču alkohola tirdzniecība ir pierobežas attīstība. Tas nenozīmē, ka nodzeras vietējie, bet gan brauc iepirkties igauņi un somi. Tā ir pierobežas iespēja sniegt vēl arī citus pakalpojumus un pelnīt. To nedrīkstēja noslāpēt, tādēļ akcīzi alkoholam nepaaugstināja par 100 %, bet tikai 50 %, degvielai par 5 centiem, nevis par 10. Tagad par Api ir izrādījušas interesi trīs degvielas uzpildes stacijas, lai gan iepriekš pat lūdzoties neviens nebija gatavs ienākt pie mums. Igaunijas un Lietuvas valdības pārstāvji ir jau secinājuši, ka lielā akcīze nestrādā un nodokļos zaudē ārkārtīgi daudz,” skaidroja A.Harju.
A.Harju aktīvi iesaistās OIK darba grupā un vada darba grupu jauna likumprojekta “Trauksmes cēlēju likumprojekts” izstrādei, kura autors ir Valsts kanceleja. Jaunā likuma mērķis būs nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un to novēršanu.
— Agita Bērziņa
