Tiklīdz pirmā sniega sega ir
nokususi un laiks kļūst nedaudz siltāks un sausāks, tā Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu steidzās uz
kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Šogad dzēsti jau 148 kūlas
ugunsgrēki, ar degšanas platību vairāk nekā 200 hektāri!
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas
platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem
un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris,
tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku
“sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir
vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet
kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
Ik pavasari daļa iedzīvotāju
cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina
neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai
pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa
no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai
arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
Izvērtējot kūlas ugunsgrēku
gadījumus, var secināt, ka vieni no tipiskākajiem kūlas
dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un seniori, kas jau gadu
desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu. Šie
iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā
ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties
uz ēkām, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina
vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.
2017.gadā valstī reģistrēti 2296
kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 16 ēkas un
transportlīdzekļi, bet viens cilvēks cietis. Kūlas dedzināšanas
rezultātā 2017.gadā izdega 1648 hektāri Latvijas teritorijas, kas
ir par 49% mazāk nekā 2016.gadā, kad izdega nesakoptās
teritorijas 3232 hektāru platībā.
2017.gadā no republikas pilsētām
visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils pilsētā –
172 un Rīgā, kur dzēsts 171 šāds ugunsgrēks. Savukārt platības
ziņa lielākās teritorijas izdegušas Daugavpilī – 177 hektāri
un Jēkabpilī – 91 hektārs. Vismazākais kūlas ugunsgrēku
skaits un izdegusī platība, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī
2017.gadā bija Valmierā.
Lai gan šķiet, ka kūlas
dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi,
kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad
savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils,
Lubānas, Mālpils, Raunas, Tērvetes un Vārkavas novadi! Savukārt
Dobeles novadā reģistrēti visvairāk – 92 kūlas ugunsgrēki,
Daugavpils novadā – 87 un Gulbenes novadā – 74.
Kopējā statistika par kūlas
ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit:
http://www.vugd.gov.lv/files/textdoc/stat/Kulas%20ugunsgreku%20skaits.pdf
KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS
DEGŠANU?
Ministru kabineta 2016. gada
19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”,
6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut
ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai
samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām
ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un
jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski,
regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap
ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un
nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī
neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Ir nepieciešama aktīvāka
pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan
pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un
nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo
nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu
šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības,
kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un
ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
KO DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās, kad iedzīvotāji
pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni
112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk
jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc
savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera
jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk
paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku,
lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms
liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās
ēkas.
VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST
KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt
kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad
sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un
pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja
veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var
mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku
zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas
apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var
neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var
aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir
jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no
liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu,
iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas
ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu
savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un
jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS
DEDZINĀŠANU?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem
VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu”
prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā
lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksu.
Normatīvajos aktos ir paredzētie
šādi sodi:
-
atbilstoši Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai
daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām
personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro; -
atbilstoši LAPK 51.panta
otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu
un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek
naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz
septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz
divtūkstoš deviņsimt eiro; -
saskaņā ar Ministru kabineta
2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”
21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie
pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta
pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no
trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai
– no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī
šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz
informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes
īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību
maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana,
ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana
ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo
Valsts policijai par pārkāpēju.
IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA
PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki
mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli,
zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu
tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā
cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par
kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst
patiesībai.
MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir
iespējams kontrolēt.
PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu
ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji
izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka,
jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to
nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara
kaitējumu dabai.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana
nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai
daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un
sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts,
dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā,
kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu
ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem
nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas
zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas
dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas
graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās
sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai
dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot
organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai
pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ
samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko
skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko
rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams
cīnīties ar ērcēm.
PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču
sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un
lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS: Kūlas dedzināšana ir
senlatviešu tradīcija.
PATIESĪBA: Senajos ticējumos un
lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju
tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat
trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika
izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz
laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās
Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
VUGD katru gadu informē un izglīto
iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to
nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām
ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku,
kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu
kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību
iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības
maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana
ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un
dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai! VUGD aicina
iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas
dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks –
nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.
